Ar bērniem
19.01.2016

Trauslās pasaules spēks

Komentē
0

Recenzija par animācijas filmu "Mazais princis" (The Little Prince (2015))

Čūska ar ziloni vēderā nav nekāda cepure, bet, lai uzzīmētu īsto jēriņu, ir jāuzzīmē kaste. Cik skumji būtu, ja mēs nezinātu, kāpēc tā ir! Franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī novele "Mazais princis" pirmoreiz tika izdota grāmatā 1943. gadā Ņujorkā, un nu jau vairākas lasītāju paaudzes visā pasaulē atrod šajā stāstā ko patiesu tieši sev. Pat vairāk. Atrod ko tādu, kas palīdz ieraudzīt kaut ko vairāk arī sevī pašā, – "Mazais princis" ir grāmata, kas atklājas lasītājam tajā intimitātes līmenī, kādā mēs spējam būt tikai ar tuviem draugiem. Neaizsargāti, bērnišķīgi, pilni neprātīgu ideju, kuras, citiem skaļi izteiktas, saņemtu noskaldītu atbildi: "Tas. Nekādi. Nestrādās." Satiekoties ar tādu tekstu kā "Mazais princis", mēs uzticamies, mēs pietuvojamies, mēs esam neapbruņoti un neaizsargāti.

Vai var uzzīmēt Sent-Ekziperī darbu no jauna uz kinoekrāna, lai arī ekrānā redzamais nebūtu jēriņš ar klibām kājām, bet tieši tāds stāsts, kādu skatītājs grib redzēt? Kā vienlaikus neizjaukt ļoti personisko franču autora simbolu sistēmu un nejaukties intīmajā lasītāju fantāzijas pasaulē?

Apvienojoties franču un kanādiešu producentiem, 2015. gadā tika uzņemta pirmā Sent-Ekziperī darba adaptācija pilnmetrāžas animācijas filmā, kas pamazām piedzīvo pirmizrādes visā pasaulē (atšķirībā no grāmatas ASV publiku filma sasniegs visvēlāk – šī gada martā). Latvijā filma skatāma jau no pagājušā gada nogales, un šobrīd to noskatījušies vairāk nekā 27 tūkstoši lielu un mazu skatītāju. Antuāna de Sent-Ekziperī stāstā intīmā fantāzijas pasaule pieskaras apkārt esošajai realitātei gan caur vārdu, gan attēlu, tāpēc arī animācijas filmas scenāriju veidojuši divi autori – Irēna Brignula, kas specializējas pilnmetrāžas scenārijos, un Bobs Persičeti, kam ir lielāka pieredze ar kustības veidošanu un attēla valodu. Filmas režisors ir Marks Osborns, kas iepriekš veidojis pilnmetrāžas filmu par bērnu vidū populāro TV seriāla varoni Sūkli Bobu Kvadrātbiksi, kā arī darbojies studijas "Dream Works" pelnošākajā franšīzē "Kung Fu Panda".

Sākot skatīties filmu, redzams, ka tās veidotāji saglabā cieņu pret oriģinālo stāstu, to iekļaujot nemainītu. Antuāna de Sent-Ekziperī zīmējumiem un tekstam apkārt izveidots ietvara stāsts. Filmā tādējādi ir trīs paralēlas realitātes. Viena no tām ir "Mazā prinča" teksts un zīmējumi, kas darbojas kā stāsts stāstā. Tad ir stāsts par draudzību starp kādu mazu meiteni un kādu vecu lidotāju, kas meitenei izstāsta par Mazo princi, kamēr pats gatavojas gala lidojumam (skatītājs jau ātri nojauš, par kuru lidotāju te ir runa). Trešajā darbības līmenī, kas parādās uz filmas beigām, mēs sekojam meitenei līdzi ceļojumā pa citām planētām. Tur viņa satiek savu Mazo princi un gūst atbildes uz tik būtiskajiem jautājumiem: ko viņai tā īsti nozīmē pieaugšana, un ko savukārt apkārtējie ar pieaugšanas atrunu tikai mēģina iemānīt?

Meitene (un tā viņu filmā arī sauc – Meitene) šajā filmā ir bērns, kurš iesviests pieaugušo pasaulē tik dziļi, ka nav ne spraudziņas, pa kuru ienākt bērnišķīgu domu vieglumam. Tā ir šodienīga pasaule, ļoti moderna un, godīgi sakot, ļoti iekārojama – ar skaidriem plāniem, lieliem mērķiem un plašām iespējām. Taču tā ir pasaule, kur par mātes izplānotajiem sasniegumiem Meitenei lemts upurēt bērnību un brīvību. Kārtīga skola, kārtīgs rajons, kārtīga māja. Jā, bet tad mājas sienā kaimiņš lidotājs ar salūzušu propelleru izplēš pamatīgu caurumu. Izejot caur šo plaisu un satiekot lidotāju, Meitenei paveras pavisam citāda pasaule – it kā tik nekārtīga, it kā tik neracionāla, bet tik, tik, tik vilinoša! Vai drīkst tai noticēt, un kas tad notiks ar visiem lielajiem plāniem?

