Redzējumi
14.07.2008

Stilistiski pazeminātā leksika internetā

Komentē
0
Saglabā

Teksts sagatavots kā priekšlasījums konferencei "Mātes valoda publiskajā telpā". Citi teksti:
Jānis Elsbergs - Dinamiskā ekvivalence lamu tulkošanā: praktiķa piezīmes
Vents Sīlis - Mātes valoda Jerofejeva poēmā 'Maskava – Gailīši'
Ilmārs Šlāpins - Lamu vārdu funkcionalitāte latviešu un krievu valodās
Ieva Lešinska - Par vārda 'fuck' tulkošanas iespējām
Ilva Skulte - Latviešu rakstnieču erotiskā literatūra: Laima Muktupāvela un Dace Rukšāne
Haralds Matulis: Latvijas vīriešu pornogrāfiskā daiļliteratūra (E. Frīdvalds, N. Sakss)
Inta Urbanoviča: Stilistiski pazeminātā leksika internetā
Paneļdiskusija ‘Latviešu valodas nenormatīvās leksikas bagātības’

 

Aprakstīt interneta valodas īpatnības ir diezgan sarežģīti – no vienas puses, interneta valoda visiem ir pazīstama un pieejama, tajā iestrādātās tradīcijas izmanto un vairāk vai mazāk pārvalda katrs interneta lietotājs, bet, no otras puses, tajā ir vērojama liela lingvistisko elementu daudzveidība, kas ir grūti pakļaujama tradicionāliem valodas apraksta principiem, savukārt jaunu metodoloģiju valodnieki pagaidām nav izstrādājuši.

Atšķirībā no līdzšinējām masu komunikācijas tradīcijām, internetā indivīds bez telpas un laika ierobežojumiem var komunicēt ar citiem, turklāt šī saziņa var būt gan publiska, gan daļēji publiska, gan intīma. Tā ir vieta, kurā ikviens var demonstrēt savu individualitāti vai arī izveidot pilnīgi nereālu virtuālo identitāti. Interneta lietotāji ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav īsti gatavi šai pilnīgajai izteiksmes brīvībai, tāpēc jāatzīst, ka personiskas atbildības trūkums rada visatļautību ne vien viedokļu formulēšanā, bet arī haosu valodas lietošanā. Turklāt šis haoss ir izturīgs pret jebkādu iedarbību, kas tiektos to ierobežot, tāpēc ir jāmeklē jauni paņēmieni, kā šo vidi kontrolēt atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Interneta tērzētavās (chat), e-pastu vēstulēs un citos neformālajos tīkla pakalpojumos tekstu autori pakļaujas izveidotajām lingvistiskās gaumes tradīcijām un saziņas paradumiem, un šis valodas lietojums ne vienmēr liecina par interneta lietotāju izglītības trūkumu. Valodas pētnieki var fiksēt interneta lingvistisko savdabību, bet nevar pakļaut to tradicionālajiem izpētes principiem, jo tur dabīgais saplūst ar mākslīgo, “pareizais” ar “nepareizo”, saprātīgais ar muļķīgo, nopietnais ar smieklīgo, formālais ar familiāro utt.

Sabiedrībā bieži vien dzirdams viedoklis, ka internets ir valodas mēslaine, kurā samests viss, kas raksturo cilvēka eksistenci. Viens no faktoriem, kas rada sašutumu par interneta valodas attīstības tendencēm, ir nenormatīvās leksikas straujā izplatība. Leksika ir tā valodas daļa, kas visstraujāk mainās un visspilgtāk atspoguļo sabiedrības attīstības tendences, tāpēc tieši vārdam ir jāpievērš īpaša uzmanība. 20.gs. nenormatīvajiem valodas līdzekļiem nebija vietas rakstu valodā, tāpēc interneta lietotāji, šķiet, pat ar zināmu baudu cenšas atveidot noteiktus neliterārus līdzekļus, kas runātajā valodā dzīvo jau sen, piemēram, var vērot, kā izrunas ietekmē variējas nenormēto elementu rakstība, šūblāde / šūflāde / šūplāde; fuck / fak / faks u.c.

