Foto: Unsplash.com
 
Viedokļi
29.11.2019

Tiem, kas mīl mieru

Komentē
26
Saglabā

Ir tāda interneta mēme, kur redzams cilvēks pie pilsētvidē izlikta galda, kam piestiprināts plakāts ar kādu apgalvojumu un izaicinājums: "Change my mind!" jeb "Pārliecini mani par pretējo!" Uzreiz brīdinu, ka šis raksts ir līdzīgs tādam plakātam.

1. novembris Latvijā kopš 2012. gada tiek atzīmēts kā Pasaules vegānisma diena, kas aizsāk vegānisma mēnesi, bet šogad tam pāri vēl slejas "jumtiņš", ko pirms gada pieteica žurnāli "Forbes" un "The Economist", nodēvējot 2019. gadu par Vegānisma gadu. Tie prognozēja, ka šī būs viena no populārākajām tēmām, kam pievērsīsies daudzi, augs dzīvniekiem draudzīgu produktu klāsts un attiecīgi – mazināsies dzīvnieku daudzums šķīvjos, drēbju skapjos un mūsu vēderos. Vegānisma gadu vēlāk pieteica arī LTV Ziņu dienests "Rīta panorāmā", skaidrojot, ka "arvien vairāk cilvēku pievēršas vegānismam gan veselības, gan vides un ētisku apsvērumu dēļ". Motivāciju fokuss ir izplūdis, taču kodolā jebkurā gadījumā ir dzīvnieki un apsvērumi par viņu neizmantošanu. Tā kā es par šo tēmu interesējos, nolēmu veidot mediju monitoringa sarakstu par vegānismu, jo tas lielā mērā ir pamatā tālāk lasāmajam. Domāju, ka to visu var saukt par daļu no mūslaiku kultūrkariem, līdzīgi kā diskusijas ap globālo sasilšanu nesen raksturoja Artis Svece.

Negānu frontē

Starp šīm ziņām un publikācijām netrūkst virsrakstu, kas iepriecina vegānisma pretiniekus, kuri sociālajos tīklos mēdz sevi saukt par negāniem un veido savas "Facebook" lapas un domubiedru grupas. Piemēram, kāda slavenība uzskata, ka "būt par vegānu ir "psiholoģiska slimība"", cits populārs cilvēks paziņo, ka "vairums vegānu cieš no uzmanības deficīta", kāds portāls ziņo par dažādu valstu vegāniem, kas "teju badā nomērdē zīdaini", tikmēr Francijā tiesā divus vegānus, kuri "naktīs uzbrukuši gaļas tirgotājiem". 

Iespējams, gada spilgtākais vispasaules negānu armijas kareivis kaujas laukā iespīdējās martā – mūsējais! Latvijas vārdu pasaules medijos ienesa jūtūberis Gatis, kurš pievērsa sev uzmanību, demonstratīvi ēdot jēlu cūkas galvu un nodīrātu vāveri divos vegānu festivālos Lielbritānijā, bet iepriekš bija zināms saistībā ar citu asiņainu notikumu. Ja es būtu reliģiozs vai "ticētu zīmēm", šie notikumi droši vien manās acīs uzburtu Latvijai kaut kādu izredzētības auru. Vegānisma novēršanas un apkarošanas birojs, ko tautā sauc vienkārši par VNAB, viņam noteikti jau ir piešķīris ordeni par sasniegumiem.

Pievēršoties "maigās varas" žanram, lielai daļai Latvijas bērnu un jauniešu vasaru pieskandināja "Latgalīšu repa" superhits "Žārei gaļi", kas bija uzķēris īsto noti un īsto smeķi. Dziesmu, visticamāk, esat dzirdējuši, bet vai videoklipu redzējāt? Ņemot vērā to, ka lielākoties tieši pusaudži un jaunieši nolemj vairs neturēties pie sentēvu paradumiem attiecībā uz dzīvnieku patērēšanu, nav brīnums, ka vairāk var pamanīt gaļas un piena produktu reklāmas, kas tēmētas jauniem cilvēkiem. Tās atgādina, ka gaļu ēst ir jautri un stilīgi, bet būt pienapuikam nav jākaunas.

