Uzbļāvienos balstītā rīcībpolitika

Diemžēl jāsaka, ka, manuprāt, raksts ir diezgan pavājš.

Iveta, diemžēl, tā arī nav centusies iedziļināties konkrētā atalgojuma jautājumos LV un izsaka tādus dīvainus apgalvojumus kā privātajā sektorā 10 reizes lielāks atalgojums nekā valsts sektorā. Pieņemu, Iveta zina kādu privātā sektora darboni LV, kurš strādā dzelzceļa jomā un pelna 80 tūkstošus mēnesī vai arī kādu, kas strādā elektrības jomā un pelna 40 tūkstošus mēnesī. Diemžēl, es tādu nezinu, bet tieši šāds būtu 10 reizes leilāks atlagojums nekā valsts sektorā.

LV situācijas realitāte ir tāda, kur valsts uzņēmumi ar lielajām algām ir ne tikai monopolstāvoklī, bet arī diezgan labu paziņu stāvoklī esošajiem politiķiem. Tas būtībā izslēdz jebkādu viņu aiziešanu uz jebkādu privāto sektoru ne tikai tāpēc, ka tāda privātā sektora attiecīgajā jomā dažreiz nemaz nav, bet galvenokārt tāpēc, ka šie paziņas parasti nemaz nespētu privātajā sektorā konkurēt un saņemt kaut pusi no algas, ko nopelna valsts sektorā. Un, diemžēl, šiem jautājumiem Iveta savā rakstā nemaz nepieskaras, kas, manā skatījumā, padara rakstu diezgan attālinātu no reālās situācijas LV un līdz ar to, diemžēl, diezgan nerelevantu.

Lūk, izlasīju jauno IR numuru.
Raudseps raud, ka žurnālisti tiekot pakļauti politiķu interesēm.
Bet kas jūs - žūrnālistus pakļauj - vai ne pašu , tagad jau jāsaka- dabīgā vēlme dārgi pārdoties?
Lūk, tālāk IR intervija ar jaunajām kontrolierēm. Tur jautā - ko teiksiet par lielājām algām valsts uzņēmumos. O, esot jābūt konkurētspējīgām un esot jāceļ. Bet - kas tam žurnālistam liedza pajautāt - kurš no valsts uzņēmumu vadītājiem pats labprātīgi ir pametis amatu, lai dotos privātajā biznesā? Pēdējo divdesmit gadu laikā. Naglis, no PA, kuram zeme sāka degt zem kājām un kurš tagad savā privātajā biznesā zaudē miljonus, jo vienkārši ir tāds pats biznesmenis kā es baleta primadonna?
Skumji.

Manuprāt, diezgan noziedzīgs un negodīgs ir apgalvojums,ka - labi kavlificēti cilvēki privātā sektorā nopelnītu vairākas reizes vairāk.
Tad iznāk, ka visi tie, kas par it kā mazām algām strādā valsts sektorā ir īstenībā varoņi, viņi nes ikdienas upuri, liedzot sev lielāku atalgojumu. Jā, jau jā - visi zinām, par to latviešu pieticību, upurētiesspēju un dominējošajām mazohistiskām seksuālām nosliecēm, bet - to tik stāsta daži , kas tam paši tic. Es tam neticu. Sen jau mēs būtu beigti , ja tā būtu.
Es tam nekad neesmu ticējusi un neticēšu un līdz ar to arī pārējie Kažokas apgalvojumi man jau ir nenoticami.
Tādi slīmesti, kuri ar visu savu it kā augsto kvalifikāciju ir daiļrunātāji, bet nav darītāji ir parazīti un negodīgi pilsoņi.
Tā mums kādreiz par Bertoldu Fliku stāstīja - debess, cik vien gudrs , cik vien nepieciešams, bez maz vai Latvijas pastāvēšanas liktenis ir šī ārieša veiklā blondā zilača rokās. Un mēs maziņie , atkarīgie, nespējīgie. Un rezultāts - kāds ir neaizvietojamā, nenovērtētā un allaž par maz apmaksātā Flika darbības rezultāts? !
Šķiet tas bija augustā. Ar troksni kādu tur FM augstāko ierēdni pārrotēja, kaut ko ne tā sadarījis, valtij miljonos zaudējumu, bet 'vertīgs speciālists tomēr esot ...
Eh, un tad tāda Kažoka man turpina veco dziesmu ar veco tekstu.
Bet es neticu , neticu un viss. Nevis paaugstiniet, bet pazmeminiet algas tiem veiklajiem puišiem un meitām - un tik un tā neviens no viņiem nekur nemuks, turēsies pie tā siltā un drošā valsts pupa visām četrām. Ka es saku !