krita lapas un laivās aizmigušie
pamazām aizmirsa visu
Krišjānis Zeļģis
vai ļaunas bites pārnakšņoja
manā sirdī
iekams uzbrukt pirmajiem vasarniekiem
vai stāvēju caurvējā
iegrimis sevī kā krēsls istabas stūrī
vai zem mēles glabāju stikla lauskas
vai tās bija lodveida skumjas
kas tā dūca mūsu gaišajā verandā
tie bija dārzi kas satumsa
vai arī balts palags klāja manu seju
kāds ar plaukstām nodzēsa liesmu
kaut gribēja to pasargāt
vai lielceļi klusēja kā slēpdami patiesību
vai zvanīju tev no taksofona
vai tās bija brokastis pustumsā
vai caurvējā sabrukušas lūpas
vai es aizgulējos
vai puse manis slīdēja lejup pa upi
kamēr rokas gausi klīda
pa tavām kabatām
saki kas šoreiz ar mani notika
un cik ilgi pazudis biju
0