Domas
26.06.2012

Sniegbaltītes iniciācijas rituāli

Komentē
0

Stāsts par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem ticis stāstīts dažādās formās, vietās, laikos un veidos – dažas fabulas variācijas[1] kļuvušas populārākas, citas laika gaitā izzudušas pavisam. Atšķirīgos stāstveides principos izspēlējas noteiktā kultūrā būtiskas pasaules skatījuma īpatnības, kas rada nepieciešamību šo stāstu stāstīt no jauna, katru reizi nedaudz citādi. Pasaku var izmantot bēgšanai no nejaušībām pakļautās ikdienas skaidri organizētā, brīnumiem atvērtā pasaulē vai arī pretēji – tiecoties caur šo stāstījumu atsegt un izjautāt mītus sava laika sabiedrībā.

Es vēlētos pievērst uzmanību Sniegbaltītes pasakas tēlu īpatnībām četrās pasakas ekranizācijās: Volta Disneja 1937. gada animācijas filmā "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" ("Snow White and the Seven Dwarfs"), Valtera Langa 1961. gada mūziklā ar daiļslidošanas elementiem "Sniegbaltīte un trīs vientieši"[2] ("Snow White and the Three Stooges"), kā arī abās šogad iznākušajās Holivudas lielbudžeta filmās – Tarsema Singa "Spogulīt, spogulīt" ("Mirror, mirror") un Rūperta Sendersa "Sniegbaltīte un mednieks" ("Snow White and the Hunstman").

Vēstures un reliģijas pētnieks Normans J. Žirardo aplūko Sniegbaltītes stāstu kā naratīvu, kura struktūra saglabā ciešu saikni ar iniciācijas rituālu atblāzmām sabiedrības pašorganizēšanās procesos.[3] Netieši klātesošas ir dažādos tēlos (rūķi, meža dzīvnieki, spogulis) ietvertās dievības, kas vada un aizsargā stāsta personāžus, ļaujot apstiprināties plašākajam stāstījumam par lietu kārtību un cilvēka lomu tajā.

Žirardo norāda, ka Grimmu pierakstīto Sniegbaltītes stāstu strukturē vairākas tekstuālas narēmas, kuras iespējams sagrupēt piecās plašākās grupās: prologs un problēmas izklāsts, separācija, robežperiods, atgriešanās un atdzimšana, epilogs. Šī struktūra, kas saglabā līdzību ar agrīnākām iniciācijas rituālu fāzēm, ļauj skatīt pasakas tekstu kā līdzību par pieaugšanu un ceļu uz iederēšanos sabiedrībā. Visās minētajās filmās sižets sakārtots līdzīgi un saskaņā ar šiem etapiem: tajās ir konflikts starp Sniegbaltīti un pamāti; pamātes mēģinājumi panākt Sniegbaltītes nāvi un Sniegbaltītes nokļūšana mežā; dažādu prasmju apgūšana, paralēli sakaroties ar atkārtotiem vai koncentrētiem pamātes uzbrukumiem; Sniegbaltītes šķietamā nāve un atdzimšana jaunā statusā; laimīgas beigas.

Nozīmīgs posms gaidāmās sociālās lomas apgūšanā ir prasmju un zināšanu apguve, savā ziņā izglītība paredzamajai funkcijai sabiedrībā. Periods, ko Sniegbaltīte pavada atšķirtībā no kopienas, visās minētajās ekranizācijās ir koncentrēts – ja pasakā viņa no galma nokļūst mežā septiņu gadu vecumā, pavada ilgu laiku pie rūķiem un guļot zārkā[4], tad nojaušamais laika intervāls starp bēgšanu no pamātes un epilogu kinematogrāfiskajos stāsta variantos šķiet relatīvi neliels.

Volta Disneja Sniegbaltīte pie septiņiem rūķīšiem apgūst mākas, kas būs nepieciešamas nākotnes kopdzīvē ar princi, ko ievērot Sniegbaltīte ir paguvusi jau filmas sākumā, atšķirībā no pasakas (Grimmu stāstā topošais precinieks viņu noskata zārkā guļošu) ļaujot viņai vismaz vēlmju līmenī gūt zināmu noteikšanu pār situāciju. Šajā darbā redzēt nozīmē saprast – ievērojot princi, Sniegbaltīte viņu iemīl, bet sastapšanās ar spoguļa un prinča skatienu ir liecība Sniegbaltītes pašapzināšanās brīdim. Galēja pāreja jaunā statusā ir saistīta ar viņas spēju noturēt šo skatienu – būt visskaistākajai katrā brīdī.

Disneja Sniegbaltīte, tāpat kā Grimmu pasakas varone, uzņemas mājas uzturēšanas pienākumu veikšanu, aprūpējot rūķu namiņu; viņa apgūst paļāvību (pirms gulētiešanas skaitot lūgšanas) un spēju sadzīvē realizēt savus talantus (ar dziesmas palīdzību nama uzkopšanā var iesaistīt meža dzīvniekus). Ja pilī Sniegbaltīte bijusi ietērpta skrandās un kautrējusies sastapties ar prinča skatienu, tad mazajā meža namā viņa darbojas augstpapēžu kurpēs un kleitā, dziedādama par to, kā viņas princis kādu dienu atnāks.