Pētot vārda nozīmes struktūru, tiek šķirts nozīmes pamatkomponents jeb denotatīvais komponents (nosauc jēdzienisko saturu) un nozīmes papildkomponents/-i jeb konotatīvais komponents/-i (izsaka nozīmes uzslāņojumu), piemēram, vārda čučēt denotatīvais komponents ir ‘būt aizmigušam’, bet konotatīvais komponents norāda, ka vārds izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams sarunvalodā (VPSV 2007, 263 – 264). Konotatīvie komponenti var būt dažādi (par to sk. Laua 1969), tomēr izplatītākie ir stilistiskais papildkomponents, kas liecina par vārda lietošanu noteiktā valodas paveidā, resp., stilā, un emocionālais papildkomponents, kas norāda vārda emocionālo slodzi.

Pētot vārdu konotāciju, tradicionāli tiek izmantota ekspresīvās leksikas salīdzināšana ar neitrālajiem sinonīmiem, tādā veidā izsecinot konotatīvās sēmas. Pamatā var izmantot tradicionālo trīspakāpju sistēmu, kas ir pazīstama jau kopš antīkajiem laikiem (sk. 1. tabulu).

Leksikas stilistiskā stratifikācija

Pozitīva konotācija (stilistisks paaugstinājums)

Neitrāla nozīme

Negatīva konotācija (stilistisks pazeminājums)

1. tabula

 

Latviešu valodā par leksikas stilistisko stratifikāciju ir interesējušies dažādi autori, piemēram, A. Laua, R. Veidemane, J. Rozenbergs, I. Lokmane, O. Bušs, V. Ernstsone u. c., tomēr plašs un vispusīgs leksikas materiāla apraksts pagaidām ir atrodams tikai leksikogrāfijā.

Klasificējot leksikas stilistiskās īpatnības, var izmantot Jurija Skrebņeva (Скребнев Ю.М. ) mācību grāmatā par angļu valodas stilistiku piedāvāto dalījumu (Skrebņevs 2003, 56), kura pamatā ir emocionālā un stilistiskā papildkomponenta apvienojums – pozitīva vai negatīva emocionālā ekspresija, kas saistāma ar teksta stilistisko konotāciju. Emocionāli pozitīvi tendētam tekstam ir vērojams stilistiski paaugstinātas leksikas lietojums, savukārt stilistisko pazeminājumu parasti izsaka ar vārdiem, kam vērojama negatīva emocionālā ekspresija. Papildinot leksikas stilistiskās stratifikācijas pakāpes ar raksturīgākajām vārdu grupām, veidojas noteikta sistēma (sk. 2. tabulu).

 

Poētismi

Maksimāla pakāpe

 

 

 

Stilistisks paaugstinājums

Termini

Svešvārdi

Vidēja pakāpe

Oficiāli vārdi

Grāmatu vārdi

Minimāla pakāpe

 

 

Neitrāla nozīme

Sarunvalodas vārdi

Profesionālismi

Frazeoloģismi

Minimāla pakāpe

 

 

 

Stilistisks pazeminājums

Žargonismi

Vienkāršrunas vārdi

Vidēja pakāpe

Vulgārismi

Maksimāla pakāpe

2. tabula

Šī klasifikācijas sistēma, protams, nav absolūta, jo noteikti vārdi kontekstā var iegūt negaidītu, netradicionālu emocionālo un stilistisko ekspresiju, tomēr šāda pieeja palīdz analizēt leksikas ekspresivitātes tendences un raksturīgākos leksikas slāņus.

Internetā, līdzīgi kā visā nacionālajā valodā kopumā, stilistiski pazeminātā leksika ir vērojama galvenokārt neformālajā saziņā – komentāros, tērzētāvās, privātā vai daļēji privātā sarakstē u.c. Aplūkojot interneta materiālus, var secināt, ka stilistiski pazeminātās leksikas galvenā funkcija ir ekspresīvā funkcija – vēlme demonstrēt attiecīgas emocijas. Stilistiski pazeminātā leksika ir paredzēta, lai palīdzētu paust negatīvās emocijas, tomēr dažkārt ir vērojams gluži pretējs process – stilistiski pazemināta leksika palīdz demonstrēt pozitīvu attieksmi pret komunikācijas partneri. 

