Redzējumi
12.05.2014

Tā pati smarža

Komentē
3
Saglabā

Varbūt esat pamanījuši – ir tādi rīti, gadalaiki un laika apstākļi, kad visa Rīga, gluži kā daždien Ventspils, ož pēc kaut kādiem neattīrītiem vai varbūt pat jau attīrītiem naftas produktiem. Iespējams, smaku vējš atnes no Kundziņsalas, bet varbūt no Mangaļsalas, bet katrā ziņā tā nenāk no Buļļusalas, jo tur par specifisku aromātu pārsvarā gādā Rīgas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacija.

Kā jau vietām, kurās dažādu iedzīvotāju sablīvējums mēdz būt lielāks, pilsētām piemīt visvisādas specifiskas smaržas un smakas. Cilvēku vai kaķu urīna aromāts kāpņutelpās, vārtrūmēs, liftos vai nabadzības, slimības, nelaimes vai netīrības smārds sabiedriskajā transportā jau ir kļuvis par savdabīgām bezdomu izteiksmes klišejām gan sadzīviskās sarunās, gan dažnedažādās mākslinieciskas izteiksmes formās, taču tas nebūt nenozīmē, ka deguni mūs tramvajā vai kāpņutelpā būtu sākuši mānīt un varbūt tiem būtu jāpiemēro kaut kāda ožas cenzūra. Taču ne jau viss pilsētā tikai smird, smako un dvako.

Viņdien gāju pa Esplanādi un dārznieks ar motorizētu ierīci cirpa dzīvžogu. Laikam nupat bija nolijis, un gaiss bija pilns svaigi sakapāta zaļumu un tikai šai dzīvžogu krūmu lapiņām raksturīga aromāta. Es to nesauktu par smaku, bet smaržu, lai gan kopš bērnības atceros šiem krūmiem tieši smaržas dēļ doto un it kā nicīgo iesauku – suņu krūmiņi.

Un tad, protams, svaigi pļautas zāles smarža. Pilsētā tā kaut kādu iemeslu dēļ ir pavisam citādāka nekā tā, ko var sajust katru otro nedēļu pļaujot zāli laukos. Laukos šo smaržu veido kaut kāds mežonīgs sajaukums – tur no visa kā ir pa druskai: rūgts un salds, puķes un piparmētras, mežs un lauks, mitrs un sauss. Pilsētā pļautā zāle smaržo kaut kā mērenāk, izlīdzinātāk, ja tā var sacīt – sabalansētāk.

Šorīt ejot laukā, jau kāpņutelpā sajutu svaigas krāsas smaržu. Pie ārdurvīm bija pielipināts brīdinājuma uzraksts: "Krāsots". Dažādu krāsu smarža man tuva kopš bērnības – tēvs kādu laiku strādāja par krāsotāju, pats pēcāk pamācījos mākslas skolā. Krāsas smarža vienmēr ir ļoti konkrēta – tu zini, tur smaržo eļļas, akrila, ūdens emulsijas vai, teiksim, akvareļu krāsa. Krietni vien mulsinošāki ir smaržu sajaukumi, kurus nav iespējams uzreiz atpazīt, nodefinēt. Parasti tādas mēdz būt smaržas, kas valda svešos dzīvokļos. Tas bija viens no pirmajiem lielajiem dzīves pārsteigumiem, kad agrā bērnībā atklāju, ka mājās pie citiem cilvēkiem smaržo kaut kā dīvaini un bieži vien arī nepatīkami – atšķirībā no mūsu pašu dzīvokļa, kur, kā man šķita, nesmaržoja ne pēc kā īpaša (nu, labi, reizēs, kad mamma vārīja skābu kāpostu zupu, kad virtuvē tika krāsota dzija, kad ziemā no āra ienesa izžuvušu un sasalušu veļu un vēl daudzos citos gadījumos kaut kas arī smaržoja vai oda, taču tās bija pazīstamas un saprotamas smaržas). Tikai jau vēlāk nāca atskārta, ka tieši ēdiens un tā gatavošana bieži vien izveido tādu kā mājokļa smaržas pamatu – ja vien tas jau nav ielikts, piemēram, ar smēķēšanu.

