Formālajā loģikā pastāv loģiskais kvadrāts, kuru izmanto vienkāršu kategorisku spriedumu patiesuma vai aplamības noskaidrošanai. Piemēram, ja zināms, ka patiess ir spriedums "Visi 6. b klases skolēni ir teicamnieki", tad patiess arī būs spriedums "Daži 6. b klases skolēni ir teicamnieki", pieņemot, ka tiek runāts par vienu un to pašu klasi. Bet, ja ir otrādi, piemēram, patiess ir izteikums "Dažas sievietes ir feministes", tad nav iespējams apgalvot, ka spriedums "Visas sievietes ir feministes" arī būs patiess. No daļēju spriedumu patiesuma nevaram nonākt līdz vispārēja sprieduma patiesumam. Tāpat loģikā nav arī svarīgi, kāda skaitliska nozīme ir kvantoram "daži" ("ne visi", "daļa", "vairākums", "mazākums"). Piemēram, zālē vīriešu un sieviešu skaits ir vienāds (piecdesmit un piecdesmit), un pēc seksistiska joka cilvēki zālē smejas. Kāds stāsta, ka par šo joku smejas "ne visi": "ne visi vīrieši" un "ne visas sievietes". Saskaitot šos "ne visus vīriešus" un "ne visas sievietes", izrādās, ka šis joks šķita smieklīgs 49 vīriešiem un 1 sievietei, bet abos gadījumos tie ir "ne visi". Tikai pirmajā variantā "ne visi" nozīmēja vienu, kas nesmejas, bet otrajā variantā "ne visi" nozīmēja 49, kas nesmejas, un tā ir būtiska atšķirība.
Dzīvē ne vienmēr viss ir loģiski. Dzirdot, ka "daži cilvēki tiek izvaroti", pirmā doma būs par sievietēm. Sievietes tiek izvarotas, masveidīgi, grupveidīgi, to dara viņu paziņas un svešinieki. Sievietes ir izvarošanas potenciālie upuri. Sievietes ir upura vainošanas potenciālie upuri. Sievietei vajag ņemt vērā, ka viņa varētu tikt izvarota. No šiem "dažiem" cilvēkiem "vairākums" būs sievietes. Bet ir gadījumi, kas dod iespēju pateikt: "Daži vīrieši tiek izvaroti." Jā, tādi gadījumi ir, bet aiz šiem "dažiem" slēpjas daudz mazāks gadījumu skaits, jo lielākoties seksuālo noziegumu upuru statistiku veido sievietes. Bet, ja mēs paskatīsimies uz varmākām, kāds dzimums veidos izvarotāju pārsvaru? Arī šeit atbilde būs skaidra: sievietei ir daudz lielākas iespējas kļūt par izvarošanas upuri, bet vīrieši daudz biežāk kļūst par varmākām.
Līdzīgi būs arī gadījumā, kad nospriedīsim, ka "daži cilvēki cieš no seksuālās vardarbības" un "dažas sievietes cieš no seksuālas vardarbības", un "daži vīrieši cieš no seksuālas vardarbības". Aiz vārda "daži" slēpsies tāda pati atšķirība. Starp cilvēkiem, kas cieš no seksuālās vardarbības, sievietes veidos vairākumu, bet vīrieši veidos mazākumu. Spriedums "daži vīrieši cieš no seksuālas vardarbības" formāli ir tāds pats apgalvojums, kāds parādās, runājot par "dažām" sievietēm. "Dažas sievietes" cieš, un "daži vīrieši" cieš. Un šī formālā līdzība tiek izmantota noteiktā veidā. Ne tikai seksuālas vardarbības gadījumā, bet arī ar citiem vardarbības veidiem, kas ir saistīti ar dzimumu, piemēram, runājot par vardarbību ģimenē. Izvarošana, seksuāla vardarbība un vardarbība ģimenē ir tas, kas vispirms un bieži notiek ar sievietēm. Varmākas šeit visbiežāk ir vīrieši. Bet iespēja norādīt uz formālo līdzību noved līdz tam, ka problēma no sieviešu problēmas kļūst par vispārēju problēmu, un, manuprāt, tas ir pilnīgi aplami. "Daži" sabiedrības pārstāvji "daudzas" sievietes padarīs par "dažām". Izvilks "dažu" vīriešu kārti un "sitīs" sieviešu kārti, sakot, ka problēma ir saistīta nevis ar patriarhātu, varu, seksualitāti un dzimumu kā politisku kategoriju, bet gan ar to, ka vispār pastāv kaut kāda vardarbība, no kuras cieš visi. Šādā veidā gadījums kļūst par vispārēju noziedzības gadījumu, tādu pašu kā zagšana, kur upura un noziedznieka dzimums nav svarīgi.
