Sala
pirms 6 mēnešiem
Ir izvéléts salidzinàt Latviju ar Kubu. Bet Latvija jau nav tradicinàli nekàda ne komunisma, ne sociàlisma lielvalsts vésturiskà griezumà, nevarésim nepiekrist, vai ne? Latvijà kolektivàs atminas atsauces ir dazàdas (tàdà gadijumà tikpat labi var salidzinàt Ulmanlaikus ar Kubu, pieméram, kas es pienemu nav jùsu atsauchu sistémà, kas ir vésturiski ljoti shaura - t.i. viena atsauce - Padomju laiki, kas jùs ljoti ierobezo, iespéjams tendenciozàs izglitibas sistémas delj). Bet tas, ko gribéju teikt ir - kàpéc jùs nesalidzinat pieméram Latviju ar Krieviju, kas ir daudz tuvàks piemérs, un kas bija komunisma lielvalts, kurà shobrid valda kapitàlisms ar lielàko miljardieru skaitu pasaulé, un kura absolùti nereflekté par koomunistiskàm vélmém, pieméram pagarinot pensiju vecumu, kà tas shobrid notiek visàs liberàli noskanotajàs valstis. Un galvenais - kàpéc ne ar Zviedriju, kas ir viena no apbrinotàkajàm un veiksmigàkajàm sociàlistiski spécigi tendétajàm valtim pasaulé (esat tachu par to informéts, ja intereséjaties par sociàlismu?), mums geogràfiski, mentalitàtes un Ziemelniecisko vértibu zinjà tuvàkam modelim nekà Kuba. Kàpéc nesalidzinat ar Franciju, kas ir izcili sociàlistiski veiksmigi funkcionéjosha valsts, kurà pastàv bezmaksas (visnabadzigàkajiem) un gandriz bezmaksas augstas kvalitàtes mediciniskà aprùpe un vél neskaitàmi sociàlo partiju ieviesti sasniegumi ir shis sabiedribas dalja. Kàpéc Kuba??? Tas ir tà kà piekerties Lesson 1, péc komunisma pamatu atklàshanas, pirmreizéjas izlasishanas. Jùs esat pétijis Zviedrijas un Francijas politiski ekonomiskàs sistémas? Vai jùs Kubas piemérs piesaistija vairàk tàpéc, ka tajà vara izmato totalitàrisma iezimes, un tad jau runa vairs nav par ekonomisko labklàjibu kà galamérki? Jo, atlaushos atgàdinàt, ka dzivojot shàdos rezimos, iestàjas Stokholmas sindroms, kura attàls pàrnésàtàjs ceru, neesat, jo jùs tachu zinat, ka Latvija nebija komunisktika vai sociàlistiska valsts, bet totalitàra, geogràfiski paklauta, kolonizéta teritorija, vai ne? Tas tà, lai tas sàkuma salidzinàjuma punkts bùtu precizi nodefinéts. Vélreiz - pastàv ljoti daudz veiksmigi un reàlistiski sociàlo vértibu sistému pieméri, kuros nav jàéd pupinjas ar risiem katru dienu, un katru dienu un vélreiz katru dienu un neko citu vietéjajai populàcijai (parunàjot ar cilvékiem, kas Kubà pavada divus méneshus gadà). Starp citu - ljoti veseligs vegànisks uzturs, jo sajaucot risus ar pàkshaugiem édienam veidojas papildvériba un tas aizstàj proteinus.

P. S. Cienijamie raksta komentétàji, bija ljoti interesanti lasit jùsu precizi dokumentétos komentàrus. Bùtu interesanti lasit jùsu rakstus Satori, ja tas atbilst, protams, ja tas atbilts editoriàlajai linijai.

Raitis Iljenkovs
pirms 6 mēnešiem
Man ir aizdomas, ka satori.lv ideoloģiskā līnija akceptē tikai tādus polemiskus rakstus, kuros fakti tiek pielāgoti diezgan konkrētām vajadzībām, proti, kreisuma, diversitātes, feminisma un identitātes politikas propagandai. Ja vajadzības būtu citas, tad tādu rakstu atzītu par tendenciozu un balstītu nepareizos vispārinājumos, bet, ja tu nāc ar kreisu adžendu kā Šuvājeva kungs, tad redakcionālie standarti kļūst ļoti iekļaujoši.

