velis
pirms 6 gadiem
Tātad ‘’labs’’ latvietis:
Atzīst, ka 4. maijā tika izveidotā jauna Latvijas valsts, kurā latvieši, aizmirstot savu pagātni, plecu pie pleca ar civilokupantiem ceļ nākotni;
Atzīst, ka visiem militāristiem, kolonistiem, čekistiem un viņu pēctečiem jāpiešķir Latvijas pilsonība pēc saraksta, grib viņi to vai negrib, atzīst Latvijas valsti vai nē, neatkarīgi no tā ko sastrādājuši pagātnē;
Atzīst un balso par Rubika, Lindermaņa un PCTVL partijām, ironizē par latviešiem, kuriem uz trīs vīriem iznāk 4 partijas;
9.maijā pie uzvaras pieminekļa sadzer ar čekistiem un gulaga apsargiem un nosoda latviešu ‘’fašistu izdzimteņus’’; nekādā gadījumā nepiemin karos un politiskajos ķīviņos bojā gājušos tautiešus;
Skatās Maskavas TV, tusējas Jaunajā vilnī, bauda krievu baletu utt., apmeklē Maskavas nama pasākumus, visur kur iespējams runā krieviski, lai, pasarg’ dievs, kāds krievs neizjustu diskomfortu;
Šis tad nu būtu tas otrās grupas vēlētājs, kuru raksta autors atklāj mums. Lasot Procevskas sacerējumu par ''Labo krievu" nāk prātā tieši šāds klusā un iejūtīgā latvieša tēls.
velis
pirms 6 gadiem
Arguss
pirms 6 gadiem
kas notiek, kad nomainās pašvaldības vadītāji? visi pašvaldības uzņēmumi, līgumi, apkalpotāji tiek nomainīti uz pašvaldības jaunajiem kungiem draudzīgiem čomu uzņēmumiem. pa šiem 4 gadiem jau rīgas pašvaldības uzņēmumi ir jau krietni pārkrievoti un pārbiznesoti (droši vien vēl vairāk). pa nākamajiem 4 es nebrīnītos, ja rīgas pašvaldības uzņēmumos faktiski visos svarīgos amatos nestāvētu tādi cilvēki, kas faktiski atbalsta sc/gkr "biznesa" nostādnes un vismaz netieši arī viņu pro-krievisko politiku.
ja vēl saprot, ka tas, kas finansē pašvaldību, finansē visus šos "biznesmeņus", ir rīgas faktiskie iedzīvotāji, tad man personīgi drusku šķērmi paliek ap sirdi, kad saprotu, ka mana nodokļu nauda tgd turpinās aiziet jaunajiem dienvidu tilta celtniekiem, kuru biznesa prakses un politiskās pārliecības man pilnīgi nav pieņemamas. tas tikai viens piemērs, bet, ņemot vērā visas pašvaldības struktūras nomaiņu uz "savējo" struktūru, lai vai kur mani nodokļi aizietu, tie tiks izlietoti šādā veidā, apmaksājot svešas biznesa intereses.
es gribu pašvaldību, kas arī darītu to, kas tai jādara - jārūpējas par pilsētu. reāli sūdīga sajūta pēc šitām vēlēšanām, vairs nezinu, ar kuru galu cilvēki domā.
Viens no Latvijas
pirms 6 gadiem
Divvalodības problēma ir vecākajai paaudzei. Daudziem jaunajiem nav nekādu īpašo ambīciju šajā jautājumā.
"sašķidrinātās gāzes termināļu, RailBaltica, attiecības ar ASV u.c. stratēģiski jautājumi" Lūdzu pierādijumus galdā par tiešu iejaukšanos, ietekmēšanu. Man jau drīzāk izskatās pēc klaja nesaimnieciskuma.
Sazvērestība? - nesmīdiniet. 7 mljrd budžeta valsts ar milzīgu parādu un mazattīstītam industrijām.
Vēstures izpratne atšķirīga? Ne viena ne otra versija nav objektīvas.
Vēsturi raksta uzvarētājs un tad ir tā otra vēsture - zaudētāja.
