***
un tad ir rīts, ne jau kaut kāds tur rīts,
bet rīts ar sauli, dūmiem, netīriem traukiem un draugiem,
rīts ar picas vīru, kurš runā kā policists, rīts ar piparkūku uz delnas, rīts, kad neviens vēl nav cits,
un pieskaries, baiļu vairs nav, mēs esam uz pasaules ripas,
dzīvi no visām pusēm, dzīvi no vientulības,
kad mums vairs nav jaunu dziesmu, ir jāatzīstas, ka skauž,
redzot, cik viegli un spalgi, saule tramvajus lauž.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Otrdiena, 10. augusts
Es ievēroju, ka tikai drudža sakarsētam prātam vajg rakstīt dzeju, ka tikai nemiera pilnas rokas taustās pēc pildspalvas uzreiz pēc pamošanās, no duļķēm izlien asiņu saldi pumpuri un atplēs lūpas ...
(3.) Fiesta!
Fiesta! Veldzējies, skatoties meitenes acīs, kamēr viņa runā par darbu, kas nodrošina brīvību, īsiem, aprautiem teikumiem kā dejas sākuma soļi, viņa paceļ rokas pie sejas, viņa melo, tu zini. ...
Es gribu tikai rakstīt
Tas, ka piedzimst dzīvība, ir tik nesaprotami, man racionāli neizskaidrojami. Reāli dzīve kļūst daudz grūtāka, bet iekšējais spēks un ticība ir daudz lielāka, un līdz ar to tu vari labāk dzīvot. Daudz labāk.
0