Dzeja
09.03.2012

Uzdāvini man Zālamanu

Komentē
0
Es nekad neatceros vientulību. No attāluma tā vienmēr izskatās kā miers. /Linna Frīda/


1.

aiz loga staigā tumsa, kravas mašīnas, apmaldījušās bākugunis
sniegs ir kādas tālas provinces vārds
bet sapņos - apsaldēti ceļgali

tikai tāpēc tagad neviens vairs nestāv rindās, likuma brāļi ganāmpulku
padzinuši pirms atnācis pats likums
arvien biežāk dzejoļa rindās iezogas tukšums, balta nepārejoša
nolemtība ceļā būt un nepāriet

arvien biežāk domās iezogas sveši vārdi atnāk nesaukti atnāk
nepierunājot
(atnākt labi, teiktu Imants Ziedonis)

arvien retāk gribas steigties, saule uzaust tikai mazliet
lai mēs zinātu, ka par miesu ir vēl kas ievainojamāks -

rītausma kas kā nobrāzts elkonis gaismai kļūstot vairāk
atkailinās līdz rētai



2.

mīļo salavecīti, uzdāvini man svešvārdu vārdnīcu
uzdāvini man jaunu vārdu un citas sejas
(bet tās atmiņas izbaro cūkām, ar kurām Kungs gulēja
zem zvaigžņotajām debesīm,
šķiet, ka tas nebija Kungs, bet kāds dzejnieks, kuram
nekad neaug bārda)
mīļo salavecīti, es šodien nopirku sērkociņus
(paskaties, cik es garlaicīga un vienkārša, nemāku uguni
pieburt, nemāku būt Vizma Belševica)

mīļo salavecīti,
mani draugi dzīvo tumsā bez apkures un siltā ūdens
mani draugi dzīvo pilsētā, kurai jau pārāk ilgu laiku
ļoti sāp mugura
manus draugus ir apdzīvojušas nepienākušas īsziņas
neatbildēti zvani un ārzemes,
uz kurām viņi gribētu aizceļot,
bet viņiem nekad nepietiek naudas

mani draugi ir nabagi, viņiem ir depresija un citas
Jaunās Derības kaites, viņiem patīk dzeja, bet viņi
vairs nelasa grāmatas, mīļo salavecīti

uzdāvini man Zālamanu un visus viņa dārgumus
es apsolu, ka sadalīšu tos visiem maniem draugiem
bet Zālamanu paturēšu sev

mīļo salavecīti, es ceru, ka tu mani uzklausīsi
es tev rakstu vēstuli kamēr sniega vietā snieg akmeņi
kamēr ļaudis pilsētas centrā nodedzina svētkus un vienīgo egli
es baidos pamest šo istabu
no kuras tev rakstu šo vēstuli

jo sniega vietā vēl snieg akmeņi
jo es vēl baidos

kungs,
es vairs negribu būt Anna Foma

labāk pāršķirsim vēl vienu kapu

būsim atstarotāji
un dzīvosim ilgāk



3.

viss, kas manī sasnidzis, mēdz atgriezties un neizkust
viss, kas manī sasalis, ir pāris neveiklas atmiņas un sarunas
viss, kas ir manī, negrib aiziet bojā viss, kas ir manī -
nobijies kuģa kapteinis un neziņā atstāti kuģa pasažieri
vientuļa jūra bez bēguma un paisuma viļņiem
viss, kas manī vien zvaigznes bezvējā vien sīki trausli punkti
nakts sejā, kad tā atver acis kad tā atver gaismu kurā neviens vairs neatnāk
viss, kas manī, aiziet bojā, katru rītu katrā saules lēktā boja -
viss, kas ir manī, vairs negrib glābties
tas, kas manī, ir krasts un gadiem neizkusis ledus kā mūžīgi mūžos miegs
un svētceļnieku gājiens caur nepiedzimšanu caur to, kas vēl ne manī

manī

manī




4.

aizgulējies? nevari pamosties? jau kuro gadu pēc kārtas tu
lasi Kūku Mariju un aizputeņo pieturās, kurās nav nekā
velta un nav nekā balta

aiz nagiem vairs nav nekā melna, aiz loga perfekts un nekustīgs dūmu skurstenis
dūmi ir vienīgais, kas palicis pāri no rūpnīcas, kurā ražoja dzīvi
tu neko neesi ražojis, tāpēc tu neatceries

kāpēc tu neatceries, ka tieši tu biji tas bērns, kurš pēc
pirmā mēģinājuma iemācīties mīt trīsriteņa pedāļus, iegāzies ar degunu tuksnesī un bezbailīgi tajā apmeties uz dzīvi
tāpēc, ka bērns

bērns tu vēl biji

tu vēl biji, kad ome stādīja flokšus un rudenim beidzoties
uzbēra pelnus tai vietā, kurā reiz bija pavasaris un drudža sēklas
tu vēl biji, kad nemācēji kastaņkoku
tu vēl biji, kad nemācēji kokli

tu vēl biji, kad nemācēji rokas

un tu vēl esi, kad visa dzīve kļuvusi par aizgulēšanos, mūžīgu pusdienlaiku, un tu vēl esi, kad viss ir kļuvis tik dārgs, un tu vēl esi, kad inkvizīcijas tiesās visjaukākās ir cepurītes uz notiesāto nenoskūtajām galvām, un tu vēl esi, kad tiesas spriedums spriež bez tiesas,

ķeceri nemaz neceri ka brīvība ir dārga

brīvība ir lēta fotomodele, vai meitene ar suni
tā statuja Helsinkos, kādā parkā, kurā tu neiegāji
jo nezināji kā tajā ieiet


tikai tāpēc tu ne sūda nesaprati
kā to visu saprast,

to dzīvi, kura kļuvusi tik klusa, to dzīvi, kurā viss ir tik dārgs -
pat miegs tev blakus maksā
nesatikšanos

jau kuro gadu pēc kārtas tu lasi Kūku Mariju
un aizputeņo pieturās, kurās nav nekā
nav nekā
nav nekā velta
nav nekā
nav nekā balta




5.

rītos
kad tevis vairs nav
ir tikai sods

bet nav nozieguma

Tēmas

Agnese Rutkēviča

Agnese Rutkēviča ir dzejniece, rakstniece, dramaturģe un aktrise, kas dzīvē cenšas paspēt iespējami vairāk. 2012. gadā ar literāro pseidonīmu Anna Foma iznākusi viņas pirmā dzejoļu grāmata "Jaunā Vāgn...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!