Sala
pirms 6 mēnešiem
Raksts, izejot no Satori konteksta nebùtu nekas nedzirdéts, vairàk vésturiskàs nostalgijas fona noskanas zinjà nekà vélmé uz konstruktivu, gaishàku nàkotni.
Probléma ir Satori zupas recepté : nemam 800 g reaktivu un kvalitativi informéjoshu kultùras zinju jaunumu + 150 g sabiedribas progresivu tému kà feminisma un homoseksualitàtes apskatoshus rakstus un tad hops pieshaujam vienu sapeléjushu pret nàcijas suverenitàti un nàcijas vértibu necienoshu gurki. Tàdà veidà sanàk tà pati vecà padomju soljanka (édiens àrpus metaforas man ljoti tikams) pashauta zem pushipsteriga, narcisiski nedaudz samàkslota intelektuàlisma ( bet kàpéc né, par pédéjo runàjot, tikai stila jautàjums). Tas viss cerot, ka véloties identificéties ar sho, it kà augstàko intelektuàlo kultùras kastu, kàds ir Satori ilgadigais màrketinga pamats, tas sapuvushais gurkis ari nepamanits norisies ar visu kopà. Shie raksti uzpeld pareti, laikam,lai tas nebùtu tik pamanàms, vai lai notiktu àtras norishanas efekts.

Smiekligi, ka tas vienmér grozàs ap tàm pashàm atslégas témàm - nevizigas necienas izràdishana piem. Dziesmu svétkiem- fuj (pat shajà rakstà tas uzvid bezsakarigà salidzinàjumà), nàcijas indentitàte fuj, latvieshi - dzéràjtauta, padomju laiki, Krievija jebkàdà mércé vai kontekstà - sirsninja, tieshi tik vienkàrshoti un nepaplashinàti.

Apjukums rodas tad, ja tu intereséjies par kultùru, esi par dzimumu un seksuàlo orientàciju vienlidzigu cienu, bet nenirgàjies par "gulagiem" (genocidu daudzskaitloshana vien noràda nevizigu attieksmi, nepienemamu jebkuras kategorijas pétniekam, pasniedzéjam?) vai brivibas jédzienu un nekaifo par padomju vésturisko kontekstu.Ko darit tàdà gadijumà?

Nobeigumà - manipulàcijas perversums ir tajà, ka shie raksti padara visas Satori intervétàs vai lasoshàs personas "it kà" nemanàmi piekritoshas, pieméram, shim rakstam, pat ja tu tiem nepievérs véribu. Es tà iedomàjos, Satori lapas fonà attélotie cilvéki it kà reprezenté sho editoriàlàs linijas ideologiju? Par viedoklu reprezentàcijas diversitàti nav runa, jo pretnostatitu tému raksti nav pavidéjushi. Bet, nav ko cinities par identitàtém, katram sava - vairàk shàdu rakstu, lielàkam caurspidigumam un precizàkai nishai.

Valts Anders
pirms 6 mēnešiem
Baidos, ka mūsu diskusija te sanāktu daudz par garu un daudz par garlaicīgu. Tas, kas paliek, ir mūsu samērā līdzīgā attieksme pret apspriežamo rakstu, bērnišķīgā kreisuma idejām un 'Brīvības Salu' Kubu. Nezinu, kā mēs no tā nonācām līdz feminismam, pilnīgi atšķirīgi izprastam diversitātes jēdzienam, 'white man's burden' un bēgļiem... Par laimi (vai diemžēl) es tomēr palikšu klasisks liberālis, kam lielākā vērtība ir konkrētais cilvēks (nevis kāda cilvēku grupa - vienalga, vai tā būtu kasta, nācija, šķira, kristieši, musulmaņi, baltie vīrieši, melnās sievietes vai jebkas cits) un viņa brīvība un kurš ir liberāls (tātad visnotaļ labējs) ekonomiskajos uzskatos, bet tikpat liberāls arī sociālajos uzskatos (kas pieļauj un pat apsveic plašu diversitāti). Tieši tāpēc man kā lasītājam ar šo portālu (Satori) kopumā puslīdz saskan, bet tāpēc vēl jo vairāk kož acīs tādi raksti, kā mūsu apspriestais.
Visu labu.

