Sievišķība, atkarībā no tā, kurā feminisma žoga pusē tu esi, nozīmē dažādas lietas. Ja tu esi feministe, visdrīzāk šī vārda lietošana liks saviebties kritiskā smīnā un, ja vien atradīsies dzirdīgas ausis, izplūst garos spriedelējumos par to, ka sievišķība var būt dažāda un vispār ir laiks beigt cilvēkus likt šajās dzimumu kastēs – vai tu zināji, ka Amazones džungļos ir cilts, kurā sievietes dodas uz mežu medībās, kamēr vīrieši paliek mājās ar bērniem, bet augstpapēžu kurpes patiesībā sākumā izgudroja priekš vīriešiem un tikai vēlāk to modi pārņēma sievietes, un vispār – kādā sakarā lai es pa ielu staigātu uz papēžiem, tā var izlauzt kājas un nekur uz priekšu netikt un, paga, pie kā es paliku?
Savukārt, ja tu esi otrā pusē, tu tici, ka šodien sievietes ir zaudējušas saikni ar savu īsto, patieso, dabisko "es". Viņas pārāk daudz strādā, sūdzas par dzīvi, valkā bikses, netīra māju un pasūta ēdienu no "Wolt". Savukārt šis te "dabiskais es" ir kā laumiņa, kas gaistošos, garos lina svārkos plivinās pa pasauli, pieskardamās ar savām maigajām rokām bērniem, kas sāk smaidīt, vīriešiem, kas sāk pelnīt naudu, un mājai, kas uzreiz pielīst ar ziedu smaržu. Kad šai laumiņai paliek skumīgi, viņa nevienu neapgrūtina ar savām bēdām (jo īpaši – vīrieti!), bet izmazgā grīdu. Viss, kas tev jādara, lai kļūtu par laumiņu, – jāstaigā svārkos, bet akūtos gadījumos noderēs dažādi kursiņi (vidēji 25 eiro enerģijas apmaiņai).
Manām attiecībām ar savu ķermeni un to, ko es uzskatu par sievišķību un vīrišķību, ir bijušas vairākas fāzes, tās ir konstanti mainīgas un ļoti bieži – sarežģītas. Šķiet, tādēļ iespēja piedalīties "Latvijas Drag King festivāla" meistarklasē un uz vienu dienu kļūt par vīrieti likās laba ideja. Iespēja paspēlēties ar kosmētiku, iemācīties kādu jaunu triku, dzīvē satikt vienu no slavenākajiem Londonas dragkingiem Adam All un galu galā arī labi pavadīt laiku. Rezultāts gan bija pavisam cits – es labāk sapratu savu ķermeni un to, ko nozīmē… sievišķība.
Drag Kings – tas ir kā Drag Queens, tikai jūs par to neko nezinājāt. Ja dragkvīnām ir "Ru Paul Drag Race" un miljoniem sekotāju, un teju kulta statuss, tad dragkingiem ir… cerības uz gaišāku nākotni.
Dienu pirms meistarklasēm notika arī Džemmas Sudrabas podkāsta ieraksts, kurā gandrīz pusotru stundu Adam All, Apple Derieres un Džemma runāja par iekļaujošu sabiedrību un izglītību, kā arī par to, ko nozīmē būt par dragkingu. Brīžiem likās, ka saruna ir kā staigāšana ar jēlu olu rokās, lai tikai nepateiktu kādu neiekļaujošu, homofobisku vai transfobisku frāzi. Ja angļu valodā notiek transformācija un tiek meklēti iekļaujošāki veidi, kā sarunāties, tad latviešu valodā pagaidām esam ceļa sākumā. Cik gan sarežģīti būtu pajautāt cilvēkam, par kura dzimumu tev nav īsti skaidrības, kā viņš labāk sevi identificētu. Viņa/Viņš/Viņi. It kā tik vienkārši, tomēr dzīvē vismaz es jūtos pārāk neveikli, lai to darītu. Pagaidām.