Ēdienu smarža ir arī neatņemama pilsētas ainavas daļa. Teiksim, ir tāds specifisks sasilušas eļļas un salduma sajaukums, pēc kura es nekļūdīgi pat ar aizsietām acīm varētu pateikt, ka neatrodos Rīgā, bet kādā Rietumeiropas lielpilsētā. Es nezinu, kas ir šīs smaržas pamatā, taču dīvainā kārtā pie mums tā itin nekur nav ieviesusies. Lai gan, protams, tādas kopējas "Rietumeiropas pilsētas" smaržas jau arī nemaz nav – ja neņem vērā jau pieminēto eļļas un salduma kokteili, kas parasti mēdz vējot ap metro, dzelzceļa stacijām un tamlīdzīgām vietām – visur citur droši vien var pamanīties uzost kaut ko atšķirīgu, unikālu un īpašu.

Pirms kāda laika, sēžot ar draugiem vasaras kafejnīcā un vērojot ik pa laikam garām braucošās un ar oranžām bākugunīm aprīkotās “Rīgas siltuma”, “Rīgas ūdens” un vēl dažnedažādas pilsētas ikdienai nozīmīgas automašīnas, joka pēc ienāca prātā doma par jaunu dienestu – tas varētu saukties "Rīgas gaiss". Mazās baltās mašīnītēs, kurām uz sāniem būtu šāds uzraksts, pa pilsētu apkārt braukātu profesionāli smaržu speciālisti jeb ožas meistari un pielūkotu ne vien to, lai nekur nekas nesāk smirdēt, bet arī lai viss smaržojošais smaržotu kaut kā īpaši, tikai Rīgai piestāvošā buķetē. Varbūt pat tādu Rīgas smaržu tad varētu kaut kā iekonservēt un piedāvāt līdzņemšanai tūristiem.

Līdzīga un krietni vien vieglāk īstenojama ideja man reiz bija par Rīgas skaņām. Man šķita, ka varētu būt aizraujoši vienā mūzikas ierakstā apkopot pilnīgi visu Rīgas ielās un tuneļos sastopamo ielu muzikantu dziedāto un spēlēto, neatkarīgi no viņu balss dotumiem, muzikalitātes vai repertuāra.

Es jau saprotu, droši vien tādu kopēju Rīgas smaržu nemaz nevar atrast, bet, ja mēģinātu, mēs nekā nespētu vienoties, kura tad ir tā vienīgā un īstā. Vienprātības droši vien jau nebūtu kaut vai tikai "rajonu līmenī" – būtu vietas, par kurām visvairāk spētu izstāstīt malkas dūmu un sausās atejas aromāti, citviet ostu pēc dzelzceļa sliežu rūsas, smaržotu pēc kanēļmaizēm, trūdiem, upes, priežu meža, jūras, cementa un vēl visa kā.

Tomēr ir viena smarža, kas uz visu pārējo fona izceļas un man šķiet kaut kāda īpaša. Sajutu to pirms pāris dienām. Nupat bija nolijis lietus, bija silta diena, slapjums no ielām jau bija paguvis apžūt. Un gaiss bija pilns mitra, pēc ziedputekšņiem, ziemas putekļiem un asfalta smaržojoša spirgtuma. Tā ir mana pilsētas smarža, paguvu nodomāt. Taču jau nākamajā mirklī aptvēru, ka tā ir arī viena no spilgtāk atmiņā palikušajām bērnības smaržām, un ar Rīgu tai tolaik nebija itin nekādas saistības. Bija nolijis pamatīgs pērkona lietus, es izskrēju laukā pagalmā, un pār mani nogāzās šī smarža. Es zinu, iepriekšējais teikums var izklausīties pēc neveikla pārspīlējuma, taču citādi es to sajūtu raksturot nespēju – vēl daudzus gadus, laikam līdz pat pusaudža vecumam, no šīs smaržas man allaž sāka mežonīgi sāpēt galva.

Vai jums ir sava pilsētas smarža?

Tēmas

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Šobrīd raksta romānu par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku skatu punkta, vaļasbrīžos nodarb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!