Ilustrācija – Anna Zvaigzne
 
Dzeja
11.03.2016

Tikumīgs sludinājums

Komentē
1
Saglabā

Desu cehā
mūžīgs gaļas trūkums
desu cehā skrimšļi lūzdami paukšķ
zem biezas zābaku zoles
balo asiņu upēs
mūžīgi zīmoli
Uncle Sam
Allahu Akbar
Sovetskoje Doktorskaja
ņam ņam
lai tev saldi sapņi draudziņ
ar cieņu Daesh  
Boko Haram

*********
pamazām rudens tiek sterilizēts
no degošu lapu smaržas
caur kailiem koku zariem
glāsta tevi modri kameras
Džordž, tas biji tu
kas naktīs čukst
ka pagātne ir jaunā nākotne
meli jaunā patiesība
(ne)brīvība
vienīgā iespējamā revolūcija
tiek nožņaugta paša rokām sevī
nesākusies
sterilizēti smaidot tu gaidi nāvi
bezcerīgi stīvs
pusdzīvs
tu uzmēķē rudens gaisu
lido noklīdušas dzērves acu kaktiņos
smadzenēs top kārtējā atskaite Dievam
kāpēc arī šodien aizkari gaismai aizvērti

******
lūzuma līnijas
kļūst spilgti redzamas
nokritušiem aeroplāniem
sadauzītām dvēselēm
viss ir tik sajūtams
caur parka koku kailumu
un novembra pelēkumu
lūzumu līnijas
kļūst spilgti redzamas
truli smeldz
tu esi sasists elpojošs gaļas gabals
dzīvs

*******
klusi zemei uz krūtīm
dus mūsu pilsēta un pīpo upi
tā ka redzams miglas dūmos vien
kā vētras putns caur mūsu dvēselēm skrien
un jau kuro gadu neaizskrien
kliedz vētru caur taviem siltajiem pirkstiem
uz manas bālās slimīgās ādas
trīs sirdspuksti tavā elpā
patiess kailums silti ieaijā
un liek kailam dzīvot
doties ar tevi caur veļu pieelpotu miglu šonakt
kad klusi zemei uz krūtīm
dus mūsu pilsēta un pīpo upi

Tikumīgs sludinājums

Nopērciet bērniem plastmasas sunīti
Nu un kas, ka neprot tas patiesi riet
Plastmasas sunītis nejauši nesatiek kucīti
Pārējo, domāju, paši saprotiet...

*******
šonakt sarkanā pilnmēnesī
viņa klusi sadedzina laiku
visām sāpēm pa virsu auksts dušas ūdens
rums pulkstenī ieslēdz atpakaļgaitu
pelnu pilnām acīm
dievs raudzījās viņas Facebook
profila melnbaltajā bildē apburts
uzspieda LIKE
skanēja skumji Tāls Parīzes radio
caur ciparu virtenēm
Youtube viņas austiņās iekliedzot citu
nokavētu laikmetu
kur katra lauku meitene kūtī
pie drīz nokaujama buļļa skumji noelšas
es neesmu Džeina Fonda
mans mīļais...
šonakt sarkanā pilnmēnesī
viņa klusi sadedzina laiku
dievs (viņas acīm) klusi raud

********
tintes melnums uz baltas lapas
šaura dvēseles līnija
elpojoši sirdspuksti
pārtiekoši no bibliotēku piedāvātiem zīmoliem
pirksti, kas noglāsta nodzeltējušās lapas
Triumfa arkai vai Ardievām ieročiem
ar melniem datortaustiņiem
kļūstot par pēdējo saucējbalsi
pašu nopirktā dzīves tuksnesī
izmirstoša asins grupa
mani draugi

dzejoļi

...es jums aizspiežu mutes
es jūs smacēju nost
gribu būt tāds kā viņi
tur grabošajos tramvajos
neredzīgs akls tukšums
kam nav daļas gar sabrauktiem ziediem
nav daļas gar nošautiem putniem
un vismazāk daļas par pasauli
kas izšķaidījusi smadzenes
globālajā tīmeklī noslīkuši
nedzīvo
es jums aizspiežu muti
es jūs smacēju nost
dievs ielien pirkstos
ar melniem datortaustiņiem
par spīti visus jūs atbrīvo
turpināt Iphone ekrānos
publiski asiņot

*********
Atnāc pie manis šonakt
Tur pāri tai svešādā tuvuma robežai
Kad var divi elpot tik tuvu
Un vienlaicīgi uz ledusskapja atstāt ziņu
kā pirmo pārtverto vēsti
No pavisam citas svešas galaktikas
Izvilksim vienreiz kopā
Plastmasas Rolton makaronu katafalkus
Uzliesim verdošu ūdeni uz tiem
Un ieliesim nedaudz arī sevī
Dienās kad šokolādes upes beigsies
Un laimīgi nolikuši gulēt divas biļetes nemirstībai
Mēs liksim asfaltam pie mājas ziedēt

*********
gan septiņdesmit pirmais
gan septiņtriljonais spogulis
kas stājas iepriekšējā sasistā spoguļa vietā
maita negrib vienreiz paklusēt
it kā tas būtu kaut kāds karmisks pārkāpums
it kā paši dievi nu nāktu vētīt to vienu vienīgo kāroto reizīti
kad nepielūdzamie spoguļi varētu samelot
varētu būt kaut nedaudz taktiski
empātiski smalki noklusējot tavu vecumu
pēc kārtējās aukstās svētdienas rīta
pamošanās ar svešo princi
kas klusām aizpogā bikses
un duļķainu paģiru skatienu raugās
kā ātrāk pārlēkt pāri tavas dzelzsbetona pils
mazā kambara sētai...
un medīt kādu citu
tu tagad vēlies būt citur
iespiedusi galvu spilvenā
tu apslāpē vētru
par kuru neviens nenojauš
ir tikai vēl viens rīts
saplēsta spoguļa lauskām
tu sevi baro un tad
nedzirdami kliedz
nepalīdz

********
...salts ir ziloņkaula tronis
klaiņojošais dervišs
pārstājis tev krūtīs dejot
dvēseļu akā salti iespīd mēness
un pamāj tiem visiem
liriski cēlajiem-tukšajiem vārdiem
iegrūstiem piesegt asiņojošo tukšumu
tevī

Ilustrācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju; tā radīta LMA Grafikas nodaļas I kursa maģistra programmas ilustrācijas klasē.

Dainis Deigelis

Dainis Deigelis pašlaik ir jelgavnieks ar saknēm Alūksnes novada Ilzenē. Publicējies laikrakstos "Dzirkstele", "Ziemeļlatvija", "Alūksnes Ziņas" un "Kultūras Diena".

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!