Un ir vēl istā vēsture - aizejam uz okupācijas muzeju un paskatamies lietiskos pierādijumus - tie nepastāsta vēstures stāstu, tur ir zīmes un ar to arī vajadzētu pietikt normālam cilvēkam. Tie likteņi nav publisks temats, ģeneralizējams. Kam un kāda vēstures versija un ar kādu mērķi ir nepieciešama? - demokrātijā nav vajadzības pēc kopējas vēstures izpratnes. Ir vajadzība pēc individuālām vēsturēm. Okupācijas muzeja nosaukums ir diezgan sentimentāls, bet tā saturs tomēr ir saistīts ar kaut ko leģitimu, bet ne vispārināmu.
Valsts pamatu dažādā izpratne. Jauna valsts tapēc arī tā šūpojas. Gadsimtu darbs nepieciešams.
Ikdienas konfliktus neredzu, izņemot hipertrofētajos žurnalistikas uzvedumos saistībā ar populistiko politikas skatuvi - bērnudārzs, kam nedrīkst pievērst uzmanību, jeb ņemt nopietni, jāapšauba izteicēji nevis izteiktais.
" bet tomēr ir tikai kaut kāda šaura, savdabīga cilvēka skatu punkts"
diemžēl šaurums ir ''nacionālajā pozīcijā'', kas ir apmēram 19.gs beigu ideju kļūdainu interpretāciju auglis. Ja kas. Valoda kā nacionālas kopienas kopsaucējs ir tikai nedaudz vecāka tādā formā kā šōbrīd - daudz maz sakrītoša ar robežām. Vēl 19 gs vidū valodu veidi bija būtiski vairāk un arī eiropas centrālā daļa teritoriāli bija daudz savādākā.
Tā, ka tas, ko Jūs gribat pamatot kā savu nacionālo ir tik nestabils kā piena zobs piecu gadu vecumā. Tapēc lieku priekšā nacionālos, reliģiskos,pārliecības, ticības, seksualitātes, gaumes, jautājumus nenovietot publiskajās platformās - tie nav sabiedriski temati vairāk, tie ir individuāli, personiski. Nākotnes valsti konstitutēt varētu priekšstati par veselīgu dzīvesveidu, dzīvesvidi, par demokrātisku vidi, kurā katrs var kopt savus personiskos rituālus netraucēti.
Skaidrs, ka Ķīna, Amerika, Krievija dēļ saviem izmēriem un iedzīvotāju skaita ir anti-humāni veidojumi - nav atbildes par tādu veidojumu nākotni..
panna
pirms 6 gadiem
***
M. Zālīte ar akk/laa būtu pēdējā, kura varētu runāt par tautas nodevējiem. bet vecums nenāk viens.
Hei Munci
pirms 6 gadiem
Pārlietojies
pirms 6 gadiem
Tā ir cīņa ar vējdzirnavām globalitātes un demokrātijas apstākļos.
Valodu vajag kopt izsakoties precīzi un bieži un dažādos veidos un viss būs kārtībā.
Pārlietojies
pirms 6 gadiem
Saimniecisku jautājumu risināšanā nevajag jaukt iekšā reliģisko, nacionālo, seksuālo.
Vienīgais, ko esmu ievērojis kā atšķirīgu Rīgā starp krievvalodīgajiem un latviešvalodīgajiem ir tas, ka situācijās, kur ļaudis drūzmējas un jātek kaut kur klāt vai iekšā, krievvalodīgie prasmīgi pielien priekšā latviešvalodīgajam ( man). To izdara tik bezkaunīgi, veikli un pašsaprotami, ka atliek vienīgi atvērt muti un aizvērt.
Citas atšķirības neesmu novērojis.
mohikanis
pirms 6 gadiem
Taču argumentu, ka nācijas, nacionālas valsts un vispār jebkādām nacionālām idejām nav nākotnes un ir jāpazūd vēstures mēslainē, nevar lietot, lai kritizētu jebkādu politiku Latvijā attiecībā pret krievvalodīgajiem vai Saskaņas Centru. Tie visi ir tīri nacionāli jautājumi un SC būtībā ir nacionāla partija, kuras atbalstītāju galvenais dotais uzdevums ir risināt nacionālus/vēstures interpretācijas jautājumus, kuriem, savukārt, nav nekādas nozīmes, ja nacionālajiem jautājumiem nav nekādas nozīmes.