Pozitīvas emocijas var izteikt ar sarunvalodas vārdiem, kas ietilpst STILISTISKĀ PAZEMINĀJUMA MINIMĀLAJĀ PAKĀPĒ, piemēram:

Pa ceļam kaut ko ņammīgu iekodīšu.

Man patīk tas snīpis.

Čāpo tik uz veikalu.

Tomēr biežāk sarunvalodas vārdiem ir vērojams stilistisks pazeminājums, kas atbilst teorētiskajai nostādnei, ka sarunvalodas leksika ietilpst stilistiski pazeminātās leksikas slānī:

No rīta aizšmaucām uz pilsētu.

Tas kantoris izčibēs.

Viņš pārdod, bet resnais naudasmaiss uzvārās.

Viņa tiek izmantota, lai pakacinātu tautu.

Svešinieks var lāčot arī ar apaviem.

 

Sarunvalodas vārdu emocionālais papildkomponents laika gaitā var nivelēties, ja vārds ir pazīstams un varbūt pat fiksēts vārdnīcā.

Arī profesionālismus var uzskatīt par stilistiski pazeminātās leksikas sastāvdaļu, jo tie neatbilst literārās valodas normām un ir stilistiski marķēti (par profesionālismiem sk. turpmāk).

Bieži internetā tiek lietoti dažādi frazeoloģismi, ko var uzskatīt par tipisku sarunvalodas izteiksmes līdzekli. Frazeoloģismi vairāk ir raksturīgi emocionālai izteiksmei, lai paspilgtinātu ekspresivitāti, tāpēc noteiktos literārās valodas paveidos tie netiek lietoti. Tā kā frazeoloģismi ir saistāmi ar normētās valodas perifēriju, resp., tie netiek strikti reglamentēti, valodā bieži vien tiek fiksētas variatīvas frazeoloģismu formas, piemēram, rauj viņu velns, rauj viņu jupis, rauj viņu koks, velns parāvis u.c. 

Interneta valodā frazeoloģismi ir tipisks izteiksmes līdzeklis:

Neķer kreņķi!

Iemīlas tik tālu, ka norauj jumtu.

Prātiņ, nāc mājās!

Raksta autors ir iebraucis auzās.

Tvnet kārtējo reizi lej ūdeni.

Beidz skalot smadzenes.

Viss iet uz grunti.

Izskatījās, ka uzkāpuši uz kārtīga plosta.
 Nevajag bāzt degunu tur, kur tas nav paredzēts..
Bet ar putām uz lūpām cīnās..

Viņas nolikšana pie ratiem ir vismaz viens pozitīvs punkts šajās vēlēšanās.
Vai esat galvas saspieduši.
Šī tauta nav plika graša vērta.
Kaķa lāsti nekur nekāpj.

Tiesnesim vajag iedot bietē.

Dažkārt ir grūti klasificēt frazeoloģisma konotācijas atbilsmi stilistiskā pazeminājuma pakāpei, piemēram, frazeoloģisms iedot bietē labāk iederētos pie vienkāršrunas līdzekļiem, tomēr, kā jau iepriekš tika minēts, klasifikācijā par pamatu izmantota tipiskākā konotācija, kas frazeoloģismiem ir saistāma ar stilistiskā pazeminājuma zemāko intensitāti.

STILISTISKĀ PAZEMINĀJUMA VIDĒJĀ PAKĀPĒ varētu ietilpināt žargonismus, kaut arī to stilistiskā un emocionālā konotācija var būt dažāda. Žargonismi ir vārdi, kas raksturīgi noteiktai sociālajai grupai. Tie tiek darināti, izmantojot noteiktus lingvistiskās jaunrades paņēmienus, kas laika gaitā ir kļuvuši trafareti žargonismu darināšanā.

