Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda?

Domāju, ka valodas attīstību jauniešu vidē lielā mēra ietekmē tieši latviešu spēja lokalizēt IT infrastruktūru. Un gadiem ejot, izsatās, ka esam vienmēr vairākus soļus industrijām un jaunajām terminoloģijām iepakaļ. Tagad jau 1 gadījam bērnam vecāki iegrūž rokā telefonu, kurā iet multene angļu valodā. Tehnoloģijas un svešvalodas adaptācijas tempi ir daudz un palēnināties nemaz netaisās.

Man vienmēr ir bijis interesanti vērot, ka valodas sajaucas, pārklājas un [manuprāt] savstarpēji bagātinās. Jo valodai ir ciešs sakars ar domāšanu, un tad, kad apritē parādās jauns vārds, arī domāšana bagātinās ar jaunu jēdzienu. Teiksim, ir angliski tādi vārdi kā defaulter vai downshifting- un mums uzrodas jēdzieni, kuru agrāk nebija. Vai arī azerbaidžāņu valodā ir vārds gicdallah, kuru nevar latviski iztulkot, bet krieviski tas būtu долбоеб. Nu, ir taču reizes, kad šis jēdziens ir absolūti nepieciešams!
Bet es jau esmu iemācījusies, ka runājot ar vecāka gadu gājuma latviešiem, var droši lietot krievu vārdus un izteicienus, bet angļu labāk nevajag. Un ar jaunajiem tieši otrādi.
Latvija vispār, ja kas, ir izcila jaunu vārdu veidošanas un jaunu jēdzienu tulkošanas ziņā. Tas nebūt nav tipiski. Teiksim, Indijā tīrā hindi valodā runā tikai kaut kādi lauku dīvainīši. Moderns un izglītots cilvēks miksē hindi ar angļu valodu aptuvenā proporcijā 70/30. Par biznesu, vai, teiksim, IT, hindi valodā neko daudz nevar pateikt. Tas netraucē Indijai būt pasaules lielvalstij ar senu kultūru.

Paldies par interesantu un vērtīgu rakstu. Viens konkrēts, kas mani šajā ziņā padara pavisam traku ir jēdziens angļu valodā "by default," kas nozīmē automātiski. Bet kaut kad kāds ierēdniecisks gariņš vārdu "default" ievadīja Tildes vai kādā citā tulkotājā un tulkotājs izspļāva vārdu "noklusējums." Un tāpēc visu laiku kopš tam pat nopietnos tekstos kaut kas notiek "pēc noklusējuma," lai gan vārdam "default" ar klusēšanu nav nekāda sakara vispār. Manuprāt, galvenā problēma ir tāda, ka latviešu valoda salīdzinot ar angļu (arī krievu, vācu) valodu ir "maziņa," un rezultāts ir tāds, ka latviešu valodu nākas "pamasēt," lai atrastu variantu. Vēl viens piemērs ir Eiropas Savienības jēdziens "subsidiarity." Tas nozīmē nodrošināt, ka lēmums tiek pieņemts pēc iespējas zemākā līmenī, ja pagastā, tad pagastā, ja rajonā, tad rajonā u.tml. Diez vai šo jēdzienu var iemīcīt kaut kādā konkrētā vārdā, kas patiktu Endzelīnam, un tāpēc arī oficiālos dokumentos mūsdienās ir lasāms vārds "subsidiaritāte." Kuru pat mans datora pareizrakstības pārbaudītājs atpazīst. Taču vēl var pieminēt divus vārdus no angļu valodas, kuriem latviešu valodā vispār nav ekvivalenta. Par vārda "fun" neesamību varbūt var saprast; mūsu tautai vēsture bijusi tāda skarbāka. Taču tādā gadījumā kā saprast jēdziena "frustrated" neesamību mūsu valodā?

mana svētā pārliecība ir tāda, ka saturam ir jādominē pār formu un ka mērķis nedrīkst attaisnot līdzekļus.

Kā var tk vieglu roku rakstīt un publicēt šo - "Ja jums ir caureja, tad jums jādzer daudz šķidruma. [..] Caurejas gadījumā jums droši vien vajadzēs antibiotikas."), un tad var izlīdzēties ar tu/jūs šķīrumu, bet reizēm vieglāk un labāk ir vispārinājumu pārveidot uz trešās personas formu ("Ja ir caureja, tad jādzer daudz šķidruma." u. tml.) ? "

Ja ir caureja, tad pirmās stundas noteikti ir jāatturas no šķidruma lietošanas. Zarnu nomierināšanai jālieto cieta un sausa bārība , ļoti stipra kafija, stipri novārīta kumelīšu tēja.

Un otra lieta - pilnīgi lieks optimisms attiecībā uz angļu valodu. Tai mums nebūs atdoties, tas jau ir noticis ar krievu valodu. Vēršu kunga uzmanību, ka Rīgā latviešu valodu dzirdu retāk kā angļu valodu , bet krievu valoda Latvijā ir visur -
skumji par to tālāk rakstīt, labāk paklusēšu ...