Trādirīdis mākslas scēnā

Iesaku -
Vizsvalža Ziediņa darbu izstāde galerijā "Careva" būs skatāma līdz 5. oktobrim.

Ir tāda Carola Rama - https://www.youtube.com/watch?v=i4OcjlbGkt8 - par viņu uzzināju MACBA skatoties viņas darbu izstādi. Tie ir ļoti iespaidīgi un man ļoti iet pie sirds. Es no viņas atceros,viņas stāstījumu , ka slavena kļuvusi nejauši, jeb citiem vārdiem ,ka iekarot savu vietu mākslas olimpā un noturēt interesi par savu mākslu ir nenormāli grūti , jo talants ir tikai viena daļa no tā stāsta.
Man patīk iet uz Latvijā organizētajām mākslas izstādēm. Manuprāt, tās ir ļoti labas. Bet - attiecībā uz laikmetīgo mākslu , manuprāt, mūsu publikai vienkārši pietrūkst zināšanu par to. Labi, Sāru Lūkasu mēs zinam visi, bet lūk, Karolu Ramu un viņas vēstījumus, cik no mums zin?
Un vēl - man bija saruna ar manu kursabiedreni, kura strādā akadēmisku darbu un arī viņas vīrs ir zinātnieks. Lūk, viņa apgalvoja, ka viņi ar saviem bērniem pusaudžiem spējot sarunāties tādā līmenī, it kā viņiem jau būtu vismaz universitātes izglītība. Par jebkuriem tematiem - par Senās Ēģiptes dinastijām, vai dalailamu vai dievtūrību vai 1.pasaules karu,vai sklandraušu cepšanu. Es atļāvos neticēt, apšaubīju. Kaut vai par karu , lai spriestu - jāzin taču fakti. Tomēr viņa apgalvoja, ka ar saviem bērniem saprototies gandrīz bez vārdiem, ka bez jebkādas faktu apspriešanas varot diskutēt par tēmu. Varbūt. Katrā ziņā šī saruna man nav izgājusi no prāta. Vairāk pieļauju domu, ka runa ir par kaut kādu pavisam jaunu komunikācijas veidu, kas vairāk notiek emociju, nevis vārdos formulētu domu veidā.
Lūk, tieši tāpēc personīgi man ir ļoti svarīga sarunāšānās par mākslu , uzzināt ļoti tieši un konkrēti vārdos formulētu to, ko mākslinieks ir gribējis pateikt.
kim ir bijušas labas lekcijas un sarunas - būtu ideāli , ja kaut kur tās varētu noklausīties , ja tās tiktu krātas un būtu pieejamas kā tāda bibliotēka

''Es esmu par seksuālo atbrīvotību un dažādu stigmu laušanu! '' - jautājums māksliniecei - kādus cilvēkus, kādas cilvēku grupas viņasprāt seksuāli būtu jāatbrīvo? Laukos dzīvojošas vecmāmiņas? Šeit savestie un uz laiku dzīvojošie musulmaņi? Nopietni - par ko tieši ir runa? Nesen lasīju statistiku,ka Latvija ir pirmajā vietā šķirto laulību skaita ziņā un ārpuslaulību attiecību ziņā.


''Tādēļ neatkarīgi no paša darba idejas, varu aizstāvēt seksualitātes iejaukšanu kaut vai tādēļ, ka tas ir tāds kā tabū temats par ko dažkārt pat kaunina kaut arī tas ir tikpat normāli kā mīlēties.'' - kam šodienas Latvijā seksualitāte ir tabu temats? Literāti rubina nabiņas, ne uz ko nopietnāku nav spējīgi, mākslinieki - nu labi, daļa mākslinieku - turpina kairināt kājstarpes , jo ne uz ko citu nav spējīgi. Bija tās jaunās dāmas akcija DOrsī muzejā ar vagīnas demonstrēšanu. Kam bija interese par to reflektēt varēja likt uz repeat un skatīties , kaut līdz stīvumam un domāt un domāt un nebeigt vien domāt - personīgi es neizdomāju neko citu, kā vien to , ka tas ir drosmīgs veids kā sev pievērst uzmanību. Centos atrast , kadas nopietnāku un zinošāku cilvēku pārdomas par šo pasākumu, bet neatradu. Man nav žēl, ka to sludina par mākslu, lai būtu, bet žēl, ka tā māksla paliek tās vagīnas līmenī -
https://www.youtube.com/watch?v=Vh4y1PJ2RWE-Performance Artist Does the Impossible, Shows Up Courbet's "Origin of the World"
1 040 676 skatījumi•2014. gada 8. jūl.