Bieži interneta neformālajā saziņā parādās vārdi, kuriem ir raksturīga nozīmes sagrozīšana, piemēram, drāzt (‘trenkāt, dzenāt’), piķis (‘nauda’), kaukt (sūdzēties’), pālis (‘noteikta dzēruma pakāpe’), maukt (‘sist’), aplikt (aprunāt, rupji kritizēt’), uzmest (piekrāpt’), kost (‘dzert alkoholisku dzērienu’). Žargonvārdi var būt arī metaforiski un metonīmiski nozīmes pārnesumi, piemēram, atsaldēts (‘stulbs’), cepties (‘pārdzīvot’), sprēgāt (‘dusmoties’), cirvis (‘ietiepīgs, dumjš cilvēks’), urmasi (igauņi). Tikpat izplatīti ir dažādi derivatīvie pārveidojumi:

a) vārdu īsinājumi, piemēram,  proči (procenti), mersis (mersedess), idiņš (idiots), mikriņi (mikroautobusi), onka (onkulis), rādžiņš (radioaparāts), troļļuks (trolejbuss), prezis (prezidents), koncis (koncerts);

b) pārveidoti aizguvumi un savdabīgi atvasinājumi, piemēram,  semenes, depresņaks, bābietis, amerikosi (amerikāņi), čainīzeri (ķīnieši); amīši (amerikāņi / amortizatori);

c) deformēti personvārdi: Ūdrene (I. Ūdre), Lembis (A. Lembergs), šlosis (A. Šlesers), Repsis (E. Repše), vīķene (V. Vīke-Freiberga) u.c.

Interneta žargonvārdi īpaši neatšķiras no ikdienas sarunvalodā lietotā žargona, vienīgā specifika ir to blīvums interneta neformālajā vidē. Tomēr, analizējot kopumā interneta valodas žargonu, var vērot kibertelpas rakstu valodas savdabību, kas būtu pētāma īpaši.

Par stilistisko pazeminājumu tekstā liecina arī vienkāršrunas vārdi. Pazeminājuma pakāpju robežas ir diezgan neskaidras, jo nav precīzu kritēriju, kas ļautu nošķirt, piemēram, sarunvalodas vārdus no vienkāršrunas vārdiem vai arī vienkāršrunas vārdus no vulgārismiem. Vienkāršrunas vārdi – vārdi, kam ir izteikti negatīvs emocionālais komponents, tomēr tie nav vulgāri vārdi. Vienkāršrunas vārdi noteiktā familiārā situācijā var būt arī neitrāli vai ar pozitīvu papildkomponentu:

Vecenes (labākās draudzenes)

Duročka (muļķīte)

Valodas praksē tomēr vērojams, ka vienkāršrunas vārdi tiek lietoti, lai demonstrētu negatīvu attieksmi pret komunikācijas partneri, pret komunikācijas saturu vai arī pret apkārtējiem ekstralingvistiskajiem faktoriem. Bieži vien interneta neformālajā vidē valoda ir diezgan frivola. To galvenokārt panāk ar vienkāršrunas leksikas slāni. Tādi vārdi kā čakarēt, tizls, mērglis, padauza, mūlis, purns, ņirgt, kverplis ir diezgan izplatīti internetā. Izmantojot vienkāršrunas vārdus, var paust dusmas, ļaunumu, īgnumu, neapmierinātību utt. Šis leksikas slānis interneta neformālajā valodā ieņem nozīmīgu vietu, jo rakstu formā valodas lietotājam ir ierobežotas iespējas paust savas emocijas.

Beidz apņirgt garāmgājējus..

23-gadīgais narkomāns nav tizlenis.

Visiem tas Hitlera mūlis ir pie kājas.

Cilvēce visu pārvērtīs sūdos un pati tajos nosprāgs.

Beidziet pļurkstēt, ļurinātāj!

Tas komikss ir reti tizls.

Vajadzēja atstāt to mērgli nosprāgstam.

STILISTISKĀ PAZEMINĀJUMA MAKSIMĀLAJĀ PAKĀPĒ ietilpst vārdi ar izteiktu negatīvu konotāciju, kas robežojas jau ar valodisku vardarbību. Vulgārisms – rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums (VTSV 2007, 457).

Analizējot tekstus, kuros parādās vulgārismi, jāatzīst, ka tie valodā funkcionē ne tikai kā runātāja zemā kultūras līmeņa un valodiskās gaumes marķieri. Vulgārismi tiek lietoti, lai

- paustu izteikti negatīvas emocijas, kurām trūkst adekvātu izteiksmes līdzekļu literārajā valodā;

- demonstrētu attieksmi pret komunikācijas dalībnieku, jo ar vulgārismiem var rādīt nepatiku daudz intensīvāk un koncentrētāk;

- paspilgtinātu humoristisko, ironisko, satīrisko vai sarkastisko izteiksmi;

- izteiktos lakoniskāk un vispārīgāk, jo vulgārismu nozīme bieži vien ir samērā nekonkrēta un to var variēt pēc savas pieredzes vai aptuvenās nojausmas;

- identificētu valodas lietotāju ar noteiktu sociālo grupu, kurai noteiktu vulgārismu lietošana ir tipisks valodas marķieris.