Valts Anders
pirms 6 mēnešiem
Runājot par Satori ideoloģisko līniju, gan nevajadzētu jaukt dažādu kategoriju lietas. Diversitāte, identitāte (un to dažādība) ir dabā objektīvi pastāvošas parādības. Tās ir jāapzinās un jāpieņem kā esošas - dažādība cilvēci bagātina, nevis ievaino. Feminisms, ciktāl tas nekļūst par apsēstību, man arī kā vīrietim ir pilnīgi pieņemams, jo sieviešu nelīdztiesība vēsturiski objektīvi ir pastāvējusi un daudz kur pastāv joprojām. Mēģinot fundamentāli noliegt feminismu (un līdz ar to centienus panākt sieviešu līdztiesību), manuprāt, rodas drauds nonākt ne vien pie burtiska bībeliskuma, bet pat pie fundamentāla islāma (protams, kā pie galējības).
Bet sabiedrības ekonomiskā/politiskā organizācija ir atšķirīga no iepriekšējām kategorijām - tā nerodas dabiskā ceļā, to izveido cilvēki. Un te es Jums, kungs, piekrītu - rakstus, kas absolūti primitīvā un demagoģiskā manierē propagandē bērnišķīgas kreisuma idejas, tādam portālam kā Satori publiskot nevajadzētu. Pieļauju, ka redakcionālie standarti te tiešām bijuši ļoti zemā līmenī. Jāpiebilst gan, ka sliekšanās uz politekonomisko kreisumu ir plašāka, teiksim tā, mūsdienu inteliģences problēma - piemēram, Rīgas Laiks savulaik pamatīgi aizrāvās ar Keinsa-Ošleja ekonomisko ideju propagandu, kas, manuprāt, arī bija stipri zem viņu ierastajiem redakcionālajiem standartiem.
Neviens jau neteiks, ne es, ne Jūs, ka Latvijā ir brīnišķīga, visus iekļaujoša medicīnas vai izglītības sistēma. Taču saprātīgs cilvēks piemērus, uz ko skatīties (un domāt, kā tos sasniegt) Latvijai meklēs nevis Kubā, bet, teiksim, Zviedrijā, Vācijā vai līdzīgās zemēs. Bērnišķīgā iedoma, ka vajag vienkārši ieviest visaptverošu bezmaksas medicīnu un izglītību (ko neļauj tikai ļaunie kapitālisti, SVF, PTO un tamlīdzīgi vispasaules biedi) un ka viss pārējais ir pupu mizas, patiesībā, šķiet, var rasties tikai tāda cilvēka galvā, kurš nav dzīvojis (vismaz pēc pusaudža vecuma) Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Satori veidotāji, šķiet, arī tai laikā nav īsi paspējuši padzīvot.

Raitis Iljenkovs
pirms 6 mēnešiem
Ar "diversitiāti" es domāju kultūras, mākslas, kā arī R-Eiropas politikas vidē dominējošo pieņēmumu, ka multikulturālisms un migrācija ir kaut kas vēlams, savukārt ar identitātes politiku es saprotu ideoloģiski agresīvu sociālpolitisko aktīvismu, kas pasauli redz caur bināro opozīciju, kur vienā pusē atrodas baltais vīrietis, bet otrā par upuriem sevi pasludinājušo cietēju grupu identitātes - sievietes, musulmaņi, transeksuāļi, bēgļi utml. Kā redzams, šīs parādības ir ideoloģiskas un objektivitātes tur ir tik pat daudz cik zinātniskajā komunismā. Es arī neesmu pret veselā saprātā balstītu dzimumu līdztiesību, bet runa ir par ko citu - 4.tā viļņa interneta feminismu, kam nerūp konkrētu problēmu risināšana, bet gan sava ego barošana un psiholoģisko kompleksu projekcija, kas izpaužas kā infantili uzbrukumi visam, kas saistīts ar nacionālas valsts ideju, kristīgo mantojumu, kapitālismu un citām "baltā vīrieša institūcijām." Kas attiecas uz dažādību, tieši šī ideoloģija ir tai visbīstamākā, jo, piemēram, kultūras/mākslas joma šobrīd tiek sistemātiski degradēta ar politiskā aktīvisma produktiem - grāmatām, kas balstās garlaicīgās feminisma premisās, kaut kādi neskaitāmi bēgļu stāsti un "postkoloniālās refleksijas" uz skatuves, kino, instalācijās un citos medijos. Par provokāciju mākslas pasaulē tagad pieņemts uzskatīt pēc kārtas 39. mākslinieci-feministi, kas kaut ko uzķēpājusi ar savām menstruāciju asinīm, jo šāds ideoloģiskais mesidžs tagad labi konvertējas. Tas pats ir kino - Dita Rietuma nesen LR1 ļoti trāpīgi izteicās par Kannu festivālā politizēšanos, kas balvas piešķir, vadoties pēc ģenitālijām, nevis filmas kvalitātēm.