''Un papildus - attēloju meiteni neatbilstošu kaut kādiem seksa skaistuma standartiem. '' - arī šis apgalvojums manā vērtējumā ir tikai tāda smaga divkosība un liekulība. Kas tad tos skaistuma standartus rada un uztur? Vai ne pašas meitenes? vai tad viņu vecmāmiņas, mammas, vai tēti, vai brāļi vai onkuļi? Vai 30 gadus dzīvojot neatkarīgā valstī mēs neesam beidzot brīvi? Varbūt brīvība ir atbildība un nav interesanti un tiek meklētas utis kažokā - jo vieglāk ir žēloties un vainot kaut kādus abstraktus standartu uzspiedējus , nevis ierasties mākslas pasaulē ar jaunu domu un jaunām formām kā tās izpaust

Neuzskatu sevi par ļoti konservatīvu, tomēr tā terminoloģijas jebkurā jomā nivilēšana līdz seksam šķiet tomēr nepiemērota tiem, kas sevi sauc par izglītotiem. Ir tāds teiciens "katrs spriež pēc savas samaitātības pakāpes". Ja cilvēkam vārds "bauda" asociējas tikai ar seksuālo baudu, tad vienmēr šķitis, ka tas būtu attaisnojams ar pusaudžu hormonālām izmaiņām, bet pieaugušam tas norāda uz infantilismu. Bet iespējams, esmu atpalikusi no laika un nu ir citas teorijas. Interesanti, ka tieši šodien dzirdēju kādas skolotājas stāstu par tikšanos ar absolventu vienas citas mācību iestādes simtgadē(!). Kādā slavenā Latvijas korī dziedošajam bijušajam audzēknim viņa jautājusi, kāpēc skolas laikā nav dziedājis skolas korī. Atbilde: "Aizgāju uz kori un man lika dziedāt "Kur tu teci, gailīti manu!" un man kā puikam tas likās pazemojoši". Vai tiešām tagad jebkura lieta ( īpaši mākslā) noteikti būtu jāskata tikai caur seksualitātes prizmu vai ir iespējami arī citi varianti? Jautāju bez ironijas. Tiešām vēlos saprast.

Ja cilvēkam ir interese par laikmetīgo mākslu un viņš ir apmeklējis izstādes , to skatījies internetā, tad nekam, patiesi jau vairs nekam nevajadzētu pārsteigt un provocēt. Ja kāds te sludina skandālu, tad to es uztveru tikai kā reklāmas daļu.

Mani šai sakarībā zīmīgi šķiet citi divi fakti -
nr 1 - absolūtā ignorance par ABLV baņķieru īpašumā nonākušo latviešu laikmetīgās mākslas kolekcijas likteni, kaut vai saistībā ar jaunajiem projektiem, piemēram, Vāgnera zāli, piemēram, Rīgas koncertzāli utt.
nr2 - tas, ka komentētāji un visādu sugu lumpeņi nespēj sarunāties un diskutēt, tas ir skaidrs, nožēlojami un nelabojami, bet tas tā ir. Tas , ka inteliģentie, izglītotie, radošie - kā saka - labākie no mums arī nespēj cieņpilni sarunāties, strīdēties , formulēt viedokli - lūk, tas ir bezcerīgi šī vārda tiešā nozīmē.
Bez jokiem , bez ironijas - es to uzskatu par čekas roku darbu. Kopš padomju okupācijas laikiem čekas asiņainā roka guļ uz mūsu sabiedrības sirds un sirdsapziņas un te lūk mēs esam. Tādi esam.

Ironizēt par to, ka cilvēki "nemāk komatus", tādējādi, norādot uz viedokļa nepilnībām? Un tad vēl runā par neierobežotām formām un mākslas brīvību? Gatavais malacis.

Konkrētais darbs, starp citu, man ļoti patika (t.i., tas, kas ir redzams statiskā formā) un ir bēdīgi, kā bildēs tas nav parādīts pilnībā - ar glezniņām pie sienām un grafiti uz skapīšiem