Valtera Langa filma veidota kā krāsaina, muzikāla pasaka pasteļtoņos un arī stāsta līmenī šī ģimenes filma rāda visu mierīgās, pieklusinātās krāsās – vardarbība ir komiska slapstick spēle, nāve izrādās pārpratums vai sabirst maģijas druskās. Piesakot stāstu, tiek pieminēts, ka šajā darbā rūķu nebūs, bet darbosies Trīs vientieši. Kādā brīdī tie dodas uz rūķu vasaras namiņu, kuru to prombūtnes laikā atļauts izmantot; saspēle ar skatītājam pazīstamo pasakas versiju rada vieglu un asprātīgu stāsta plūdumu, ļaujot pievērsties jaunām iespējamībām notikumu gaitā. Tomēr līdz ar to Sniegbaltīte zināmā mērā iegūst otrā plāna nozīmību filmā, vismaz attiecībā uz šobrīd aplūkojamo personības izaugsmi. Sniegbaltīte prologā tiek rādīta pilngadības sasniegšanas priekšvakarā, kad atklājas, ka karalis ir savainots un mirs. Zūdot tēva aizsardzībai, Sniegbaltīte var tikai bēgt, slēpties un gaidīt, kad rūpes par viņu uzņemsies kāds cits vīrietis...

Iniciācijas procesa aktīvā daļa tiek novirzīta uz prinča (Edsons Strolls) tēlu – viņš septiņu gadu vecumā no galma vides nonācis sabiedrības mazāk ieredzēto ielu mākslinieku un krāpnieku vidū, apgūst skatuves manieres, ko mūzikla kontekstā var uztvert par līdzību ne vien lomai sabiedrības priekšā, bet arī emocionālai un radošai pašizpausme – kā zināms, mūziklu konvencija bieži paredz priekšnesuma kā precīzākā tēlu emocionālās pašatklāsmes izmantojumu. Tikai tad, kad viņš ir pierādījis savas mākas dziesmā un cīņā, kā arī piedzīvojis rituālo nāvi vēl pirms Sniegbaltītes, viņš ir gatavs uzzināt savu karalisko izcelsmi un parādīties kā Sniegbaltītes precinieks.

Kādas kopējas iezīmes un kādas pārmaiņas tēlos vērojamas abās nesenajās filmās? Centrālais tēls, kas piedzīvo pāreju jaunā dzīves posmā, patiesi ir Sniegbaltīte (pat tad, ja filmā "Spogulīt, spogulīt" viņa nav minēta nosaukumā), un viņas pieaugšana ir saistīta gan ar prasmju apgūšanu, gan aktīvu savu spēju pierādīšanu jaunā statusa iegūšanai.

Tarsema Singa romantiskajā komēdijā Sniegbaltītes ceļš uz pieaugšanu ir saistīts ar savu iespēju un tiesību apzināšanos – lai gan galmā klusībā viņu uzskata par īsto troņmantnieci, karaliene (Džūlija Robertsa) Sniegbaltītei iestāstījusi, ka viņa ir slēpjama tornī. Sings, veidojot filmu, ir ņēmis vērā iespējamo edipālo Sniegbaltītes un pamātes konflikta lasījumu un iepinis ironiskas norādes uz paaudžu konfliktiem. Astoņpadsmitajā dzimšanas dienā Sniegbaltīte (Lilija Kolinsa) dodas prom no pils iepazīt karaļvalsti, un durvju sargi savstarpēji apspriež jautājumu, vai vajadzētu viņu izlaist pa vārtiem vai ne... "Es neteikšu, ja tu neteiksi," viņi vienojas. Iepriekš pieņēmusi karalienes varu kā pašsaprotamu, Sniegbaltīte sāk saprast, ka patiesībā pamāte runā bez apdomas, dzīvo ar novecojušiem priekšstatiem par pasauli un vispār neko ārpus sevis īsti neuztver nopietni.

Tāpat režisors iesviedis starp abām sievietēm vēl vienu strīdus ābolu puskaila prinča izskatā. Karaliene vēlas apprecēt jauno piedzīvojumu meklētāju finansiālās labklājības nodrošināšanai, bet Sniegbaltīte cer ar prinča armijas palīdzību iedibināt jaunu kārtību novārdzinātajā karaļvalstī. Kaislības un pārpratumi sapin stāstu uzjautrinošā saspēlē, kur vieta atvēlēta arī Sniegbaltītes apmācībai rūķu namā. Rūķi šajā filmā ir laupītāji, kas izraidīti mežā kā neatbilstoši karalienes prasībām par skaistu cilvēku atrašanos karaļvalstī. Sniegbaltīte gatavo maltītes un samierina rūķus ar ciemata iedzīvotājiem, bet rūķi Sniegbaltīti apmāca savās prasmēs – veiklībā, spējā pārvarēt trūkumus, cīņas mākā. Sniegbaltīte pārvar karalienes uzbrukumus, neļaujoties apmānam. Pamāte ar saindēto ābolu parādās filmas epilogā, un Sniegbaltīte jau grasās auglī iekosties, kad, nogriezusi no tā šķēli, sniedz to pamātei. Atzīstot sakāvi, karaliene ābolu apēd un mirst.