Valts Anders
pirms 6 mēnešiem
Baidos, ka mūsu diskusija te sanāktu daudz par garu un daudz par garlaicīgu. Tas, kas paliek, ir mūsu samērā līdzīgā attieksme pret apspriežamo rakstu, bērnišķīgā kreisuma idejām un 'Brīvības Salu' Kubu. Nezinu, kā mēs no tā nonācām līdz feminismam, pilnīgi atšķirīgi izprastam diversitātes jēdzienam, 'white man's burden' un bēgļiem... Par laimi (vai diemžēl) es tomēr palikšu klasisks liberālis, kam lielākā vērtība ir konkrētais cilvēks (nevis kāda cilvēku grupa - vienalga, vai tā būtu kasta, nācija, šķira, kristieši, musulmaņi, baltie vīrieši, melnās sievietes vai jebkas cits) un viņa brīvība un kurš ir liberāls (tātad visnotaļ labējs) ekonomiskajos uzskatos, bet tikpat liberāls arī sociālajos uzskatos (kas pieļauj un pat apsveic plašu diversitāti). Tieši tāpēc man kā lasītājam ar šo portālu (Satori) kopumā puslīdz saskan, bet tāpēc vēl jo vairāk kož acīs tādi raksti, kā mūsu apspriestais.
Visu labu.

Raitis Iljenkovs
pirms 6 mēnešiem
"Tā kā šis ir mēģinājums būt polemiskam nevis zinātniskam, tad faktu pielāgošana vajadzībām, manuprāt, nav nekas traks."

Raksts, protams, ir zema līmeņa demagoģisks pamflets, bet vismaz priecē tas, ka autors paša rakstīto atzīst par tendenciozu ekonomiskā/sociālā kreisuma apoloģiju, kas izriet no viņa paša ideoloģiskās angažētības. Interesanti, kura LV universitāte var lepoties ar šādu infantili kreisu mācībspēku? Šajā gadījumā valsts varētu īstenot autora pieminēto runas/uzskatu brīvības ierobežošanu un attīrīt akadēmisko vidi no šādiem subjektiem.

