Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

Latvijas teritorija 1810. gada kartē, T.Mollo
 
Redzējumi
02.07.2015

Teritorija un tās iedzīvotāji

Komentē
15
Saglabā

Aizvadītajā nedēļā kultūras ministre Melbārde intervijā LTV atzina, ka nākamā gada budžets neko spožu kultūras jomai nesola, tomēr vienlaikus lika noprast, ka par finansējumu Latvijas simtgades pasākumiem viņa gatava cīnīties sparīgi. Neapšaubot ministres un viņas pieaicināto ekspertu labo gribu un kompetenci, dažas piezīmes par to, kādas tēmas gaidāmajā kolektīvās atmiņas atjaunināšanā būtu jauki neaizmirst.

Ja īsi: lai gan tiek atzīmēta Latvijas kā valsts simtgade, kā sākuma atskaites punktu, manuprāt, nevajadzētu formāli izvēlēties "plus mīnus" 1918. gadu, jo galu galā pati valsts izveide bija zināms rezultāts iepriekšējam latviešu un Latvijas kā teritorijas attīstības procesam.

Piemēram, nelaužot šķēpus par to, kad mēs varam sākt runāt par latviešiem kā nāciju, manuprāt, interesanta tēma ir latviešu gaitas vēl pirms 19. gadsimta nogales, jo kolektīvajā atmiņā, šķiet, te vīd pamatīgs tukšums. "Viss sākas" ar jaunlatviešiem, pirms tam – viena vienīga apspiestība un posts. Kas atzīstams, manuprāt, par vienkāršojumu.

Kā piemēru var minēt rīdziniekiem, pieļauju, pazīstamo Raņķa dambi. Nu, ielas nosaukums Pārdaugavā. Patiesībā runa ir par kādu latviešu izcelsmes dzimtu ar ļoti interesantu likteni. Ir zināms, ka jau 1670. (!) gadā kāds Jēkabs Raņķis no Piņķu muižas "Raņķiem" izpirkās no dzimtzemniekiem un kļuva Rīgā par zvejnieku. Gadsimtu vēlāk, 1785. gadā, mēs redzam jau Rīgas zvejnieku eltermani Sīmani Raņķi, kurš noslēdz līgumu ar cara galmu Pēterburgā par kūpinātu lašu piegādi. Raņķi, tēlaini izsakoties, ceļas un krīt, saglabājot noteiktu statusu "nelatviskajā Rīgā" arī turpmākajās desmitgadēs, līdz – nu, jā, jau 20. gadsimtā sevi definē tomēr kā vāciešus un attiecīgi 1939. gadā aizbrauc no Latvijas. Atvainojos par neprofesionālu jūsmīgumu, bet viela veselam romānam.

Vācbaltieši. Ja neņemam vērā profesionālās vēsturnieku un plašā nozīmē kultūras vēsturnieki aprindas, ticamākais, ka Latvijas sabiedrībai šie "vācieši" nešķiet piederīgi Latvijai, jo "700 gadu jūgu" kaut kā grūti atzīt par līdzdalību. Pat neķeroties pie tēmas par "jūgu" (raksta apjoms to neļauj), var arī pieņemt, ka šī savulaik Latvijas sabiedrības daļa mūsdienās daudziem liekas vienkārši neinteresanta. Kaut kādi muižnieki, kuri "sēdēja" savos īpašumos un slikti izturējās pret zemniekiem, medīja un sita kārtis. Un atkal – te ir krāšņi, ja vēlaties – smeķīgi, dzīvesstāsti. Desmitiem. Viens no tādiem, kas man pašam pēdējā laikā "iekritis acīs", – Remtes muižas saimnieks, slavenās Mēdemu dzimtas (ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā) pārstāvis, kurš 1851. gadā Pizā (skat, kur aizdauzījies!) iet bojā divkaujā (lai gan nav taču vairs 18. gadsimts vai 19. gadsimta sākums!). "Garlaicīgie" vācbaltieši ceļo, nodarbojas ar zinātni, "uzpeld" visdažādākajās Eiropas vēstures epizodēs un visdažādākajos statusos.

Jaunlatvieši. O, te gan viss skaidrs – Barons, Valdemārs utt. Man gan liekas, ka 19. gadsimta otrās puses latviešu topošā vidusslāņa un topošās inteliģences vide ir krietni komplicētāka un daudzkrāsaināka, attiecīgi pelnījusi pieminēšanu. Piemēram, šodienas kanonā mēs neatradīsim tādus vārdus un uzvārdus kā Bernhards Dīriķis, Rihards Tomsons vai Henrijs Visendorfs, lai gan viņiem (un citiem līdzīgi aizmirstiem) bijusi visnotaļ būtiska loma latviešu kā nācijas ar savu kultūru un tautsaimniecisko potenciālu tapšanā.

Latvieši bēgļu gaitās, latvieši – izceļotāji. Te kolektīvajā atmiņā ir daži gana labi iesakņoti "sižeti". Bet kā ar latviešiem Dienvidamerikā? Runa nav par atsevišķiem īpatņiem – piemēram, 1922.–1923. gadā uz Vārpas koloniju Brazīlijā vien izceļoja vairāk nekā 2500 Latvijas iedzīvotāju. Tūkstošiem stāstu, pēcteču, liecību. Vai pretēji – ja paveras, ar kādiem līkločiem, kādas grūtības pārvarot, Latvijā pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Tālajos Austrumos nonākušie, atvainojos par pliekanu salīdzinājumu, gatavi scenāriji Holivudai.

Otrais pasaules karš. Mums ir visnotaļ izvērsta aina par latviešiem (izsūtīšanas, leģions utt.), bet kā notiekošo uztvēra Latvijā dzīvojošie cittautieši? Ko okupētajā Rīgā darīja vietējie krievi? Latvijā tolaik krievu valodā iznākošais laikraksts "Za Rodinu!" ("Par Dzimteni!") 1942. gada 3. decembrī drukā lūgšanu "Kungs, dāvā Ādolfam Hitleram spēku beidzamajai uzvarai!". Šķiet, tas "vienādojums" nav tik vienkāršs...

Tā varētu turpināt ilgi un pamatīgi nogurdināt lasītāju, kas nav mērķis. Atgriežoties pie raksta sākumā minētās kultūras ministres, Melbārde citā sarunā (ar autoru) minējusi virkni interesantu simtgades pasākumu ieceru – piemēram, vairāku pašvaldību (Cēsis, Valka) vēlmi iesakņot tieši savu vietu un lomu Latvijas vēsturē. Daudzsološi un apsveicami, vien jācer, ka simtgades satura iezīmēšanā ministrija aicinās talkā arī humanitāro zinātņu pārstāvjus.

Protams, pamatots, pat nepieciešams, ir jautājums: kāds vispār ir šādas simtgades programmas mērķis? Lai veicinātu patriotismu? Ja godīgi, žanrs, kura spilgta izpausme bija VVF klaigāšana un vicināšanās ar rokām Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā, man personīgi neliekas pievilcīgs. Jo varbūt uzjundī emocijas, bet kopumā nostiprina arī domāšanu, lietojot stereotipus.

Manuprāt, strādājot ar vēsturi, fokusam vajadzētu būt citam. Piemēram, veicināt interesi par detaļām, atsevišķo un īpatno, spēju to novērtēt, redzēt maksimāli daudz saskaitāmo. Nevis nostiprināt kādus "lielos naratīvus", bet attīstīt impulsu interesēties tālāk, individuāli pārdomāt.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
15

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!