Kadrs no filmas "Viss, ko ļauj debesis"
 
Aktualitātes
03.01.2019

Šogad kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" pievērsies ilūzijai pasaules kino

Komentē
0
Saglabā

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra "Splendid Palace" rīkotais kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" norisināsies jau 14. reizi, šoreiz programmai dodot nosaukumu "Ilūzija pēc ilūzijas". Lektorija pierastais formāts nemainīgs: sešos seansos tiks izrādītas kino vēsturē nozīmīgas filmas, pirms kurām būs ar filmas tematiku vai autoru saistīta lekcija.

Pirmais seanss norisināsies 9. janvārī: kinolektorija jauno sezonu atklās amerikāņu kino klasiķa Duglasa Sērka melodrāma "Viss, ko ļauj debesis" (1955), pirms filmas – kinokritiķes un zinātnieces Ditas Rietumas lekcija.

Melodrāmas žanra meistara Duglasa Sērka filma "Viss, ko ļauj debesis" aicina doties krāšņā kinematogrāfiskā ceļojumā, kurā patiesas emocijas saduras ar sava laika sabiedrības tradicionālajiem uzskatiem. Filmas galvenā varone Kerija Skota (lomā Džeina Vaimena) ir atraitne, kura dzīvo labi nodrošinātu dzīvi Amerikas austrumkrastā un kura beidzot ir gatava atgriezties sociālajā dzīvē pēc sēru perioda, pieminot mūžībā aizgājušo vīru. Kerijai ir divi pieauguši bērni, kuri jau pārcēlušies citur. Kerijai rodas jūtas pret viņas dārznieku Ronu (Roks Hadsons), kura dzīve ir ļoti atšķirīga no Kerijai pierastās pasaules. Gan abu vecumu atšķirība, gan piederība dažādiem sociālajiem slāņiem rada šķēršļus attiecību attīstībai, kļūstot par pārbaudījumu abiem – spītēt sabiedrības uzskatiem, kļūstot par izstumtajiem, vai necīnīties un padoties apstākļiem?

Filma sākotnēji tika popularizēta kā "sieviešu filma", uzsverot attiecību melodramatisko līniju, taču laika gaitā ir izkristalizējies, ka Amerikas sabiedrības precīzais attēlojums lentē "Viss, ko debesis atļauj" uzrunā plašas sabiedrības grupas, kuras ir ieinteresētas kritiski paskatīties uz to, kas tiek pieņemts par normu.

Filmas ietekme jūtama arī ilgi pēc tās iznākšanas – tā bija viens no iedvesmas avotiem vācu jaunā kino autora Rainera Vernera Fasbindera filmas "Bailes saēd dvēseli" ("Angst essen Seele auf", 1974) tapšanā (par kādas vācu sievietes un par viņu daudz jaunāka marokāņu imigranta attiecībām), amerikāņu neatkarīgā kinorežisora Toda Heinsa filmas "Tālu no paradīzes" ("Far From Heaven", 2002, kas vēsta par 1950. gadiem ASV mazpilsētā, kurā galvenā varone (Džulina Mūra) notverta starp iesīkstējušiem sabiedrības uzskatiem un savu izvēli) sižetiskajā un vizuālajā risinājuma, kā arī citu autoru darbos.

Lektorija otrais seanss notiks 23. janvārī, kad tiks izrādīta latviešu dokumentālā kino klasika, joprojām aktuālā Jura Podnieka filma "Vai viegli būt jaunam?", kas tiks demonstrēta oriģinālajā formātā no 35 mm filmu lentes. Pirms filmas – vēsturnieka Kaspara Zeļļa lekcija.

6. februārī kinolektoriju turpinās Vima Vendersa filma "Aplamā kustība" ("Falsche Bewegung''), ko ievadīs kinozinātnieka Viktora Freiberga lekcija, 20. februārī – Stenlija Kubrika filma "Pilns bruņojums" ("Full Metal Jacket") ar kinorežisora Dāvja Sīmaņa ievadu, 6. martā – Žaka Riveta filma "Parīze pieder mums" ("Paris nous appartient"), par kuru vairāk pastāstīs Zane Balčus. Kinolektorijs 20. martā beigsies ar Roja Andersona filmu "Dziesmas no otrā stāva" ("Sånger från andra våningen", "Songs from the second floor"), ko ar stāstījumu papildinās Daira Āboliņa.

Visi seansi norisināsies kinoteātrī "Splendid Palace" (Elizabetes 61, Rīga), seansu sākums – plkst. 19.00. Vairāk par seansiem iespējams uzzināt LKA Rīgas kinomuzeja feisbuka lapā.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!