Foto: Krista Saberova
Vismaz man jaunums bija tas, ka uz dragkvīniem un dragkingiem jāskatās kā uz kabarē vai šovu. "Tas ir tāpat, ja es būtu klauns – es taču neietu uz ballīti ar draugiem klauna tērpā, vai ne? Tas pats ir ar drag, tas ir šovam, nevis ikdienai," stāstīja Adam All.
Dragkingu meikapa meistarklase ilga piecas stundas. Mēs sākām ar to, ka izpratām, kā kustas mūsu ķermenis. Kā es taisu kafiju ? Kā to taisītu ļoti sievišķīga sieviete? Un kā – vīrietis? Kā staigā vīrietis? Kā staigā par sevi pārliecināts vīrietis? Kā iepērkas dusmīgs vīrietis? Tas ļāva saprast, cik atšķirīgi jānes savs ķermenis, ja tu spēlē vīrieša lomu. No piecām stundām apmēram divas veltījām tam, lai uzkrāsotos. Pamatā tā ir kā parasta krāsošanās, tikai ēnas jāakcentē nedaudz citos leņķos, kā priekš skatuves – drosmīgiem triepieniem. Ja tev ir grumbas – lieliski, tās ir laiks izcelt! Jo kuplākas uzacis, jo labāk! Milzīgs deguns – ideāli!
"Tev ir ļoti skaistas ūsas" ir viens no jaukākajiem komentāriem, ko esmu dzirdējusi sievieti sakām citai sievietei.
Mēs izvēlējāmies ūsu un bārdas formas, vai nu nosējām krūtis, vai arī uzvilkām sporta krūšturi, piemeklējām no "Otrās elpas" dāsni ziedotos apģērbus un bijām gatavas fotosesijai.
Un tad notika maģija. Kompleksi par to, vai tu foto uz krēsla sēdi taisni, apziņa, ka tev mīlīgi jāsmaida un jāpagriež seja no tās puses, kas skaistāka, pazuda. Es kļuvu par Aleksandru un pēkšņi sapratu, ka mans uzdevums nav būt skaistai. Pirmo reizi savā dzīvē nonācu situācijā, kad esmu publiskajā telpā un man ir vienalga, kā izskatos. Patiesībā es zinu, ka mans izskats ir tālu no ideāla, bet man ir vienalga. Bikses man bija nedaudz par šauru, un mans vēders tām pārkārās pāri. Kā sieviete es šādos brīžos jūtos pretīgi un vēlos to noslēpt. Kā Aleksandrs es lepojos ar savu mīlīgo alus vēderiņu.
Foto: Krista Saberova
Izrādās, mans pārliecības trūkums par sevi ir maska, ko nesu. Šī maska ir daļa no tā, ko esmu uzskatījusi par savu "sievišķību". Maska, kas man liek justies mazāk skaistai un vērtīgai, ja neizskatos perfekti. Ja man nav gluds vēders, ja man ir grumbas. Maska, kas man liek nevis sēžot plati izplest kājas un iztaisnotu muguru aizņemt telpu, bet sēdēt kārtīgi un eleganti, kā jau īstai sievietei pienākas.
Un tagad es zinu, ka zem šīs maskas ir cits cilvēks – drošs, pārliecināts par sevi, nekaunīgs un tāds, kuru nesatrauc citu cilvēku domas. Tas cilvēks esmu es, un tai pašā laikā tā neesmu es.
"Līdz šim viss, ko tu dari, man likās forši, bet šis gan pārkāpa manas robežas – ieraudzīt tavu foto kā vecim," man pēc tam teica kāda no draudzenēm. Kaut kādā ziņā tas pārkāpa arī manas robežas. Visdrīzāk, es vairs nekad nespēšu skatīties uz savu ķermeni tik vienkāršoti, un par to paldies "Latvijas Drag King festivālam" un Mētrai Saberovai personīgi.
P.S. Lai slava Latvijas Dragkingam 2019 – Emanuelam Lampā jeb Laurai Šternai!
0