Austra Austruma
pirms 4 gadiem
Bet kur tad rodas šī robežšķirtne? Manuprāt tieši tajā cik monolīts izteikums tiek pozicionēts sabiedriskajā – visiem pieejamajā telpā.
Piemēram, ja ikona tiek izvietota galerijā, tad galerijas formāts jau uzliek savu rami skatītājam, kā šo darbu uzlūkot. Ja šī ikona tiek publiski izvietota baznīcā nu tad to var uzskatīt par apzinātu provokāciju ar mērķi ne tikai izglītot cilvēkus laikmetīgajā mākslā, bet arī aizskart viņu reliģisko pārliecību. Bet manuprāt uz doto brīdi cilvēku par viedokļa izteikšanu likt cietumā manuprāt būtu neadekvāti. Domāju šādu konfliktui noteikti var līdzvērtīgi atrisināt, kā jau Māris to uzsvēra.
jurniece
pirms 4 gadiem
dzimmijs13
pirms 4 gadiem
dzimmijs13
pirms 4 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Pārliecība un vājums
Rīcība pārliecības dēļ ir pelnījusi zināmu respektu, un šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, bet tieši tāpēc varbūt mums pietrūkst iemaņu, kā no amata atkāpties labi. Manuprāt, Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās nav labs paraugs un mums ir vairāk jāmācās, kā prasmīgi atkāpties pārliecības dēļ.
0
Festivāla "2ANNAS" sadaļā "Tīri kvīrs" aplūkos LGBTQ+ filmdaru un naratīvu darbus
Pirmajā "Tīri kvīrs" pasākumā 13. martā būs skatāma retrospekcijas programma, kas atgādinās, ka kvīru identitātes kino sniedz ne tikai refleksiju par traumām, bet arī prieku, veidojot saiknes, kuras nepakļaujas sabiedrības gaidām un plaukst par spīti tām.
Komentārs
13.05.2019
4
Tiesības apvainot un apvainoties