Edvards Kuks
pirms 6 gadiem
Visādā ziņā piekrītu. Par to neordinārumu un brīvumu – mana mīļākā dziesma bija "Es uzcelts stāvu", kurā bija kraukšķīgs, salīdzinoši nepieglausts bass un kurā brīžiem radās sajūta, ka dziesmas rāmis tūlīt var sabrukt un viss kaut kur palidot.

Gribu piebilst, kā iepriekš Ozoliņš atzīmējis intervijā ar Satori, daļa albuma radošā izaicinājuma ir radīt mūziku dzejai, kura ne gluži acīmredzami pakļaujas dziesmošanai. Mūzikas un teksta ritmikas saspēle man likās tik tiešām veiksmīga, kas arī liek ar visām četrām teikt, ka (vismaz Sigma) VAR sarakstīt mūziku laikmetīgajai dzejai un reizēm pie tās var arī padejot.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!