Ja nav nozīmes, kādu valodu lietojam valsts līmenī, kā interpretējam vēsturi, kādus rituālus valsts līmenī piekopjam, tik ilgi, kamēr savā ģimenes lokā varam tos piekopt, tad nav nekāda iemesla nepieņemt vienu valodu ar vienu konkrētu vēstures interpretāciju. Tam galu galā arī ir tīri praktiski argumenti - viena valoda valstij izmaksā lētāk, izslēdz papildus sociālo spriedzi un mazina pārpratumus un dažnedažādus sarežģījumus, nodrošina starptautisku leģitimitāti šajā teritorijā mums visiem līdzīgi domājošajiem pašnoteikties (nevis saplūst ar kādu lielāku kaimiņvalsti - Krieviju vai Vāciju, kur mums būtu mazākas iespējas pašnoteikties) utt.
Pretējā gadījumā internacionālisma un globālisma idejas tiek lietotas, lai patiesībā panāktu citus nacionālus, pat imperiālistiski nacionālus un šovinistiskus mērķus.
mohikanis
pirms 6 gadiem
"Lūdzu pierādijumus galdā par tiešu iejaukšanos, ietekmēšanu. Man jau drīzāk izskatās pēc klaja nesaimnieciskuma." -> tieša iejaukšanās šajos gadījumos nav notikusi, jo tāda iespēja netika dota. Tie ir piemēri stratēģiskiem objektiem, sakarā ar kuriem attiecīgajam elektorātam būtu pilnīgi pretējas - uz austrumiem un no Krievijas atkarību saglabājošas intereses. Ja vien SC tiktu pie varas, šie jautājumi tiktu pagriezti pilnīgi pretējā, ar no krievijas neatkarīgas Latvijas interesēm pretrunā esošā virzienā. Par to esmu pārliecināts. Bet pašlaik pasākumi draud izgāzties vairāk nesaimnieciskuma un ķildīguma dēļ, to atzīstu.
"Ne viena ne otra versija nav objektīvas." -> pamēģiniet "painterpretēt" holokausta vēstures versijas. Dažās valstīs visdrīzāk nonāksiet cietumā. Ir fundamentāli vēsturiski notikumi - Latvijas okupācija un PSRS represijas, kurām, līdzīgi kā holokaustam, nav objektīvas alternatīvas.
"Vēsturi raksta uzvarētājs un tad ir tā otra vēsture - zaudētāja." -> šis apgalvojums ir stipri pārspīlēts, un parasti tiek izteikts kā pēdējais arguments, lai saduļķotu sev netīkamus vēsturiskus faktus. Šo to vēsturnieki var pagriezt sev atbilstošas ideoloģijas gaismā, šo to noslēpt, taču milzīgiem viltojumiem demokrātiskā sabiedrībā grūti noticēt.
"Tie likteņi nav publisks temats, ģeneralizējams." -> pamēģiniet kādam pateikt, ka holokaustu pārdzīvojušo likteņi nav publisks temats. Ja jūs tiktu nomērdēts badā kādā lopu vagonā vai nošauts pie paša izraktas bedres, varbūt jūs vēlētos, lai tas nekļūst par publisku tematu. Tās varbūt ir jūsu īpatnējās intīmās intereses. Taču stipri šaubos, vai starp šiem upuriem ir liels īpatsvars tādu, kuri spētu to uztvert tik vēsi kā Jūs. Un turklāt vēl nav "ģeneralizējams"??? Kas tas par vājprāta domu mudžekli? T.i. tie lopu vagoni nav jāskata kopainā, bet jāpēta katrs budzis atsevišķi, kurš varbūt pats pie sava likteņa bija vainīgs? Kas tie par murgiem? Tad tāds vispārējs holokausts arī nav bijis, bet ir tikai vairāku atsevišķu ebreju nelaimīgie likteņi?
"Okupācijas muzeja nosaukums ir diezgan sentimentāls, bet tā saturs tomēr ir saistīts ar kaut ko leģitimu, bet ne vispārināmu." -> ko nozīmē tas demagoģiskais, "ne vispārināmu"?
"Ikdienas konfliktus neredzu" - nevaru iedomāties, kur jūs tos kā internacionālists un bilingvālists varētu saskatīt.
"diemžēl šaurums ir ''nacionālajā pozīcijā'', kas ir apmēram 19.gs beigu ideju kļūdainu interpretāciju auglis" -> man gan kopīga valoda un pamatnācija šķiet diezgan dabisks un loģisks valsts veidošanās pamats. Kas tad cits vēl varētu būt ņemams par pamatu. Kaut kāds noteikts teritoriāls rādiuss? No kura punkta? Cik liels rādiuss?