Valts Anders
pirms 6 mēnešiem
Tikai vienu autors aizmirsa paskaidrot: kāpēc kubieši vēl aizvien laivās un uz riepām bēg uz Ameriku (vairāki miljoni jau tur ir nonākuši), bet ASV iedzīvotāji nelaivo uz Kubu?
Manā izpratnē šis raksts ir klasisks kreisās demagoģijas paraugs. Savulaik pie cita šā autora raksta tepat Satori par politik/ekonomikas lietām ('Sapņi par nākotni..', 12.2018) mēģināju komentārā ieteikt Šuvajeva kungam painteresēties par sociālisma gaišo ideju īstenošanu un tās rezultātiem pēdējos 20 gados Venecuēlā, taču autoram tuvāka tomēr izrādījusies Brīvības Sala.
Daudz kas mani šai rakstā iejūsmināja: gan daži apbrīnas vērti 'statistikas' dati - "par spīti tam, ka tautsaimniecības apjoms samazinājās par trešdaļu, bezdarba līmenis kritās no 5,4% uz 4,3%" (ak, kā gan šeit neatminēties padomjlaiku teicienu: 'mēs izliekamies, ka strādājam, viņi izliekas, ka mums maksā'), gan apbrīnojamā naivitāte par 'konsultatīvajām sapulcēm, kurās varēja piedalīties ikviens' būtisku jautājumu apspriešanai un izlemšanai, gan visai netaktiskas muļķības - piemēram, Latvijas Praida organizēšanas grūtību pieminēšana pretstatā Kubā valdošajai brīvībai (vismaz man zinot, ka pirms pāris nedēļām Havanā Praida gājiena dalībniekus arestēja).
Traktējot Latīņamerikas, arī Kubas, vēsturi, varbūt nevajadzētu vadīties tikai pēc ļoti kreisā urugvajieša Galeano 1971. gadā sarakstītas grāmatas (labas!), bet palasīt arī šo to citu. Par Kubu varētu ieteikt kaut vai kubiešu daiļliteratūru, kas radusies pēc 'dižās revolūcijas' un kuras autori lielākoties emigrējuši (Guillermo Cabrera Infante, Severo Sarduy, Reinaldo Arenas, no jaunākiem Pedro Juan Gutierrez, Abilio Estevez u.c.). Bet vēl labāk - aizbraukt uz Kubu (Kreicbergs to, cik saprotu, atšķirībā no šā raksta ir darījis) un izbaudīt sociālismu uz vietas. Ja nebūs nodoma vai nepietiks līdzekļu dzīvot Havanas vai Varadero 'all inclusive' viesnīcās, iesaku tualetes papīru gan paņemt līdzi no liberālajā kapitālismā pagrimušās Latvijas.

Dzintars Derums
pirms 6 mēnešiem
Manuprāt, Latvija var labāk, nekā Kuba. Ja mēs ieviestu demokrātisku sociālismu bez tādām pārmērībām, kā ceļošanas aizliegums, bet ar strādnieku padomēm uzņēmumu vadībā un strādājošo kooperatīviem privāto uzņēmumu vietā, ar valsts un kooperatīvu komercbankām, Latvija varētu ievērojami celt labklājību un izskaust nevienlīdzību.

kuģis
pirms 6 mēnešiem
Tas ir joks?

Valts Anders
pirms 6 mēnešiem
Domāju, ka nav joks. Manuprāt, tas ir V.I.Ļeņina darba "Par kooperāciju" īss izklāsts.

kuģis
pirms 6 mēnešiem
“Izskaust nevienlīdzību”

Toms Zariņš
pirms 6 mēnešiem
"Šīs iekārtas bija/ir sociālistiskas. Ne velti PSRS ir akronīms Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai."

Šai saistībā aicinu autoru aplūkot Dr. hist. Dainas Bleieres grāmatas "Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR" 8. — 10. lpp., kurā autore risina sarežģīto terminoloģijas jautājumu. Konsensus, šķiet, ir, ka jēdziens "sociālistiskas" valstis nav piemērots šo valstu raksturošanai, jo, tāpat kā termins "padomju", ir pašnosaukums, kas uzdod vēlamo par esošo. Protams, zinātnē vienlīdz lieto visus šos apzīmējumus, taču pēc būtības t. s. "sociālisma nometnes" valstis bija "Komunistiskā sistēma", kuras valstīs tādā vai citādā formā pastāvēja Komunistiskās partijas diktatūra. Piemērots apzīmējums varētu būt režīmi — komunistiski režīmi; tādi režīmi, kuru mērķis ir ar vardarbīgiem (vai vēlāk — represīviem līdzekļiem) panākt komunisma izveidi.

kuģis
pirms 6 mēnešiem
Šķiet, autora sarkano dogmātiku tomēr nodod tādas nosacīti nemainīgas frāzes kā “Brīvība, ko svinam, bieži vien izrādās brīvība izmantot citu ļaužu nelaimes savā labā” - nopietni? Cik gadu šai simtkārt atspēkotajai domai, līdz banalitātei novestajam kapitālisma kritikas talking pointam? 150? 200? Vēlreiz, kaut vai 101. reizi - kapitālisms n a v zero sum game.

