Šņākuļosim silti

Sveika, Jolanta!
Prieks Tevi lasīt! Prieks tevi atrast šeit! Prieks, ka turpini rakstīt!
Cik tas bija sen, vai ne?! Citā dzīvē, citā plaknē!
Tiem, kas kritizē: Ne jau viss pieredzē gūtais kļūst par vērtību. Kā teica amerikāņu filozofs Džosaija Rois: „fakti parāda īstenību. Tos var aprakstīt, bet pozitīva uztvere nav obligāta”, jo no pieredzes iegūtu faktu vērtība veidojas vienīgi refleksijas laikā. Pieredzes vērtību nosaka tās atstātā ietekme.
Katram sava pieredze, katram sava Rīga. Vienam zīriņi, citam kraukļi, man- baloži un kaijas! Kas par to?! Nošausiet vai skalpēsiet tāpat?
Tomēr, jo dziļāk ielūkojies dvēselē, jo debesis kļūst augstākas, apvāršņi plašāki un patiesība neizzināmāka. Visa esība, arī morāles un ētikas normas, kļūst relatīvas, to robežas izplūst, saplūst, zūd vai parādās no jauna, bet jau citā veidojumā. Dīvainas metamorfozes rodas, pateicoties laika, vietas un indivīda ietekmei. Kurš teica, ka cilvēks nespēj lidot, ka rāpošana ir vienīgā „radības kroņa” eksistences paralēle? Tomēr katra indivīda eksistences plakne vai paralēle ir atkarīga no paša.
Priecāsimies par to, ka jaunie lasa un raksta! Domāsim pozitīvi, mīļie pieredzējušie! Jebkurā gadījumā, radoša doma ir arī progresa un attīstības virzītāja, tas nemiera dzinulis, kas kņudina pakrūtē un neļauj ierūsēt, neļauj nolaist rokas arī tad, kad vieni spārni jau ir sakusuši vai ikdienas darbos novalkājušies.
Absolūtu vērtību, manuprāt, nav. Jāpatur prātā doma- tas, kas sākumā, no subjektīvās perspektīvas raugoties, šķiet esam patiesība, vēlāk dzīvē bieži vien izrādās maldi. Paturiet sirds tuvajā kambarī savu cerību, pasargājiet savu Ikaru no vilšanās!

P.S.Šķiet, ka bargie kritiķi nav lasījuši patiesi sliktus tekstus! Man prieks par to! Sargiet sevi!