Literāro darbu konkurss
02.11.2003

Tu - iejūdzies Es - nojūdzies...

Komentē
0
Saglabā
* Tu-iejūdzies Es-nojūdzies Vējam šo tandēmu caur peldētavas meldriem bākugunis - glābj ugunis traucē pārlēkt pāri ugunskuru sērijai Saplēst trausls nelietojams stiepts kāpiens sasildīt sasildīt sasildīt nomazgāt un pamest sanaglotos krūmus Tu-iejūdzies Es-nojūdzos * Pa dzirkstošam dzērienam katram ar V.I.P. kartiņu karsonis tirponis visi tie pārējie domu graudi sasmērēti starp sviestmaižu šabloniem dragā tik tālāk līdz skūpstu rindai pa baltajiem taustiņiem jau ir uzsists skan dō neviens nedzird atšķirību absolūto sajūtu bars pieglaudies pie pūkainās apkakles Pavēle citādi divdesmit balstā guļus visus Izņemot dažus bez biļetēm atļaujām maigiem lūgumiem psihopātisku izskatu pionieru apliecībām un dubultu antidepresantu devu Laimīgs * Būdas Sviesta statujas Kūst Tavām sviestmaizēm Izbarots Tiek šis svētums Nepanesams Smagums Uz pasaules jumta Uz tava jumta sniegs Griesti Būdas sviesta statuju Dēļ nejautā Vai baiļu dēļ * Izkust kā šokolādes konfeti saules pietriektā auto pakaļējā sēdekli un ir tik viegli aizmirstam kust Zaudēt formu Vemt ir tikai mazliet vieglāk nav starpības tevis nav nevienā no šiem stāvokļiem domas iztvaiko Nākamā sērija ir bez tevis vispār manis arī * Dūmu mutulī Ietinusies kā melnā boa Uzspēlēti klusi uz pirkstu galiņiem lēni caur istabu slīdēt Tu piecelies un griezies sev ap asi kā jautrā dejā ko mēs nesaprotam un nav jau vajadzība ellīgi ieurbties visā Dejas soļi līgani kā niedres vējā slīd un nesajūk Varbūt ka mazliet skauž bet tas tikai tādēļ ka caur dūmiem liecies savādi samākslota... un deja uzsit takti * Klusēšana Nenoteikta saraustīta interese ar slidām sašķērēt sejas spoguļiem un narcisiem ietiepīgi saķerties ar garām skrienošiem mirkļa gramiem un neatšķaidīties tikai just divus pirkstus dziļāk tumsā ar miegu un sīkām zvaigžņu drumslām bez smaida specifiskajām izteiksmēm kā stulbu klaunu iedibināts sarkano degunu embargo * Pēdas no bērnu ratiņiem tajās iemīta vāvere apķērusi čiekuru sapņo... par ēnām starp sniega pilnajiem kokiem un kāds tvarsta šīs vārās pasaules... uz atvadām bērnelis piepiko vāverei ausi * Laternā naktstauriņš kūpina pīpi mēs abi nerunājam par vēju kas traucē sekmīgi piezemēties vai hipnotizēt gaismu. Mēs nerunājam par olīvām jo tās abi mēs neēdam kaut nezinām kāpēc par to nerunājam. Mēs nerunājam arī par to kādēļ te no laternas spļaujam uz pelēko kungu platmalēm. Mēs nesaskatāmies kad nečurājam lietaino mēteļu plecus pat par laiku mēs nerunājam-tas vienmēr ir garīgi nenosvērts. Vienīgi dažkārt runājam par gaismu no kuras esam atkarīgi... un reizēm ir ideju iztrūkumi. * Cauri puvušām trepju redelēm izlija dzeltenā tēja turpat sašķīda ari tasīte sīkās porcelāna drumslās pēc garas nopūtas salstošā ūdens žurka teica laizot nesagriez mēli mazā * Bišu vasks izlijis uz rokas karsē vai silda (īsti neatceros) nesatver visu slīdīgo un netveramo tik tikko pieskardamies skursteņslauķa laimes pogām negribas apstāties pie pirmā pagrieziena un pietupieniem * Un tad būšot pauze kas aprīs brokastis pat rīsus un drupatas iepūstas veco čīkstošo dēļu starpās tajos ko čīkstināji salaveci gaidot paliekot ar garu karstvīna degunu un tika pielādēts pelēkās rūtiņas ierocis. * Atrautas rokas no baltās telpas ar tiem smaidīgajiem miera karaļiem visapkārt tikai milzīgs klusums un neticība nav kas pasaka beidz vai miermīlība viņš nezin spēles noteikumus atkal jau sienas bez rokām baltā sapnī lai būtu izcilais miers tas tad būtu apmierināts ar sanitāru absolūto monarhiju neplāties nekliedz neārdies nelauzies nekaujies nezini nezinu ko tu spēlē * Saskatāms balerīnas mūžīgais griezties apkārt palēciens un dziļais iesēdiens Nograuztas glāžu maliņas asins pilnas lūpas paveras smaidā Vienā dejā ar plaukstām pļikplek bez atskaņām divpedāļu klavieres vecais sarkankoka rūdījums nostumts stūrī aizvietojams ar la la lā kāju šūpināšana gar logu telegrāfa stabi zib Nē tu šķaudi smaidi bezgalīgi apkārt un riņķī Dejo mūza griezies es piespēlēšu ritmu Asimetrisks matu griezums sarkani sadiegts soļu diponis dip dap bet tu tik griezies kāds jau kaut ko atmetīs * Klusie čuksti Tie kas teātra krēslus tapsē pietaisa stūrus Tos kuros noslēpies Neskaitāms daudzums visādu Jā un vēl dažādāku Nē apvijusies skaļajos burzmas čukstos un gaida kad sāks griezt gaļu (sekcijas arī skaitīsies)
Tēmas

Krišjānis Zeļģis

Dzejnieks.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!