1.
aiz loga staigā tumsa, kravas mašīnas, apmaldījušās bākugunis
sniegs ir kādas tālas provinces vārds
bet sapņos - apsaldēti ceļgali
tikai tāpēc tagad neviens vairs nestāv rindās, likuma brāļi ganāmpulku
padzinuši pirms atnācis pats likums
arvien biežāk dzejoļa rindās iezogas tukšums, balta nepārejoša
nolemtība ceļā būt un nepāriet
arvien biežāk domās iezogas sveši vārdi atnāk nesaukti atnāk
nepierunājot
(atnākt labi, teiktu Imants Ziedonis)
arvien retāk gribas steigties, saule uzaust tikai mazliet
lai mēs zinātu, ka par miesu ir vēl kas ievainojamāks -
rītausma kas kā nobrāzts elkonis gaismai kļūstot vairāk
atkailinās līdz rētai
2.
mīļo salavecīti, uzdāvini man svešvārdu vārdnīcu
uzdāvini man jaunu vārdu un citas sejas
(bet tās atmiņas izbaro cūkām, ar kurām Kungs gulēja
zem zvaigžņotajām debesīm,
šķiet, ka tas nebija Kungs, bet kāds dzejnieks, kuram
nekad neaug bārda)
mīļo salavecīti, es šodien nopirku sērkociņus
(paskaties, cik es garlaicīga un vienkārša, nemāku uguni
pieburt, nemāku būt Vizma Belševica)
mīļo salavecīti,
mani draugi dzīvo tumsā bez apkures un siltā ūdens
mani draugi dzīvo pilsētā, kurai jau pārāk ilgu laiku
ļoti sāp mugura
manus draugus ir apdzīvojušas nepienākušas īsziņas
neatbildēti zvani un ārzemes,
uz kurām viņi gribētu aizceļot,
bet viņiem nekad nepietiek naudas
mani draugi ir nabagi, viņiem ir depresija un citas
Jaunās Derības kaites, viņiem patīk dzeja, bet viņi
vairs nelasa grāmatas, mīļo salavecīti
uzdāvini man Zālamanu un visus viņa dārgumus
es apsolu, ka sadalīšu tos visiem maniem draugiem
bet Zālamanu paturēšu sev
mīļo salavecīti, es ceru, ka tu mani uzklausīsi
es tev rakstu vēstuli kamēr sniega vietā snieg akmeņi
kamēr ļaudis pilsētas centrā nodedzina svētkus un vienīgo egli
es baidos pamest šo istabu
no kuras tev rakstu šo vēstuli
jo sniega vietā vēl snieg akmeņi
jo es vēl baidos
kungs,
es vairs negribu būt Anna Foma
labāk pāršķirsim vēl vienu kapu
būsim atstarotāji
un dzīvosim ilgāk
3.
viss, kas manī sasnidzis, mēdz atgriezties un neizkust
viss, kas manī sasalis, ir pāris neveiklas atmiņas un sarunas
viss, kas ir manī, negrib aiziet bojā viss, kas ir manī -
nobijies kuģa kapteinis un neziņā atstāti kuģa pasažieri
vientuļa jūra bez bēguma un paisuma viļņiem
viss, kas manī vien zvaigznes bezvējā vien sīki trausli punkti
nakts sejā, kad tā atver acis kad tā atver gaismu kurā neviens vairs neatnāk
viss, kas manī, aiziet bojā, katru rītu katrā saules lēktā boja -
viss, kas ir manī, vairs negrib glābties
tas, kas manī, ir krasts un gadiem neizkusis ledus kā mūžīgi mūžos miegs
un svētceļnieku gājiens caur nepiedzimšanu caur to, kas vēl ne manī
manī
manī
4.