"Nākotnes valsti konstitutēt varētu priekšstati par veselīgu dzīvesveidu, dzīvesvidi, par demokrātisku vidi, kurā katrs var kopt savus personiskos rituālus netraucēti." -> nu un kas tad Jums rada sajūtu, ka Latvija neatbilst šīm Jūsu vēlmēm? Tas, ka tiek kategoriski noraidītas lielas sabiedrības daļas vēlmes pēc Latvijas kā bilingvālas Krievijas satelītvalsts bez savas vēstures? Tādā gadījumā varu tikai izteikt cerību, ka Jums neizdosies par to pārliecināt vairākumu Latvijas pilsoņu un ka galu galā emigrēsiet un atradīsiet šādu lielisku valsti, kurā jutīsieties kā mājās. Tādu valstu nu jau ir daudz , un robežas ir vaļā.
mohikanis
pirms 6 gadiem
Novirzoties no tēmas pie vispārīgākiem jautājumu - turos pie pārliecības, ka pie visas šīs visnotaļ traģiskās situācijas šajā valstī ir vainīga tieši maigā un verdziskā vidējā latvieša daba, kura PSRS civilokupantiem radīja virkni iluzioru pārliecību par brīvu iespēju pilntiesīgi dzīt šeit saknes un kopt savu valodu un kultūru, marginalizējot un nerespektējot pamatnāciju. T.i. visi tie latvieši, kuri tagad dūdo par iecietību un tautu sadraudzību – kā Andrievs, Dra Si Si, Ījabs – tie pārstāv to dzīslu latviešos, kas ir vainīga pie visas šīs smagās situācijas. Un situācija ir ārkārtīgi smaga gan latviešiem, gan civilokupantiem un viņu pēctečiem. Es personīgi nespēju saskatīt tai nekādu jēdzīgu risinājumu. Neredzu arī, ka kāds te piedāvātu kādu sakarīgu risinājumu.
Runājot par Andrieva pārliecību, ka latvieši nu pārvērtušies par lieliem šovinistiem un apspiedējiem – ir interesanti pavērot, ka liela daļa represijas un izsūtījumus piedzīvojušo ir stipri tolerantāki par mani, kurš ir tikai šad tad mazliet saķēries, sastopot naidu pret latviešu valodu kādā sadzīviskā situācijā (agrāk, kad latviešu valoda Rīgā skanēja retāk un dūrās ausīs vairāk - tad tas gadījās biežāk, tagad tiešām retāk). Saskatu divas iespējas – vai nu šie cilvēki ir kaut kādas cēlākas būtnes ar īpaši augstu pasaules izpratni, vai arī tieši otrādi – cilvēki ar ievainotu un samocītu pašapziņu, kas pārdzīvo kaut ko līdzīgu Stokholmas sindromam. Pirmais nav teikts ar ironiju, tas tiešām tā varētu arī būt. Taču šādi visu intelektualizējoši un ar pašupurēšanās tieksmi apveltīti cilvēki visdrīzāk dzīvo atrauti no realitātes. Kā tie pāris mani paziņas, kas pārcēlās no latviskajiem laukiem uz Rīgu vai ārzemju latvieši, kas pārcēlās uz dzīvi Latvijā, un no sākuma nespēja saprast, par ko mēs te ķildojamies. Padzīvoja un pamazām sāka saprast.
Interesanti, ka sastopamies ar tādu jēdzienu kā revanšismu. Manā skatījumā revanšisms būtu piespiedu deportācijas vai kādas Krievijas teritorijas iekarošana un latviskošana. Saukt izmisīgus mēģinājumus kaut kā saglābt un uzturēt dzīvu nacionālas un neatkarīgas Latvijas ideju par revanšismu ir mazliet tomēr pārspīlēti.