Jautājums būs arī: cik daudz vīriešu piedzīvo vardarbību tieši no pretējā dzimuma, no sievietēm. Kāda atšķirība būs starp spriedumiem "daži vīrieši piedzīvo seksuālu vardarbību no sievietēm" un "daži vīrieši piedzīvo seksuālu vardarbību no vīriešiem"? Abos spriedumos runāts par "dažiem vīriešiem", bet kuros gadījumos vīriešu būs vairāk? Vai nav tā, ka otrajā gadījumā? Vīrieši cieš no citiem vīriešiem vairāk nekā no sievietēm. Starp dzimumiem pastāv dažādas problēmas, bet vardarbība ir akūta problēma. Zināma sabiedrības daļa nevēlas par to dzirdēt, par to runāt, nevēlas to redzēt. Ja mēs negribēsim redzēt faktus, tad visas diskusijas būs pilnas ar mizogīniju un mizandriju.
Bet varbūt problēmas ir ar statistiku un vīrieši cieš no sieviešu vardarbības daudz vairāk, nekā ir zināms? Varbūt vīrieši neziņo policijai, nepiedalās #MeToo akcijā, jo tāda ir mūsu kultūra, tādi ir mūsu vīrieši, viņiem ir kauns. Un tad, iespējams, cipari mainītos un "daži" vīrieši kļūtu par "daudziem" vīriešiem. Piemēram, rādītājos par vardarbību ģimenē no 5 procentiem cietušo vīriešu skaits pieaugtu līdz 10 vai 15 procentiem. Man tādas pārliecības nav. Jo "daži" vīrieši bez problēmām ziņo policijai. Kāds reāls gadījums bez pārspīlējumiem: viņš viņai zilumu zem acs uzlika, bet viņa aizstāvoties saskrāpēja viņam kreisās rokas mazā pirkstiņa vidējo falangu. Un vīrietis par to ziņo, raksta iesniegumu, pieprasa medicīnisko ekspertīzi.
Turklāt jāņem vērā, ka arī sievietes, teiksim, "dažas" sievietes, neziņo par vardarbību. Neziņo par izvarošanu, par piespiešanu stāties seksuālās attiecībās pret savu gribu, par cita veida aizskaršanu, par vardarbību ģimenē. Un, iespējams, šis neziņošanas skaits ir milzīgs: #MeToo akcija to demonstrēja ļoti konkrēti. Sievietes saskaras ar vardarbību, sievietes cieš, sievietes neziņo. Vai – sieviete cieš no vardarbības un neziņo deviņas reizes, bet tikai desmitajā reizē ziņo policijai. Varbūt neziņo un nestāsta arī desmito reizi. Savulaik mani pārsteidza stāsts par kādu sievieti, kas aizgāja no vīra varmākas, kad viņai bija aptuveni 70 gadu. Interesanti, cik reižu viņa nebija ziņojusi par vardarbību?
"Ne visi" upuri ir vainīgi, ja runāts tiek par "visiem" upuriem, gan sievietēm, gan vīriešiem. Bet, ja upuri ir sievietes, tad vainīgi ir "visi" upuri, kas cieš no seksuālas vardarbības vai no vardarbības ģimenē. Upuri, kuri, pēc sabiedrības domām, ar savu runāšanu vai klusēšanu, ģērbšanās stilu vai uzvedību dara visu, lai ar viņam kaut kas notiktu. Kad tiek vainoti upuri, varmākas netiek saredzēti. Bet, kad netiek saredzēti varmākas, viss paliek savās vietās, ar problēmu nekas nenotiek. Problēma nav upuru vaina, problēma ir varmāku vaina. Problēma ir varmāku aizstāvju vaina un upuru vainotāju vaina.
1