- un tas viss par spīti atsevišķiem pareizi pamanītiem momentiem (kuri ir mierīgi risināmi klasiska kapitālisma apstākļos, valsts un tirgus + privātās uzņēmējdarbības sinerģijā). Finansu kapitālu autors nezkāpēc vienādo ar kapitālismu. Ir dažādi kapitāli(smi).

Edvards Kuks
pirms 6 mēnešiem
Lai arī saprotu raksta ieceri uzsvērt Latvijas ekonomiskās politikas sekas un meklēt alternatīvu, tas tiek darīts, pielāgojot faktus savām vajadzībām. Galu galā, "man nav ilūziju" jau pasaka, ka īstā nostāja ir atrasta.

Teikt, ka Kuba un Latvija ir nabadzīgas valstis liek jautāt – pēc kādas mērauklas tiek apzīmēta nabadzība? Pēc IndexMundi, Kubā PPP uz cilvēku 2016. g. bija 11'900$, Latvijā 2017. g. 27'300$. Autors var atzīmēt, ka tas neiekļauj Kubas iedzīvotājiem pieejamās sociālās garantijas, taču tādā gadījumā ir jautājums, kāpēc autors šādu mērauklu vispār pieminējis. Tāpat interesanti, ka saite uz rakstu, kas apzīmē to, ka Kubas iedzīvotājiem ir vairākas iezīmes, kas tipiskas vidusšķirai, arī rakstīts, ka mājas, kas iedzīvotājiem pieder, bieži sabrūk, ka nereti pārtrūkst elektrības padeve, internets un, jā, pat ēdiens. Šķiet ciniski sistemātisku pārtikas trūkumu salīdzināt ar jaunākajām precēm "Rimi".

Mazliet par ārstiem Kubā – viņi diemžēl ir pakļauti milzīgai ekspluatācijai no valsts puses, strādā ļoti garas maiņas un ir spiesti strādāt kā taksisti vai doties peļņā uz ārzemēm. (https://www.statnews.com/2017/02/08/cuba-doctors-meager-pay/) Saprotu, ka šī problēma ir aktuāla arī Latvijā, pat, ja ne tik saasināti, kā Kubā. Tikai gribēju atgādināt, ka iemesls garajām rindām ir personāla trūkums, un šo personālu nevar vienkārši uzburt – tie ir vēl cilvēki, kuriem jānodrošina pienācīgas algas, situācijā, kurā jau tagad mediķu algas Latvijā ir pārlieku zemas.

Vērtējot nabadzību Latvijā 90.-o vidū kā "radušos, par spīti starptautiskajai "palīdzībai"" (autoram uzsverot savu ironisko attieksmi pret Rietumvalstu ietekmi), tā šķietami tiek atzīmēta kā kaut kāds punkts, kas ir sasniegts. Protams, ka deviņdesmitajos valsts un ekonomiskās iekārtas maiņas dēļ valdīja nabadzība, bet tā ir strauji samazinājusies. Tāpat salīdzināt rindas pēc pārtikas, kas Kubā šķietami ir sistemātiska problēma, ar rindām NVA krīzes laikā, nozīmē implicēt, ka šī problēma ir visu laiku. Sakot "izskatās, ka šis fenomens nebūt nav pazudis no mūsu sabiedrības dzīves pēdējos trīsdesmit gados", autors uzsver šīs rindas kā nepārtrauktu parādību, nevis saasinājumu, kas ir nepamatoti, jo krīzes laika bezdarbs nav nepārtraukta parādība.

