Arvid Dynie Degis Author
pirms 6 gadiem
Edge
pirms 6 gadiem
malva
pirms 6 gadiem
Pamēģiniet ieiet tajā baznīcā un dabā vai vienalga kur, piesliet pie koka vai žoga kaut vai riteni (nepieķēdētu), ja ar to esat tur ieradies. Pēc pusstundas, var gadīties - pat pēc minūtēm, - 200 punkti, ka tā tur vairs nebūs. Un pie tās tukšās vietas, iznācis no tās dabas vai baznīcas, pamēģiniet tad atstāt to sāpi (apziņu, ka tu nemūžam vairs nevarēsi savas lietas tā atstāt bez ķēdēm, ka tu nemūžam nevarēsi savu māju durvis vienkārši pievērt) tajā dabā vai baznīcā.
Un vai tajos padomju laikos vispār varēja ko paust? Bija jāpauž tas, kas jāpauž (un arī šis nelabais joprojām sēž ar pātagu uz skausta; vai velti K. Skujenieks aicināja atklātajā intervijā domāt, ko runā, ja negribi nākotnē pagrabus un gulagus?). Ej kur iedams, baznīcā vai dabā, uz pleca sēž kā sēdējusi sāpe, ko ikdiena joprojām iecērt ar padomu laiku ieradumu pletnēm.
Recenzija
25.04.2014
3
Vai literatūra spēj dziedināt?