Tomēr jāatzīst, ka vulgārismu lietošana neiederīgās situācijās liecina par indivīda izglītības līmeni un prasmi pielāgoties tradīcijām, kas sabiedrībā ir nostabilizējušās. Internetā bieži vērojami vulgārismi no citām valodām, kas funkcionē kā ekspresīvi izsauksmes vārdi: bļin, bļa, bļeģ, pizģets, huiņa, ibio, zajebis, jobana, ahujenna, pohuj, fak u.c. Runātajā valodā tie bieži parādās kā parazītvārdi, kurus valodas lietotājs producē neapzinoties, bet interneta rakstu valodā tiem ir vērojama noteikta emocionālā un stilistiskā slodze, jo parazītvārdi rakstu formā parasti netiek atspoguļoti funkcionālās nelietderības dēļ – šo vārdu rakstīšana ir lieks apgrūtinājums rakstītajam, ja tiem nav savu noteiktu funkciju.

Retāk internetā parādās arī vārdi, kas mūsdienās ir ieguvuši īpaši rupjas leksikas statusu, piemēram, dirst, pimpis, appist, piedrāzt, tomēr šajā ziņā nav vērojama pārāk plaša leksiskā daudzveidība. Neformālā aptaujā izdevās noskaidrot, ka valodas lietotāji labāk izvēlas aizgūtus vulgārismus, nevis pašvalodismus, jo tie ir pierastāki un nešķiet tik necenzēti. Pašķirstot latviešu folkloras materiālus, var redzēt, ka tie vārdi, kas mūsdienās ietilpst mantotās leksikas stilistiskā pazeminājuma maksimālajā pakāpē, valodā funkcionē jau samērā sen (tdz):

Vai, vai, Ernast,

Tavu garu diņķi!

Trīsreiz gar cisku,

Vēl gals dirsā.(34382)

 

Ar meitām dancot gāju,

Pipel’ kāru vadzītī;

Sak, meitiņa palēkdama:

Redz’ kur manis rīkmeistars! (34455)

Aplūkojot tautasdziesmu leksisko dažādību, jāatzīst, ka pašvalodas leksisko vulgārismu skaits laika gaitā nav būtiski mainījies.

Tā kā dažos interneta pakalpojumu veidos pastāv zināma cenzūra, valodas lietotāji rupjības cenšas slēpt, izmantojot rakstu valodas iespējas, piemēram, sača..., ap…,ap---rš, apd:rš, d..š, di#š, d***t, atsū**t, d’rst, ats.kāt, kro**is, di@sa, piz...c, p!zdec. Dažkārt šos vulgārismus aizstāj ar paromāzes eifēmismiem, piemēram, bļāviens, bļoda, ej cirst!, bitīte matos!

Stilistiski pazemināto leksiku internetā var klasificēt arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, pēc cilmes, jo internetā valoda ir pārbagāta ar dažādiem tiešiem un netiešiem aizguvumiem. Interneta leksikā atrodami daudzi nevēlami aizguvumi – barbarismi. Tie var funkcionēt visās stilistiskā pazeminājuma pakāpes. Daudz barbarismu ir saistīti ar jēdzieniem, kas ir aktuāli katram interneta lietotājam, tāpēc tie ir ļoti populāri, piemēram, čats, čekot, meils, fails, seivot, niks, interfeiss, autsaiders, apgreidot, restartēt u. c. Tie ir profesionālismi, kuros emocionālais papildkomponents bieži vien netiek aktualizēts.

Tos updeitus pagaidām par velti var nokačāt.

Es jaut tevi atbalstīju, pulējot tavu mārketingfrāzi..

Daunlaudo to dziesmu un atsūti man, jo man nets nestrādā.

Uzraksti savu meilu.

Iekurbulē savu gogli.

Pamēģini restartēt.

Es jau windows setingus nomainīju.

