Aktualitātes
07.08.2015

Vairāk nekā 160 cilvēku atklātā vēstulē aicina novērtēt bēgļu uzņemšanas sniegtās iespējas Latvijai

Komentē
30
Saglabā

Latvijas sociāldemogrāfiskajā situācijā 250 bēgļu uzņemšana ir jāuzlūko nevis kā apdraudējums, bet gan iespēja Latvijai – tā uzskata vairāk nekā 160 zinātnieku, radošo darbinieku, uzņēmēju, reliģisko konfesiju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas šonedēļ parakstījuši Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei un Saeimas frakcijām adresētu atklāto vēstuli.

Vēstulē atbildīgās iestādes ir aicinātas nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, kas sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Vēstules parakstītāji aicina valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, tādējādi mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Vēstulē uzsvērts, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par labākajiem sabiedrotajiem, vienlaikus iegūstot jaunas iespējas arī pašu redzesloka paplašināšanai un kultūras bagātības vairošanai.

Vēstules autori drīzumā plāno rīkot atbalsta akciju bēgļu uzņemšanai Latvijā, vēršoties pret aizspriedumiem attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Interesentus, kas vēlas palīdzēt akcijas norisē, lūdz sazināties ar rīkotājiem pa e-pastu begli2015lv@gmail.com.

Aicinām iepazīties ar vēstuli:

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām". Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts  ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

Una Bergmane, vēsturniece

Olga Procevska, uzņēmēja

Gustavs Strenga, vēsturnieks

Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs

Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

Edgars Engīzers, vēsturnieks

Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

Ieva Brante, juriste

Sergejs Ušakovs

Emīls Klotiņš

Jūlija Dibovska

Arvis Kolmanis, rakstnieks

Igors Gubenko

Ilze Jaunberga, māksliniece

Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

Kristīne Želve

Eva Ikstena

Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

Laima Graždanoviča

Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

Eva Eglāja-Kristsone

Gints Knoks

Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

Guntars Rēboks

Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors

Jānis Strods

Marija Golubeva, politikas analītiķe

Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

Baiba Rubess

Alise Rupeka

Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

Ieva Raubiško

Inga Gaile, dzejniece

Lauris Bokišs

Agnese Gaile-Irbe, filologs

Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

Pauls Bankovskis

Andra Neiburga, rakstniece

Ulvis Zirnis

Inese Zinovska

Zane Peneze

Dmitrijs Krupņikovs

Una Bērziņa

Santa Mičule, mākslas zinātniece

Lauris Gundars, režisors

Jānis Ķirpītis

Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

Dāvis Kaņepe

Anete Konste, publiciste

Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore

Kristīne Zamurajeva

Toms Jansons, vecākais programmētājs

Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

Agnese Rutkēviča, dramaturģe

Edgars Raginskis

Kaspars Vanags

Diāna Zamurajeva

Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis

Kārlis Langins, feļetonists

Iveta Kažoka

Rūdolfs Mazurs

Roberts Rubenis

Ljeta Putāne

Krišjānis Bušs

Dmitrijs Golubevs

Roberts Bernans

Gunārs Božis

Mārtiņš Vaivods

Anita Reitere

Madara Peipiņa

Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

Artjoms Uršuļskis

Maija Upeniece

Toms Zariņš, vēstures students

Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

Daina Bērziņa

Jānis Egliņš

Madara Ventiņa

Reinis Tukišs, pavārs

Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

Vents Sīlis

Sabīne Brice

Fricis Vilnis, arhitekts

Evelīna Ozola

Dzintars Kalniņš

Liene Linde, kinorežisore

Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

Zuzanna Runkovska

Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

Juris Pūce, politiķis

Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

Santa Remere, tulkotāja

Baiba Fromane

Ieva  Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs

Kārlis Apinis

Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

Jānis Ķirpītis

Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

Marta Elīna Martinsone, režisore

Viesturs Radovics, žurnālists

Jānis Viļums

Zanda Zālīte

Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

Agnese Naudiša

Aldis Kaufmanis

Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

Gatis Vectirāns

Baiba Renerte

Jānis Radiņš

Elīna Brasliņa, ilustrators

Mārtiņš Ķeņģis

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste

Viktorija Aizkalna

Edgars Jēkabsons

Marija Assereckova

Roberts Putnis

Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

Anete Vanaga

Iļja Ļenskis, vēsturnieks

Jānis Bērziņš, ekonomists

Ingrīda Blūma

Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

Marta Kreituse

Andis A. Bluķis, uzņēmējs

Krists Ozoliņš, podnieks

Kaspars Blekte, laborants

Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

Liesma Ose

Indulis Svīķis, IT konsultants

Edmunds Vanags, psihologs

Dāvids Vikmanis, IT speciālists

Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus"

Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

Baiba Fromane, juriste

Līga Irbe, vēsturniece

Ieva Bergmane

Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

Ainārs Sauka

Anne Sauka

Ilze Naudiša

Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

Ivo Briedis, scenārists

Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste

Marta Bergmane

Ilze Klimaševska

Olga Cara, pētniece

Liene Ķeķere

Paula Glubinska

Pauls Daija, filologs

 

Brīvai lejuplādei PDF formātā vēstulē pieejama šeit.

 

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
30

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!