Redakcijas sleja
23.03.2015

Vai esam partneri?

Komentē
11

Šodien portālā Manabalss.lv tiek uzsākta sabiedriska iniciatīva, lai panāktu partnerattiecību regulējuma jeb Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Es atbalstu šo iniciatīvu un vēlos paskaidrot – kāpēc.

Vispirms (un par to vēl noteikti diskutēs juristi), runa ir par šāda regulējuma praktisko nozīmi. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kurā pieaugušam cilvēkam ir tiesības veidot tādas attiecības ar citiem, kādas tas vēlas. Šīs attiecības ir dažādas, un ne vienmēr tās var dēvēt par laulību. Laika gaitā ir mainījušās morālās normas un cilvēku izpratne par to, kas ir kopdzīve, kas ir ģimene, kādus pienākumus un atbildību cilvēkam uzliek seksuālas attiecības vai bērnu audzināšana, kādas tiesības dod kopīgas saimniecības uzturēšana. Ir būtiski mainījusies izpratne par sieviešu tiesībām un cilvēka seksualitāti. Šīs pārmaiņas notiek diezgan strauji – mēs vairs nevaram iedomāties laikus, kad sieviete nedrīkstēja mantot mirušā vīra īpašumu, bet par homoseksuālām attiecībām varēja nokļūt cietumā. Mūsu attieksme pret cilvēka pamatbrīvībām ir mainījusies, un tai līdzi mainās arī likumdošana. Tai ir jāmainās. Brīvāka sabiedrība nozīmē arī brīvāku tiesisko regulējumu un iespēju izvēlēties sev piemērotāku kopdzīves formu, kā arī veidu, kā par to informēt valsti.

Taču partnerattiecību tiesiskam risinājumam ir arī simboliska nozīme. Nav noslēpums, ka viena liela daļa to cilvēku, kuru dzīvi partnerattiecību likums padarītu vieglāku, ir tie, kuru seksuālo orientāciju mēdz dēvēt par "netradicionālu". Partnerattiecību likuma pretinieki apgalvo, ka tas būtu solis pretim geju laulību legalizēšanai, bet patiesībā tas būtu solis pretim tai sabiedrības daļai, kuru problēmas mēs joprojām izvēlamies neredzēt. Ja mēs vēlamies veidot brīvu, veselu un pieaugušu sabiedrību, ir jāpārstāj uztvert homoseksualitāti kā minoritāti. Rietumu pasaulē jau kādu laiku attieksme pret geju, lesbiešu un transpersonu tiesībām parāda valsts iekšējās brīvības līmeni. Demokrātiska sabiedrība ir tāds sarežģīts organisms, kurā mēs visi esam cieši saistīti un nevaram būt brīvāki vai nebrīvāki par citiem. Mēs visi esam partneri.

Latvijā mums vēl jāmācās kļūt par partneriem, jāmācās dzīvot kopā ar atšķirīgiem, dažādiem cilvēkiem, kuru galvenā vērtība ir individualitāte un personība, nevis pakļaušanās un izdabāšana tradicionālām normām. Mums jāpanāk, lai arī valsts vara kļūtu par mūsu partneriem, nevis censtos diktēt un pamācīt. Mums jāpasaka visupirms pašiem sev, ka esam pieauguši un varam paši spriest par to, kā vēlamies dzīvot. Un tad mums tas ir jāpasaka saviem politiķiem, kuri nezin kāpēc iedomājušies, ka saņemto balsu skaits ir kaut kā automātiski padarījis viņus par gudrākiem un devis tiesības valdīt par citiem, nevis kalpot un rūpēties. Mums jāsāk runāt par to, kādā valstī vēlamies dzīvot un ar kādiem likumiem vēlamies to regulēt. Mums jau tā ir tik daudz likumu, kuru galvenā funkcija ir ierobežot un aizliegt, šis varētu būt viens likums, kurš beidzot kaut ko atļauj.

Ilmārs Šlāpins

Ilmārs Šlāpins ir latviešu publicists, filozofs, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks un pasaules mūzikas dīdžejs. Brīvajā laikā dara to pašu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
11

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!