Dažkārt tie tiek lietoti, jo nav zināmi latviskie ekvivalenti, tomēr biežāk barbarismi liecina gan par stilistisko, gan par emocionālo papildinformāciju. Barbarismi interneta rakstu valodā var parādīties arī oriģinālformā:

Jap, par sniegu ir taisnība, bet vilnīšu anyway droši vien nebūs..

Viņiem tāda love, ka par citiem aizmirst.

Es pats razberusj ar to jautājumu.

A pričom te rukši.

Vobšem viņi eirovīzijai neder.

Japonci jau sen gatavi maksāt par to, ko latvieši tikai nojauš.

Tie var būt arī daļēji pielāgoti latviešu valodai:

Lai foruma akulas priecājas, ka man iet sūdīgi?

Welcome to lohu land!

Koroče, zavals.

Tu to mūviju redzēji?

Interneta valodā sastopami latviešu valodā populārie anglismi, piemēram, lūzers, okei, kinderi, frendi, vīkends rullēt, šopings, praisi u. c. Ekscerpētie piemēri liecina, ka interneta saziņā ļoti bieži tiek izmantoti arī barbarismi no krievu valodas. Latviešu valodas neliterārajā slānī ir izplatīti gan neitrāli krievu valodas vārdi, piemēram, vot, davai, značit, šiška, rubaška, koroče, točna, sekretarša, komsomoļci, tavarishi, pribalķika, gan arī kaimiņtautas neliterārā leksika, piemēram, kruts, čuvaks, pritons, alkašs, krutka, haļava, pofig, ments u.c. Daudzi interneta lietotāji nezina krievu valodu, bet savā saziņā brīvi lieto krievu žargonu. Tas liecina par krievu valodas īpatsvaru Latvijas teritorijā, kā arī par šo aizguvumu noturīgumu. Noturīgi latviešu neliterārajā valodā ir arī dažādi ģermānismi, piemēram, šmuce, šņabis, foršs, smuks, bišķi, šeftmaņi, štelle.

Īpaši pieminama būtu arī lingvistiskā jaunrade, kas ir vērojama internetā. Pašdarināti vārdi ne vienmēr liecina par stilistisko pazeminājumu tekstā, tomēr tā ir tipiska parādība leksikā. Internets ir tā vide, kurā visplašākajā spektrā redzamas latviešu valodas semantiski derivatīvās potences. Te ir atrodami gan okazionālismi, kas īslaicīgi parādās kādā tekstā un tikpat ātri pazūd, gan arī potenciālismi, kas ir darināti atbilstoši latviešu literārās valodas normām:

Tu vari kanalizēt šo ideju..

Pati reti sūknēju matus ar fēnu..

Varēja jau Apollijā labāku bildi ielikt.

Viņš lēni plencēja uz māju.

Tagad man ir skaidrīte, ko biji domājis.

Interneta valoda ir krāsaina un neparedzama – tas tiek panākts ar tādiem izteiksmes līdzekļiem, kas latviešu rakstu valodā līdz šim nav atrodami vai arī ir fiksēti ļoti ierobežoti. Cilvēks cenšas būt savdabīgs, izmantojot jebkurus paņēmienus. Šajā aspektā spilgti izpaužas indivīda neprasme un nevēlēšanās uzņemties atbildību par paša teikto.

Interneta lietotāji izmanto interneta publisko telpu, lai demonstrētu visu, kas līdz šim kaut kādā veidā ir ticis liegts vai apslāpēts. Atbrīvojušies no visdažādākajām važām (politiskajām, ekonomiskajām, estētiskajām, tikumiskajām utt.), interneta lietotāji haotiski cenšas izmantot visu, kas ienāk prātā. Tas rada anarhiju. Arī anarhiju valodā un līdzšinējās valodas tradīcijās. Tomēr nevar noliegt, ka interneta vide liecina par mūsdienu valodas attīstības tendencēm, tāpēc tos procesus, kas notiek interneta valodā, nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikatīvās vides realizāciju.

 

Izmantotā literatūra:

  1. Laua 1969 - Laua A. Latviešu leksikoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1969.
  2. Skrebņevs 2003 - Скребнев Ю.М. Основы стилистики английского языка. Москва: Астрель -АСТ, 2003.
  3. VPSV 2007 - Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007.

Inta Urbanoviča

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!