Par birokrātiju – Kreicberga ierakstā uzsvērta nevis birokrātija kā tāda, bet tās politiskais pielietojums, lai padarītu valdībai nepieļaujamo neiespējamu. Tai skaitā tiek minēta dārgā izceļošanas maksa, kas valsts sektorā strādājošajiem – tai skaitā ārstiem – izmaksātu aptuveni gada algu. Pavisam piekrītu, ka varam runāt par Saūda Arābiju, AAE un lēnā garā arī par Turciju kā par autoritārām valstīm, un iespējams, ka salīdzinot ar dažām no tām Kubā ir iespējama kaut kāda pilsoniskā dalība politikā. Taču šaubas rada tēze par sapulcēm, kurās var piedalīties "ikviens". Ja par nepieņemama viedokļa paušanu var piedzīvot represijas, šāds situācijas atspoguļojums zaudē savu cerīgo, demokrātisko garu. Šo notušēt, sakot, ka jebkurā sabiedrībā ir kaut kādas runas normas, kuras visi ievērojam, nozīmē ignorēt sekas šo runas normu neievērošanai. Ja man ir plašas iespējas teikt, ko vēlos, tāpēc, ka manas domas nav bīstamas, es priecājos dzīvot sistēmā, kuru neapdraud domas brīvība, un kurā katra nepareizi izteiktā frāze neviļus nekļūst par protestu.

Pieminot G20 protestus Hamburgā, daļa protestētāju bija vardarbīgi un iznīcināja apkārtnē esošo īpašumu. Ir atšķirība starp runas brīvību un šāda veida destruktīvu rīcību. Protams, protestētāju piekritēji var diskutēt par to, vai nežēlīgais kapitālisms nav mūs novedis līdz situācijai, kur šāda reakcija ir ne tikai pieļaujama, bet arī neizbēgama, tomēr tā ir kvalitatīvi atšķirīga situācija no vienkāršas runas brīvības. Man šķiet, ka autora pieminētais jautājums par dažādiem protestiem Latvijā izceļ būtisku problēmu, un es pavisam piekrītu, ka ir svarīgi runas brīvību sargāt arī brīžos, kad šī runa valdošajai iekārtai nav pieņemama.

"Brīvības vārds būs tukša metafora tikmēr, kamēr valsts mērķis nebūs nodrošināt ikvienam iedzīvotājam labu izglītību, pieejamu veselības aprūpi un mājokli, taisnīgi atalgota darba iespējas." Bet kāpēc? Tā nav metafora, tā ir vienkārši vilšanās brīvībā. Šī vilšanās uzsver, ka brīvība nav tas pats, kas labklājība, un mēs varam droši minēt to, ka ar pliku brīvību nepietiek. Tāpat nepietiek arī ar pliku labklājību.

Manuprāt, rakstā tiek tikai garāmejot pieminēts, iespējams, būtiskākais faktors deviņdesmito jukās un nabadzībā — pārrāvums. Pat, ja Kuba deviņdesmitajos zaudēja lielāko ekonomisko partneri, tā nezaudēja valsts iekārtu un tā varēja turpināt iesākto režīmu. Latvijas gadījumā būtisks ir fakts, ka ex-impērija ir tepat kaimiņos un alternatīva ASV ietekmes sfērai ir nevis utopisks sociālisms, kurā valsts par visiem rūpējas, bet pavisam cita ranga cinisms.

Saprotu, ka komentārs sanācis kritisks, tomēr piekrītu, ka autora izceltās problēmas patiešām ir aktuālas. Iespējams, ka mums ir domstarpības tajā, kā tās risināt. Ir būtiski mazināt rindas pie ārstiem, empātiski saprast ekonomiskos apstākļus, kas vada cilvēku nostaļģiju pēc PSRS, taču izdevīgi uzburtā Kubas aina ir vien aina.

