Foto: Thiago Carlos Machado, Unsplash.com
 
Redakcijas sleja
12.07.2019

Vai Puntuļa briļļu pietiks visiem?

Komentē
0
Saglabā

Vienmēr esmu skatījusies uz optisko briļļu milzīgo klāstu veikalā "Tiger" un domājusi – nez kas ir tie cilvēki, kas pērk šīs brilles? Šorīt, lasot žurnālu "SestDiena", uzzināju, ka viens no tādiem ir mūsu jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Intervijā, atbildot uz jautājumu, vai viņš savas stilīgās apaļbrilles ar spilgti sarkanajām kājiņām būtu gatavs iemūrēt Rīgas koncertzāles pamatos, ministrs atzinās, ka konkrēti šīs brilles nebūs iespējams, jo tās ir pazudušas. Tāpat kā 3–4 citas viņa brilles ik nedēļu, bet viss kārtībā, tas viņu neizputinās, jo brilles viņš pērk veikalā "Tiger".

Pirms mēneša, kad parādījās pirmās runas par Puntuļa kandidatūru kultūras ministra amatam, Sarmīte Kolāte rokasgrāmatā "Kas būtu jāzina kultūras ministram?" rakstīja, ka par Puntuli pagaidām skaidri zinām tikai divas lietas. Viena mēneša laikā daudz kas ir mainījies: Puntulis ir ieņēmis ministra krēslu un par viņu esam uzzinājuši vēl šo to. Līdzās svarīgajai informācijai par briļļu iegādes vietu zinām, ka Puntuļa kungs sola lielākas algas kultūras darbiniekiem, Daugavas ūdeņu apskalotu nacionālo koncertzāli – mūzikas cienītājiem, bet visiem pārējiem – nacionālo pašapziņu. Šīs ir jomas, par kurām nacionāli konservatīvi noskaņotajam ministram, kā rādās, viss ir skaidrs, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā ir arī tādas sfēras kā mediji un integrācijas politika.

Pats Puntulis atzīst, ka mediji nav viņa stiprais lauciņš, tāpēc rūpīgi tikšot meklēts padomnieks. Kamēr tāda vēl nav, Puntulis šur tur jau paspējis izteikties arī par mediju jautājumiem. Piemēram "Rīta Panorāmai" viņš izstāstīja, ka mediju sakarā vēlas saglabāt nacionālo stāju un neizplūst globālajā pasaulē. Savukārt intervijā ar "NRA" Puntulis pauda, ka viņa rokraksts mediju un integrācijas sfērās varētu atšķirties no iepriekšējās ministres Daces Melbārdes viedokļa un ka viņš nepiekrīt domai par atbalstu mediju telpai krievu valodā, argumentējot to ar ļoti staltu nacionālu stāju: "Ja cilvēks ir gatavs interesēties par politiskajiem procesiem valstī, lai viņš to dara, izmantojot valsts valodu." Tā ir skaista doma, kurā ietverta ticība labākajam cilvēkā, taču šis izteikums liek apšaubīt Puntuļa apgalvojumu šodienas "SestDienā", ka integrācijas jomā viņam ir pieredze. Turēšu īkšķus, lai Puntuļa kungam izdotos atrast izcilu padomnieku ne tikai mediju, bet arī integrācijas jautājumos.

Bet kādai būtu jābūt Kultūras ministrijas lomai mediju jautājumā? Lai gan pirms Puntuļa mediji nav bijuši KM prioritāte, Daces Melbārdes vadībā beidzot ir pieņemtas Mediju politikas pamatnostādnes un izveidota Mediju politikas nodaļa. Tieši šonedēļ Latvijas Radio Ziņu dienests izplatījis atklātu vēstuli, kurā izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Kamēr Puntulis šiem iesaka apsēsties pie viena galda un kārtīgi izrunāties, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga intervijā ar Latvijas Radio norādījusi, ka tādās nelielās valstīs kā Latvija medijiem ir vajadzīgs valsts atbalsts, jo tie paši par sevi nav dzīvotspējīgi kā biznesa modelis. Vai tiešām? Tieši šis, manuprāt, ir svarīgākais jautājums, uz kuru meklēt atbildi būtu Kultūras ministrijas uzdevums.

Pagājušajā nedēļā piedalījos SSE Rīga Mediju centra rīkotā mediju menedžmenta kursā*, kur sešu dienu garumā padsmit Latvijas mediju pārstāvjiem tika dota iespēja izcilu pasniedzēju vadībā uzzināt par citu valstu mediju veidošanas pieredzi. Šobrīd visā pasaulē mediju lielākais izaicinājums ir meklēt jaunus biznesa modeļus. Tehnoloģiju un servisa attīstības lēciens cilvēkiem nemitīgi piedāvā jaunas aizraujošas platformas, piesaistot tām arvien lielāku auditoriju un līdz ar to naudu – mums, medijiem, ir jācīnās ne tikai par cilvēku, kas laikraksta vai žurnāla abonēšanas vietā savus līdzekļus izvēlēsies novirzīt "Netflix", bet arī par reklāmdevējiem, kas taisnā solī seko cilvēku plūsmai. Lai mediji varētu izdzīvot un turpināt nodrošināt tik svarīgo informatīvo telpu, tiem paralēli ir jānodarbojas ar citu rentablu biznesu, kas palīdzētu uzturēt mediju. Pieejas ir dažādas – pasākumu organizēšana, radošās aģentūras, e-tirdzniecība u.c. Lielais jautājums, par ko būtu jādomā gan katram atsevišķam medijam, gan mediju politikas veidotājiem, – vai mēs tam esam gatavi? Vai esam gatavi turpināt veidot mediju, pat ja tas nav rentabls bizness? Tieši šis ir tas svarīgais jautājums, uz kuru meklējot atbildi klātesošam būtu jābūt Kultūras ministrijas atbalstošajam plecam. Tāpēc ceru, ka kādas no savām "Tiger" brillēm Puntulis būs gatavs iemūrēt arī mediju politikas pamatnostādnēs. Un varbūt pat pietiks arī integrācijai.

 

* Personīgs paldies Sanitai Jembergai un Ingai Sprinģei no "Re:Baltica" par iespēju noklausīties šo kursu.

Elizabete Lukšo-Ražinska

Elizabete Lukšo-Ražinska ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Mācās spēlēt garmošku un braukt ar mašīnu. Patīk iet pārgājienos un kāpt kalnos.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!