"Kad beidzot beigsim pieņemsim Latvijas krievus kā svešiniekus?" -> tad, kad neuztversim viņus kā draudus Latvijas kā nacionālas latviešu valsts pastāvēšanai. Un tie, kuri pašlaik nejūt nekādus draudus, ir vai nu globālisti un internacionālisti, kas ir atsevišķs stāsts, vai vienkārši cilvēki, kuri dzīvo abstraktās idejās bez jebkādas saiknes ar realitāti. Runājot par to, vai jebkad krievvalodīgo attieksme varētu kļūt labvēlīga nacionālai latviešu valstij - nezinu, bet pieļauju, ka tikai nelielai daļai. Protams, pievienoties Krievijai, iespējams, nevēlas lielākā daļa. Taču esmu diezgan pārliecināts, ka divvalodīgu valsti ar dominējošo krievu valodu, kultūru, vēstures izpratni un Krievijas ietekmi ar pēc iespējas vairāk pieklusinātām latviešu kultūras izpausmēm vēlas absolūtais vairākums. Un līdz brīdim, kamēr kaut kas tāds De Jure netiks panākts, visi risinājumi būs īstermiņa. Turklāt, spriežot pēc tādām diezgan nestabilām bilinguālām divkopienu valstīm kā Beļģija, stipri šaubos, vai pat De Jure divvalodība spēs mazināt spriedzi un palielinās kaut kādu lojalitāti pret vienotu Latviju. Būtu bīstami nerēķināties ar iespēju, ka situācija tikai pasliktinātos, latviešu jaunajai, mazāk verdziskajai paaudzei nespējot ar jauno stāvokli samierināties. Līdz ar to mana atbilde ir - iespējams, nekad, vai varbūt kaut kad tālā nākotnē, ja vien pietiekami ilgstoši saglabāsies dzīva ideja par nacionālu latviešu valsti.
"Viņi starp citu ir svešinieki arī Krievijā." -> pie tā atkal, protams, mazliet ir vainīgi tie paši maigie latvieši, taču pirmkārt jau PSRS, Staļins un visi komunisti, kurus viņi joprojām turpina pielūgt. Tie radīja un uzspieda šo ilūziju, kuras traģiskajās drupās tagad mums visiem ir jādzīvo vietā, kurā neviens vairs nejūtas īsti komfortabli. Kāpēc tieši uz latviešu nactionālās valsts rēķina ir jāizpērk šie komunistu grēki? Tāpēc, ka mēs esam liela un spēcīga nācija (kā briti, franči, spāņi un krievi), kuru ideoloģiju nekritiski piekritēji un apjūsmotāji jūs esat?
mohikanis
pirms 6 gadiem
Lai gan tā sīkā diskomforta jau arī dažiem nav. Ja esi internacionālsts un globālists, akceptē de-fakto divvalodību un necenties iebilst pret naidīgām vēstures interpretācijām, diskomforts rodas tikai brīdī, kad kāds, kuram tas nešķiet pieņemami, attaisa muti.
Mazs diskofmorta misēklis var gadīties arī, ja tomēr kaut kā neapdomīgi uzdrošinies runāt latviski nepiemērotā vietā, kā te nejauši gadījās neapdomīgajam Rubikam, kuram aizrādīja kāds no publikas: http://youtu.be/CtHmEX7j_fU?t=1m42s
Protams, ir interesanti uzzināt arī internacionālistu un globālistu skatu, kas, tā sacīt bagātina, bet tomēr ir tikai kaut kāda šaura, savdabīga cilvēka skatu punkts.
Dra Si Si
pirms 6 gadiem
Gribu paplildināt ar domu, ka labākās zāles pret kaut ko ir tā ignorēšana, klusēšana. Ļoti liela Latvijas nacionālismu problēma ir pamatota žurnalistiska - tīrā retorika. Ļoti liela daļa žurnalistikas uztur mitoloģisko
naidu starp dažādām sabiedrības grupām, polarizējot, uzdodot spekulatīvus jautājumus, aprakstot lietas noteiktā spekulatīvā rakursā.
Ja katram no mēra kandidātiem pamatpozīciju veidotu vīzija par demokrātisku un saimnieciski gudri vadītu Rīgu, tad vēlēšanas nebūtu
tik patētiskas. Partijas ne ar ko neatšķiras. Tām nav konceptuālo redzējumu atšķirības par sabiedriskeim vai saimnieciskiem Rīgas jautājumiem. Visas žurnālistu intervijas ar partiju līderiem ( mēra kandidātiem) bija tukšas, tajās nebija nekā saturiska attiecībā uz sabiedrisko vai saimniecisko. Tapēc nebija iespējams salīdzināt. 2/3 no katras tādas intervijas bija kaut kāds murgs par politisko gorīšanos - ar ko kopā, ar ko nekopā.