Andris Suvajevs
pirms 6 mēnešiem
Sveiks, paldies par komentāru! Nolēmu Tev atbildēt, jo šādas reakcijas ir šī raksta mērķis, un man arī šķiet, ka daži no Taviem iebildumiem ir pamatoti.
Pirmkārt, es noteikti neslēpjos no savas ideoloģijas un, lai arī pētnieka statuss man uzliek zināmu pienākumu ievērot pieklājīgu neitralitāti, pastāv daži jautājumi, kur šāda neitralitāte ir kaitīga. Tā kā šis ir mēģinājums būt polemiskam nevis zinātniskam, tad faktu pielāgošana vajadzībām, manuprāt, nav nekas traks.
Vēlos uzsvērt, ka necenšos romantizēt Kubas problēmas. Tikai vēršu uzmanību uz to, ka šīm problēmām ir starptautiska dimensija, ka pieļaujam kļūdu reducējot tās uz mistisko 'sociālismu'. Manuprāt, tas ir svarīgi risinot Latvijas problēmas. Tiklīdz idejām, kas saistītas ar labklājības uzlabošanu, sāk piedēvēt it kā visaptverošus politiskus konceptus kā sociālisms un komunisms, tā diskusija cieš. Jā, tas arī nozīmē, ka nevaram Latviju nosaukt vienkārši par kapitālistisku. Manuprāt, nepastāv kolektīva izpratne, kas tieši padara Latviju par kapitālistisku valsti, tāpēc joprojām mazliet saraujos, kad lietoju šo vārdu Latvijā.
Īsa replika par 'nepieņemamu viedokļa paušanu' - rakstā cenšos norādīt, ka jebkurā politiskā sistēmā pastāv nepieņemami viedokļi. Jautājums tikai kādi. Varam uzsākt interesantu diskusiju par to vai Hamburgā vardarbīgi, galvenokārt, tomēr nebija SWAT bruņuformās ģērbušies policisti, tomēr manā izpratnē šis bija atklāts un veiksmīgs mēģinājums liegt protestētājiem paust savu viedokli par destruktīvo G20 politiku.
Lai nu kā - Tavi komentāri ir interesanti un vērtīgi, tomēr, manuprāt, ir svarīgi atzīmēt, ka problēmas, kas nomāc Latvijas sabiedrību nav nejaušas, tās ir konkrētas politikas rezultāts un tāpēc liela daļa no mūsu iedzīvotājiem cieš. Tā nav vilšanās brīvībā, jo šī 'brīvība' šiem iedzīvotājiem pastāv tikai uz papīra.

kuģis
pirms 6 mēnešiem
“Tā nav vilšanās brīvībā, jo šī 'brīvība' šiem iedzīvotājiem pastāv tikai uz papīra.”

Un tagad pavisam konkrēti - jūs tiešām visā nopietnībā ticat, ka pēckara, 50-60to klasiskā welfare state augstākā punkta Eiropas valstu pilsoņi bija “brīvāki” par ASV pilsoņiem? Ja vēl nopietnāk - par kādu brīvību jūs rakstāt? Ne jau par brīvību, kuras bāze (determinētība) ir “pareizas ekonomiskās attiecības”?

kuģis
pirms 6 mēnešiem
“..necenšos romantizēt Kubas problēmas. Tikai vēršu uzmanību uz to, ka šīm problēmām ir starptautiska dimensija, ka pieļaujam kļūdu reducējot tās uz mistisko 'sociālismu'. “
- The Guardian un leiboristu pēdējie atlikušie Čavesa-Maduro atbalstītāji tieši tāpat saka par Venecuēlas problēmām. “Tas nav sociālisms, tās ir ASV sankcijas”. Kurš akadēmiski godīgs cilvēks vispār uzdrošinātos tam piešķirt kaut daļu ticamības?

Edvards Kuks
pirms 6 mēnešiem
Mums ir atšķirīgas izpratnes par brīvību un par to, vai viedoklis kļūst nepieņemams brīdī, kurā pret to kāds vēršas, vai a priori to nav iespējams izteikt valdošās iekārtas dēļ. Saprotu, ka raksts ir apzināti provokatīvs, bet, piedod, tas tomēr romantizē Kubu, notušējot paša avotos izmantoto informāciju un tikai selektīvi atsaucoties uz Kreicberga domu. Šeit nav gluži runa (tikai) par starpību starp neitralitāti un angažētu pozīciju, bet arī par godprātīgu izturēšanos pret paša izmantoto informāciju – atšķirību starp polemiku un paviršību.

Nav jau arī tā, ka es domāju, ka raksts ir pilnīgs fufelis, un es novērtēju tevis ieguldīto darbu. Citkārt es taviem rakstiem piekrītu vairāk, citkārt – mazāk, un tas ir ok. Es priecājos, ka man ir gudri cilvēki ar un pret kuriem domāt. Galu galā, ja man raksts neliktos domas vērts, es nebūtu veltījis stundu komentāram.

kuģis
pirms 6 mēnešiem
Neintetesē ekonomika, cilvēks nedzīvo no maizes vien. Kā Kubā ir ar Dievu, kristietību, baznīcu?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!