Rūperta Sendersa filma piedāvā drūmu un noslēpumainu vidi, cīņas un nāves ainas un stāstā ievij tēlu psiholoģisko traumu karti. Pārņemot varu karaļvalstī, pamāte (Šarlīze Terona) ir atbrīvojusies no visiem bīstamajiem elementiem, princesi ieslogot tornī, bet līdzgaitniekus (kuru vidū arī Sniegbaltītes jaunības dienu mīlestība Viljams) izsūtot tālu projām. Karalienei piemīt ne vien spēcīgs aizvainojums pret vīriešu dzimumu (viņa nogalina Sniegbaltītes tēvu, paziņojot, ka tas jādara, jo agri vai vēlu viņu aizstātu ar citu) un to paskaidrojoša bērnības pieredze, bet arī spēja izsūkt jaunības spēku un skaistumu no sievietēm (lai varētu netraucēti audzināt bērnus, sievietes karaļvalstī mēdz atsacīties no karalienes iekārotā skaistuma, sakropļojot sejas).

Sniegbaltītes uzdevums ir apgūt cīņas prasmes, iepazīt situāciju karaļvalstī un vadīt varas apvērsumu. Viņa ir nomocītās tautas lielākā cerība, likumīgā troņmantniece un finālā ieņem simbola lomu, stāsta romantiskās peripetijas aizvirzot otrajā plānā. Sniegbaltīti skūpsta princis, bet no maģiskās nāves atmodina mednieks, kas vadījis Sniegbaltīti ceļā pa grūtību nomākto zemi. Savdabīgais trīsstūris šķiet saistīts ar Sniegbaltītes izvēli – ļauties apsolījumam par taisnīguma uzvaru vai, zinot laimīgo stāstu maldinājumu, ieņemt aktīvu lomu un doties cīņā. Par Viljamu pārvērtusies pamāte jau reiz ir apmānījusi Sniegbaltīti; kā lai zina, ka pats Viljams nav tikai apmāns?

Abās jaunākajās filmās vērojamās pārmaiņas liecina, ka Sniegbaltītes tēlam, atrodoties ārpus kopienas, būtiska ir saskare ar dažādiem cilvēkiem – ja Disneja un Langa filmā Sniegbaltīte rūķu namā atrodas izolētā vidē, jaunākajos darbos viņa nonāk kontaktā ar karaļvalsts iedzīvotājiem un laikus iegūst dažāda veida informāciju (Singa filmā viens no rūķiem krogā uzzina par karalienes plāniem). Sniegbaltītes apgūtās prasmes šajās filmās ir mazāk saistītas ar konkrētu dzimuma lomu vai veidotas kā tradicionālo apvērsums ("Sniegbaltīte un mednieks"). Izmaiņas skar rituālas nāves un atmošanās fāzes – Singa Sniegbaltīte nepieredz nāvi, bet tikai pakāpenisku izpratni par lietu kārtību pasakas vidē, ko varētu dēvēt par pamošanos. Lielāko daļu mūža pavadījusi ieslodzīta tornī, viņa sāk saprast plašāku pasakas pasauli un iniciācijas rituālu iziet, pievārējot briesmoni (noburto tēvu). Singa filmas finālā netiek akcentēts, vai turpmāk valdīs vecais karalis un kurā pilī dzīvos Sniegbaltīte ar princi; atkalapvienošanās ar tēvu un laulība ir būtiskā jaunā statusa sasniegšana. Sendersa filmā, gluži pretēji, Sniegbaltīte tiek kronēta par karalieni, un, lai gan Kristena Stjuarte no troņa demonstrē smaidu medniekam, nav zināms, kā tālāk varētu attīstīties partnerattiecību sižeta līnija.

 


[1] Liela nozīme stāsta saglabāšanā un turpmākajā fabulas formā ir brāļu Jākoba un Viljama Grimmu pierakstītajai versijai, kas publicēta krājumā "Kinder- und Hausmärchen" (latviski izdota kā "Behrnu un mahjas pasaziņas", Rīga: pee Puhzischu Ģederta, 1898).

[2] Šīs vēsturiskās komiskās personas šogad piedzīvo uznācienu uz ekrāna brāļu Farelli komēdijā "Trīs vientieši", kura jau paspējusi izpelnīties katoļu Baznīcas kritiku par mūķenes tēla seksualizēšanu.

[3] Girardot N. J. Intiation and Meaning in the Tale of Snow White and the Seven Dwarfs, The Journal of American Folklore, Vol. 90, No. 357, pp. 274.–300.

[4] Grimm J., Grimm W. Household Tales by Brothers Grimm

 

Tēmas

Ieva Viese

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!