Liela vilšanās no visiem kopumā tomēr bija par Beleviču, kura 4000 zīmju programma faktiski bija tukša, nekādas kopainas par esošo, nekādas vīzijas par neopieciešamo ne sabiedriskajā ne saimnieciskajā plāksne. Vilšanās, jo viņš sākumā atgādināja tādu, kas varētu.
Dra Si Si
pirms 6 gadiem
Dra Si Si
pirms 6 gadiem
Ko Jūs, Haris, saprotiet ar latviskumu, nacionālo, krievisko,u.c. ?
Ko tieši un cik daudz Jūs ziniet par Putinu, par Ušakovu, par Rīgas un Latvijas krieviem vai krievvalodīgajiem, par Ēlerti utjp.?
Jūsu triviālie komentāri liecina par neko vairāk kā neartikulētu domāšanu, tā ir pavirša, raupja, jo, kaut vai, Jūsu pieņēmumi aizdomīgi līdzinās aizspriedumiem - kas attiecas uz to, kas ir labs un ļauns teritorijai, ko apzīmējam ar Rigu, Latviju.
Sāk izskatīties, ka sabiedrību kašķīgā tuvredzībā interesē tieši mitoloģiskās telpas dzīvnieciska sadalīšana, kā tas, ko sabiedrība vēlas paveikt un kas tam nepieciešams un kas tam attiecīgi traucē. Tātad runa ir par darbiem. Runa nevar būt par ticību ( lasi: pārliecību), jo tā sākot no Ēlertes līdz Ušakovam ir nenoartikulēta un veidota no birkām (primitīviem kodiem) - tā abu gadijumā neizturētu piecu minūšu hard-talk, piemēram Ulda Tīrona vadībā. Intektuāli visi līderi, kas šajās vēlēšanās balotējās, ir maksimums vidējs līmenis - tātad vienigais ko no tiem var prasīt ir saimnieciskais apķērīgums un demokrātiskuma augstā latiņa ( vienkāršojot visiem Rīgas iedzīvotājiem, pilsoņiem, vienādas tiesības uz brīvu izteiksmi, darīšanu, sadzīvi).
Ušakovs neapšaubāmi nedarbojas saimnieciski un demokrātijas latiņas celšana viņam ir sveša lieta. Tieši tapēc viņš nav derīgs Rīgai. Šis varētu būt tikai viens veids kā sākt diskutēt konstruktīvi par Rīgas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves vadītājiem.
Visas mūsu mājīgās provinces kašķu-minoritātes ir ļoti līdzīga sabiedrība. Sabiedības slāņi ir mitoloģiska figūra - gandrīz nenovērojama. Nav izteikti atšķirīgu sabiedrības slāņu, nav imigrāntu problēmas - ir viena neliela province (lasi: Rīga, Latvija), kas taisa drāmu velns vien zina kapēc.
Krievija nekad nebūs tālāk no Latvijas kā vienmēr bijusi. Globalizācija, demokrātija un atvērtās sabiedrības idejas tikai vairo tautu jaukšanos un sabiedrību formēšanos atbilstoši interesēm un pakārtoti valodām, mentalitātēm utml.
Latvieši dzimst mazāk. Ja gribam lai dzimst vairāk, tad tajā jāinvestē milzīga nauda, bet vajadzīga ir arī demokrātiska un saimnieciski sakārota vide, lai te kāds gribētu vairoties. Visi trīs faktori nemainīs to, ka mūsdienu cilvēkam piešķirtās brīvibas izraisīs nekontrolējamu nāciju jaukšanos. Savs laiks nacionālismam, savs globālismam. Kad beidzot beigsim pieņemsim Latvijas krievus kā svešiniekus? Viņi starp citu ir svešinieki arī Krievijā.
Montekristo
pirms 6 gadiem
medai
pirms 6 gadiem
Haris
pirms 6 gadiem
"Protams, pievienoties Krievijai, iespējams, nevēlas lielākā daļa. Taču esmu diezgan pārliecināts, ka divvalodīgu valsti ar dominējošo krievu valodu, kultūru, vēstures izpratni un Krievijas ietekmi ar pēc iespējas vairāk pieklusinātām latviešu kultūras izpausmēm vēlas absolūtais vairākums."
