Citu idejas
24.03.2009

United States of America (American Cuisine Recipes)

Komentē
0

Pavisam nesen Rimi nopirku lētu mafinu pannu. Šīs bija īpaši labas ziņas, jo – es ceru, piekritīs pat tie, kuri publiski par gastronomiskiem priekiem izsakās visai atturīgi, izliekoties, ka tādas lietas kā resnā (vai tievā) zarna neeksistē –, brokastis ar pašpagatavotiem mafiniem nav joks. Mafini sanāca burvīgi un, kā izteicās mans uzticamais draugs, pat „profesionāli”. Skaidrojumus viņš nesniedza, bet doma tāpat ir skaidra. Jau kuro dienu jūsmoju par savu kulināro sasniegumu. Cepšana ir tāda interesanta lieta, man šķiet. Krāsnī ar sākumproduktiem notiek tik būtiskas pārmaiņas, ka vienā mirklī viss sāk izskatīties pēc tādām kā sadzīves burvestībām. Pasaka par zvēriem neatvairāmi pārtop par burvju pasaku, kura, es ļoti ceru, bet šaubos, tieši tā arī saucas latviešu žanru sistēmā. Jebkurā gadījumā piezīmi par žanru metamorfozēm pieturēsim prātā; noderēs. Par cepamo pulveri vispār ir grūti iedomāt bez alķīmijas piedevas. Bet runa jau nebūs par ēdieniem. Runa būs par grāmatām.

Kādreiz nopirku Jāņa Rozes grāmatnīcā kulināro grāmatu no sērijas World Cuisine; United States of America with recipes by David Bouley, Jean-Georges Vongerichten. Vispār man patīk tāda tipa grāmatas, un, godīgi sakot, esmu lepna īpašniece vēl dažām, bet no citām sērijām. Pat viens Good Food numurs manos arhīvos ir atrodams.

Grāmatas uzdevums ir šāds: iepazīstināt ar vieglām un skaistām garšīgu lietu receptēm, pierādot, ka ASV tomēr pastāv atsevišķa kulinārā tradīcija, kas nebūtu pielidzināma fast food restorānu asortimentam vien. Tiek piedāvāti „starters”, „main courses” un „desserts”. Beigās ir kompakts pārskats par amerikāņu vīniem. Katrai receptei laba galaprodukta bilde klāt: manuprāt, tas ir apsveicami. Tādos gadījumos, ar autoru var draudzēties. Zem katras receptes rāmītī kāds labs padoms par iespējām aizvietot kādu no sastāvdaļām vai vienkārši info par reģionālajām atšķirībām ēdiena pagatavošanā vai par to, ka, teiksim, Crawfish pies ir galvenais ēdiens pavasara džeza festivālos Ņūorleānā. Bet runa atkal ir par ko citu.

Katram studentam semestra laikā ir jāuzraksta semestra darbs. Kādu semestri uzrakstīju par nepieciešamību pārdefinēt estētiskā piedzīvojuma robežas un iekļaut jaunajā laukā arī recepšu lasīšanas aktu. Receptes var lasīt dažādi. Protams, recepšu pragmatiskā funkcija ir acīmredzama. Taču piedāvājums lasīt receptes arī ne-pragmatiskā līmenī šķiet interesants. (Protams, patīkami pavadīts laiks arī ir reducējams uz pragmatisku labumu, taču šeit pieturēšos pie dihotomijas izteiksmes skaidrības pēc.) Sākumskolā angļu valodu mācījos ar mācībgrāmatas Tip Top palīdzību. Katru stundu ar šo grāmatu uztvēru ne tikai kā angļu valodas stundu, bet arī kā tobrīd vienīgo iespēju aizceļot citā. Aiziet uz supermarketu, parunāt ar Džeinu (pēc modeļa, protams) un nopirkt tādu plānu picu vai mafinu (grāmatā bija daudz bilžu). Palīdzēt kādam atrast tuvāko aptieku Londonas ielās. Iepazīties ar citiem bērniem Londonas zoodārzā. Šķiet, tieši sadzīviskuma dēļ ceļojums šķita vēl reālāks. Ne velti saka, ka, dodoties uz citu valsti, jāsaprot, ka vislabākais veids to iepazīt ir nevis apmesties hotelī, bet pavadīt laiku ar kādu vietējo ģimeni viņu pašu mājās. Un daudz staigāt pa ielām.

Ar receptēm manā prātā notiek kaut kas līdzīgs kā toreiz ar Tip Top. Ar gremošanu saistītais aspekts vēl vairāk pastiprina saikni ar ikdienu; citā ikdienu. Izlasi, kā uztaisīt New York Cheesecake, pamēģini BBQ chicken kopā ar Kanzassitijas iemītniekiem, apskaties google images, ja nezini, kā izskatās „tarragon”, un padomā par savu dāču, par bērnību, par dillēm, par Sapfo. Uzdziedi „Jambalaya”!

Iesaku lasīt recepšu grāmatas. Ir, protams, tādas, pēc kurām spriežot, ir jātērē daudz naudas, lai labi paēstu. Šādas grāmatas mani īpaši neiedvesmo. Bet brīžos, kad studijas liek atrasties vienā un tajā pašā vietā ilgāk, nekā gribētos, var palasīt recepšu grāmatu (piem., tādu, kuru pieminēju), un ar zināmu iztēles piepūli, telpu un laiku varēsi izjust citādāk. Tad, protams, var iet tālāk un kaut ko no lasītā pagatavot.

Lena Sme

Lena Sme ir mūzikas procesu novērotāja, kas dažreiz tajos iesaistās arī kā rīkotāja. Vada mūzikas aģentūru MOO. Patīk gaisma.  

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!