aizgulējies? nevari pamosties? jau kuro gadu pēc kārtas tu
lasi Kūku Mariju un aizputeņo pieturās, kurās nav nekā
velta un nav nekā balta
aiz nagiem vairs nav nekā melna, aiz loga perfekts un nekustīgs dūmu skurstenis
dūmi ir vienīgais, kas palicis pāri no rūpnīcas, kurā ražoja dzīvi
tu neko neesi ražojis, tāpēc tu neatceries
kāpēc tu neatceries, ka tieši tu biji tas bērns, kurš pēc
pirmā mēģinājuma iemācīties mīt trīsriteņa pedāļus, iegāzies ar degunu tuksnesī un bezbailīgi tajā apmeties uz dzīvi
tāpēc, ka bērns
bērns tu vēl biji
tu vēl biji, kad ome stādīja flokšus un rudenim beidzoties
uzbēra pelnus tai vietā, kurā reiz bija pavasaris un drudža sēklas
tu vēl biji, kad nemācēji kastaņkoku
tu vēl biji, kad nemācēji kokli
tu vēl biji, kad nemācēji rokas
un tu vēl esi, kad visa dzīve kļuvusi par aizgulēšanos, mūžīgu pusdienlaiku, un tu vēl esi, kad viss ir kļuvis tik dārgs, un tu vēl esi, kad inkvizīcijas tiesās visjaukākās ir cepurītes uz notiesāto nenoskūtajām galvām, un tu vēl esi, kad tiesas spriedums spriež bez tiesas,
ķeceri nemaz neceri ka brīvība ir dārga
brīvība ir lēta fotomodele, vai meitene ar suni
tā statuja Helsinkos, kādā parkā, kurā tu neiegāji
jo nezināji kā tajā ieiet
tikai tāpēc tu ne sūda nesaprati
kā to visu saprast,
to dzīvi, kura kļuvusi tik klusa, to dzīvi, kurā viss ir tik dārgs -
pat miegs tev blakus maksā
nesatikšanos
jau kuro gadu pēc kārtas tu lasi Kūku Mariju
un aizputeņo pieturās, kurās nav nekā
nav nekā
nav nekā velta
nav nekā
nav nekā balta
5.
rītos
kad tevis vairs nav
ir tikai sods
bet nav nozieguma
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Dzeja streika ēnā
Kas ir tie cilvēki, kuri katru dienu tviterī rūpīgi ieraksta mirušo dzejas rindas? Līdzīgi kā Olīvijas grāmatā – vēsture mēdz vēl ilgi uzkavēties ainavā un spoki nepamet vietas, kuras tie mīlējuši. Pēc divām stundām pilots ziņo, ka esam sasnieguši Lielbritāniju. Es skatos pa logu uz to pašu lidmašīnas spārnu. Arī tas ir cilvēka prāts.
Kamēr Kungs pieskata laivu
Upei tuvojas ledus kā sirdij siltums. Pamodušies un ieraudzījuši, pārskaitām pirkstus, ar ko turēt īkšķus.
Pasaka par zilo tanku
Dažas dienas jutos kā slazdā. Nekas prātā nenāca. Tad es gāju pie sava priekšnieka un teicu: "Vecīt, nebūs nekāda raksta." Un viņš man atbildēja: "Saceri kaut vai pasaciņu!"
par visu vairāk tu gribēji atvadīties
Nu tu redzi, ka esmu rakstījusi tajās vietās, kurās tevi vairs nepazīstu.
SAISTĪTI RAKSTI
Aksels Hiršs
0Elza T. u.c.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
11:00
0Mākslinieku apvienības "Grāfienes" izstāde "Ceļā"
"Rīgas mākslas telpā"
16:30
0Dokumentālā filma "Patrīcija"
Kinoteātrī "Kino Bize"
18:00
0"Starp mums viss labi": zīmēšanas darbnīca
Dzirnavu ielā 60A-21
14:00
0Režisora Rūdolfa Apses izrādei "Vaļa dziesma"
Latvijas Leļļu teātrī
18:30
0Džonatana Gleizera filma "Interešu zona"
Kinoteātrī "Kino Bize"
14:00
0Kaspara Groševa izstādes "Café de Paris" finisāža
"TUR_telpā"
18:00
0Apaļā galda diskusija "Stiprināt balsis: Kā izstāstīt sieviešu stāstus?"
"Ģertrūdes ielas teātrī"
20:40
0Šona Praisa Viljamsa filma "Jaukais Austrumkrasts"
Kinoteātrī "Splendid Palace"
17:00
0Marijas Luīzes Meļķes izstādes "Sarunas ar sevi" atklāšana
"Valmiermuižas alus vēstniecībā"
0