Kaunīgie vai vienaldzīgie latvieši parasti izmisīgi un iecirtīgi turas pie pirmā teikuma - krievi nevēloties pievienoties Krievijai un tāpēc viss... kas? labi? būs labi? Nē, viņiem vajag KOMFORTU, savu komfortu - mazu, pietiekami eiropeisku Krieviju. Kaunīgie vai vienaldzīgie latvieši ir gatavi vai nu bezgalīgi paciesties vai arī viņiem ir.. jā, vienalga. Gatavi atteikties no sava komforta, pat iemācīties neilgoties pēc tā.
Vēl Jūs rakstāt:
"Spriežot pēc tādām diezgan nestabilām bilingvālām divkopienu valstīm kā Beļģija, stipri šaubos, vai pat De Jure divvalodība spēs mazināt spriedzi un palielinās kaut kādu lojalitāti pret vienotu Latviju"
Beļģija, Šveice, Kanāda, pat Somija, ko divvalodības ideologi parasti piemin kā piemēru, no Latvijas atšķiras vienā ļoti būtiskā aspektā: mums valstsnācija un krievu kolonisti dzīvo jaukti praktiski visā valsts teritorijā. Visās minetājās valstīs, daļēji pat Somijā (Ālandu salas) reāli, faktiski ir monolingvāli reģioni, kurā tad nu attiecīgā valoda dominē.
Nav iespējama situācija, ka VIENĀ TERITORIJĀ ilgstoši pastāvētu divvalodība. Agri vai vēlu viena valoda ņems virsroku.
Haris
pirms 6 gadiem
Es jau nu esmu pārliecināts, ka tā tas nav, tomēr rakstisku pierādījumu, protams, man nav.:)
Haris
pirms 6 gadiem
Jūs acīmredzot cerat, ka ļaudis nav redzējuši vis un tāpēc ļausies šādām mērķtiecīgi veidotām un izplatītām baumām.
Ko tad tajā situācijā TV darītu Jūs? Lūrētu caur pieri? Rūktu? Spļautu? Spertu?:):)
Nav šaubu, ka Jūs gan tieši GRIBĒTU, lai Broka un Dzintars tā būtu rīkojušies - tad visa liberālā "intelektuāļu" varza gadiem ilgi varētu to gremot un priecīgi atraugāties.
Haris
pirms 6 gadiem
=====================================
Vai kabineta cilvēks Ījabs nesajēdz, ka atrašanās pie varas Rīgā - gan pie finanšu, gan adiministratīvajiem resursiem - ļoti spēcina un nostiprina attiecīgos politiskos spēkus turpmākai politiskajai cīņai par ietekmi Saeimā, un ka tieši tāpēc nepavisam nav vienalga, kurš "metina trubas" (sic!)?
Nu, nē, laikam taču nesajēdz vis.
Haris
pirms 6 gadiem
Latviskais vēlētājs Latvijā, t.sk. Rīgā, ir iedalāms divās lielās grupās. Vieni ir tie, kuriem iespēja "nolikt pie vietas krievus" ir jebkuras iespējamas politiskas darbības augstākais uzdevums – šie vēlētāji būtu gatavi pieciest pilnīgi jebko uz šīs pasaules, ja vien tiem būtu iespēja ar savām acīm pieredzēt dekolonizāciju, deokupāciju un etniski iztīrītu Latviju.
=======================================
Tā kā noteikti piederu grupai, kurai krievus "nolikt pie vietas" ir viens no būtiskākajiem mērķiem, jutos iepriecināts uzzinot, ka tā esot viena no DIVĀM, LIELĀM latviešu grupām Rīgā. Dažkārt esmu bažījies, vai tik tā mana grupa nav kāda margināla, bērnudārzu audzēkņiem ieročus demonstrējoša tumoņu un klaunu banda vai arī svešvalodas neprotoša, neizglītota, pastalas apāvusies, lāpas nēsājoša dīvaiņu kompānija ar simpātijām pret Putinu un nacismu. Nu, tāds iespaids vismaz taču rodas no "liberālo" žunālistu un "ekspertu" izteikām.
Nu tiešām vēlreiz sirsnīgs paldies Ījabam - tagad zinu, ka ar manu grupa tomēr ir LIELA, un tātad diez vai margināla.
Komentārs
03.06.2013
26
Tautietis rīdzinieks