Valoda krustugunīs

Tāds šķietams nieks, bet aktīvi turpinās cīņas ap valodas lietojuma tiesībām. Piemēram, ES valstīs baltus augu izcelsmes dzērienus (auzu, sojas, rīsu, mandeļu, kaņepju, lazdu, Indijas riekstu u. c. augu pienu) un dažādus jaunos produktus kopš 2017. gada vairs nedrīkst (tirgojot) dēvēt par "pienu", "sieru" vai "sviestu". Tas piena industrijai palīdz saglabāt tās dominanci un padara grūtāku augu izcelsmes alternatīvu popularizēšanu un tirdzniecību. Šķiet, uz to reaģējot, auzu piena ražotājs "Oatly" ķērās pie pasīvi agresīva žesta, savās reizēm pat mājas lieluma reklāmās sakot: "Tas ir kā piens, taču paredzēts cilvēkiem." Misisipi štatā, ASV, īsu brīdi bija pretlikumīgi lietot tādus produktu apzīmējumus kā "vegānu burgers", bet Austrālijā lopkopji panāca, ka industriju regulējošos dokumentos vārdu "nokaušana" aizstāj ar vārdu "pārstrāde", jo tam radušās nevēlamas konotācijas, ko dzīvnieku aizstāvji lieto biznesam kaitīgai emocionāli uzlādētai argumentācijai. Mūsu radītais nozīmju un apzīmējumu tīklojums dzīvniekus ir savaņģojis vēl ciešāk nekā jebkurš fizisks tīkls vai mezgls.

Vegānu frontē 

Netrūkst izņēmumu, taču vairums medijos publicēto ziņu neizbēgami ir par uztura jautājumiem, jo tie mūs skar biežāk nekā citi vegānisma aspekti. Tam visam pa vidu par pasaules čempioniem kļuva F1 pilots Lūiss Hamiltons un tenisists Novāks Džokovičs, kas savus panākumus saista ar augu uzturu. Uzmirdzēja Grēta, kura ik pa laikam atgādina, ka klimata vārdā nelido ar lidmašīnu un neēd dzīvnieku produktus. Plaši dega Amazones mūžameži: tur jāvaino arī centieni paplašināt teritorijas lopbarības ieguvei, lai Brazīlija varētu ražot vēl vairāk liellopu gaļas. Lielbritānijā cilvēkus satrauca ziņas par to, ka karaliskās ģimenes pieaugums tiks audzināts bez dzīvnieku produktiem, bet pat karaliene, kas par to nebija sajūsmā, tomēr nesen spēra soli četrkājaiņu saudzēšanas virzienā – viņas garderobe vairs netiks papildināta ar kažokādas izstrādājumiem.

Man pašam spēcīgu pārdzīvojumu radīja žurnālā "IR" publicētais Paula Raudsepa raksts "Gaļēdāju mijkrēslis", ko lasīju, sēžot pļavā netālu no kādas lopkautuves. Tas sākās ar vārdiem: "Nākotne pieder vegāniem," – un vēstīja par četrām mūsdienu tendencēm, kas to zināmā mērā apliecina, – vegānisma "normalizācija" sabiedrībā, augošais satraukums par vidi un klimatu (un par lopkopību kā vienu no lielākajiem sasilšanas draudiem), rūpes par cilvēku veselību un pārtikas tehnoloģiju izaugsme, radot dažādus produktus, kas aizvieto dzīvnieku produktus. Nobeigumā: "Varbūt pat piedzīvosim dienu, kad apkārtējie ar izbrīnu prasīs – kāpēc tu ēd gaļu?" Pie lopkautuves atrados tāpēc, ka gatavojos dzīvnieku aizstāvības akcijas rīkošanai. Vairākas stundas sēdēju ar skatu uz lopkautuvi, lai redzētu, kā furgonos atved "pārstrādei" audzētās būtnes. Tobrīd dzirdēju cūku kviecienus no kautuves iekšienes, tāpēc raksta lasīšana šajos apstākļos padarīja manas acis stipri mitras.

Tajās pašās augusta dienās žurnāls "Latvijas Lopkopis" publicēja paziņojumu "Gaļai jāatgūst labā slava!", savukārt TVNET "savā vārdā" publicēja negaidīti nopietnu un plaši pārpublicētu aicinājumu "Pēdējais brīdis rīkoties, jo cilvēks drīz "aprīs" planētu". Iespaidīgs ziņu trio divās dienās. Tomēr populārāks par tiem visiem izrādījās vēl dienu vēlāk TVNET iesūtīts "aculiecinieka" viedoklis: "Kāpēc, ejot uz darbu, jāskatās uz vegānu propagandu?" – par to, ka Bastejkalnā uz asfalta bija ar krītiņiem uzzīmēta cūka un vista ar tekstu "Draugi, nevis ēdiens". Vegānisma kontekstā reizēm vajag pavisam maz, lai iekļūtu ziņu topā. 

Oktobrī Lielbritānijā pēc "Extinction Rebellion" parauga notika pirmās "Animal Rebellion" kustības akcijas, protesti un blokādes dažādās vietās, tostarp 400 cilvēkiem uz vairākām dienām telšu pilsētiņas veidolā "okupējot" Smitfīldas tirgu – valstī lielāko gaļas tirgu. "Dzīvnieku dumpja" pārstāvji pieprasa valdībai "teikt patiesību" un atzīt "klimata ārkārtas stāvokli" (Oksfordas vārdnīcas veidotāji apzīmējumu "climate emergency" ir pasludinājuši par "Gada vārdu 2019"), kā arī rīkoties, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz mūsu planētu. Atšķirībā no "Izmiršanas dumpja" jaunais atzars uzstāj, ka pāreja uz augu valsts pārtikas sistēmu ir viena no neizbēgamajām pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai izvairītos no dziļākas klimata krīzes.