Trīs realitāšu ideja ir veiksmīga, taču tās realizācija brīžiem liek šaubīties. Galvenokārt šaubas vieš trešā daļa, kam vajadzētu būt visas filmas atslēgai un centrālajam vēstījumam. Idejiski tiešām viss ir kārtībā, jo meitene, kurai nācies pāragri pieaugt, satiek tādu Mazo princi, kas ir neveikls pusaudzis, iesprūdis nepanesamos pienākumos, ko tam uzkrāvuši citi. Tie Īstie Pieaugušie. Tie, kuri klanās bez mitas un iegrāmato zvaigznes. Tomēr pirmajā skatījumā rādās, ka darbības līmenī filma vienkārši izdara to, ko nereti izdara ne tikai filmas, bet arī cilvēki, kad no tiem gaida kaut ko gudru un svarīgu. Tie kļūst nemierīgi un pārdomāšanas vietā ķeras pie nervozas darbības. Svarīgākajā meitenes pašizziņas brīdī filma, kas visu laiku bijusi pilna ar piedzīvojumiem un skaistām, priekpilnām niansēm, kļūst par satraucošu pakaļdzīšanās spēli. Vai šajā skrējienā nepazūd daļa no tā, kam jābūt apcerīgam un rāmam?

Turklāt rodas šaubas arī par to, vai attēls šajā filmas daļā nostrādā līdz galam. Filmā ir izmantoti trīs dažādi tehnikas risinājumi, kas papildina cits citu. Brīžos, kad tiek ilustrēts lidotāja stāstījums (fragmenti no "Mazā prinča"), izmantoti vieglie ūdenskrāsu zīmējumi no oriģinālā darba un līdzīgos toņos veidota, plastiska, bet paraupja trīsdimensiju animācija, savukārt pārējā filmas darbība risinās par pilnmetrāžas animācijas standartu kļuvušajā 3D datoranimācijā ar vieglu glancējumu un ļoti plastiskām kustībām. Vērojot kopiespaidu, tomēr rodas pārdomas, vai filma neiegūtu vairāk tad, ja trešais stāsta līmenis arī parādītos kā atšķirīgs no visa pārējā, kas notiek ar meiteni. Ja ceļojums citās planētās būtu unikālā meitenes pieredzes pasaule – iespējams, trausla un viegla ūdenskrāsu pasaule kā tā, kur ir Sent-Ekziperī Mazais princis. Iespējams, pavisam citādāka. Šobrīd starpplanētu ceļojumā viss ir tāds pats kā zemes, ar tehnikas palīdzību netiek atklāta cita darbības pasaule tā, kā tas notika lidotāja atmiņu epizodēs.

Taču, rūpīgi ieskatoties, jāsecina, ka arī pārmaiņas darbības ritmā ir jauna pasaule. Lai gan Mazajam princim nepavisam nepiestāv būt plastiskam un glancētam, tam nav ne vainas, ja atceramies, ka esam Meitenes pasaulē. Un plastiskā un glancētā animācijas pasaule IR viņas uzturēšanās vieta, tāpēc nemainītajā tehnikā ir vēl viens vēstījuma slānis – proti, fantāziju pasaulei nav jābūt izolētai no ikdienas. Intīmā iekšējā pasaule ir kas tāds, kas pavada mūs skarbajā un uz ārējo orientētajā ikdienā. Fantāzija palīdz tikt galā ar visnopietnākajām, vislielākajām Pieaugušo Lietām. Tā palīdz visiem atgūt kopīgās zvaigznes, ko kāds pieaugušais noturējis par savām. Tā palīdz pārvarēt bailes un ieviest dzīvīgumu kārtīgajā skolā. Turklāt vadīšanās pēc savas iekšējās pasaules ir īsta darbība, nevis rīkošanās pēc citu norādēm. Tāpēc – varbūt arī nav ne vainas sakāpinātai darbībai! Lai iet!

Antuāna de Sent-Ekziperī stāstam apkārt izvītais ietvars to ne vien pavelk garumā, bet arī padara mūsdienīgāku un piešķir tam jaunu elpu. Varam labi ievērot, kuras lietas izmantotas tieši, kuras izvij jaunas nozīmes. Mazajai meitenei nav domu par lielo mīlu – nav savas Rozes vai varbūt Sniegpulkstenīša. Taču arī viņai uzrodas uzticams draugs – rotaļu Lapsēns, kas atdzīvojas, kad jādodas piedzīvojumos.

Labi, ka ir lapsēni! Labi, ka ir jēriņš, kurš uzzīmēts kastē. Čūska, kam vēderā zilonis. Un tas – mēģināsim tagad nejusties neveikli –, ka tā patiesi mēs redzam tikai ar sirdi.

Ieva Viese

Ieva Viese-Vigula ir beigusi Audiovizuālās kultūras un Kultūras teorijas programmas Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzīvo Rīgā, lēnām strādā pie grāmatas par Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!