Arī Latvijā cilvēki kļūst aktīvāki. Kā nesen teica kāds mans paziņa, ilggadējs vides aktīvists, pēdējā gada laikā noticis, iespējams, vairāk akciju nekā iepriekšējos 10 gados kopā. Šogad Rīgā bijuši jau vairāki kustības "Fridays For Future Latvia" un jaunatnes organizācijas "Protests" rīkoti gājieni un streiki, lai pievērstu sabiedrības uzmanību klimata problēmām, un ik reizi tajos iesaistās simtiem dalībnieku. Attiecībā uz pāreju uz augu valsts pārtikas sistēmu – šobrīd Latvijā pie tā strādā jau veselas trīs organizācijas. Vasarā notika trešais "Dzīvnieku brīvības" Vegānfestivāls, piesaistot vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, šogad divas reizes notika jaunās organizācijas "AUGam" rīkotie sezonālie ēdiena svētki, kur simtiem cilvēku visas dienas garumā varēja iepazīties ar vegānisko ēdienu daudzveidību atbilstoši gadalaikam. Trešā apvienība, kas aicina likt mierā dzīvniekus, ir "Riga Animal Save", kurā darbojos arī es. Oktobrī mēs sarīkojām Latvijā pirmo vigilu jeb līdzjūtības akciju pie vienas no lopkautuvēm – satiekot nogalināšanai atvestās govis un teļus, cenšoties sniegt viņiem nedaudz mierinājuma un kļūstot par lieciniekiem viņu likteņiem, lai pēc tam par to pastāstītu sabiedrībai. Vairums cilvēku ēd viņu gaļu un patērē citus no dzīvniekiem iegūtus produktus, tomēr par šo procesu zina maz un labprāt izvairās skatīties šai patiesībai acīs – varbūt tāpēc, ka tā skatās un mirkšķina pretī. Mēs turpināsim – rīkojot nākamo šādu akciju īsi pirms Ziemassvētkiem, jo tas taču ir ne tikai negausīgas patērēšanas, bet arī pārdomu laiks.

30. novembrī savukārt notiks "Gājiens par dzīvniekiem: kažokādas pagātnē", kas vēlreiz aktualizēs vegānisma jautājumu – jau citā kontekstā. Eiropas Savienībā zvēraudzēšana vairs nenotiek jau 14 valstīs, bet kopš 2009. gada ir aizliegts pat tirgot suņu un kaķu kažokādas izstrādājumus. Kāpēc mēs joprojām ik gadu pieļaujam pusmiljona ūdeļu, lapsu un šinšillu nogalināšanu tik ārišķīgam mērķim? Vai tas nerada aizdomas par vēl citiem atavismiem mūsu attieksmē pret dzīvniekiem?

Jā, gājiena centrā nav apsvērumu par uzturu, bet vegānisms jau nav tikai par to. Idejas sākotnējais kodols ir doma, ka cilvēks var veiksmīgi dzīvot bez citu sajūtošu būtņu audzēšanas un patērēšanas. Iespējams, ka taisnība ir tiem, kas saka – ir pienācis "postvegānisma" laiks, kad par to visu jārunā jau citā formā, bez identitāšu un atšķirīgu definīciju pretnostatīšanas, bet ar uzsvaru uz tālredzīgu sadarbību. "Tiem, kas mīl mieru, ir jāmācās organizēties tikpat efektīvi kā tiem, kas mīl karu," pilsoņu tiesību kustības kontekstā esot teicis Mārtins Luters Kings Juniors. Tagad šo domu var dzirdēt no dzīvnieku un vides aizstāvjiem, kas mācās no iepriekšējo kustību piemēriem, analizē to metodes, eksperimentē ar jaunām un strādā, lai kaut ko patiešām iekustinātu.

Ņemot to visu vērā, manuprāt, mēs neizbēgami virzāmies uz pasauli, kur dzīvnieku ražošana un nogalināšana vairs nav norma, lai gan tam netrūks pretestības. Tas ir tikai laika jautājums, taču – laika mums vairs nav. Vai varat mani pārliecināt par pretējo?

Sandris Ādminis

Sandris Ādminis ir "zvērināts dzīvnieku advokāts". Veido Latvijas Universitātes radio NABA raidījumu "Zootehnikums", darbojas "Riga Animal Save" kolektīvā un interesējas par sociālajām kustībām un zin...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
26

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!