Trīs skumbrijas.
 
Dzeja
11.10.2019

skumbrijas acis jums šovakar

Komentē
2
Saglabā

***

skumbrijas acis jums šovakar
gaisma ir tomātu mērce uz koku dakšiņām
vai ņemsiet manu zvīņaino ādu un liksiet uz melnās maizes
vieglām vakara uzkodām
tāpat nāks mēness
ar spožu skalpeli sagraizīs

 

***

mēs nopirkām brīvdienas
par dažām pudelēm alus
aiz priežu svītru koda
kaila jūra
un pludmales smilšpapīrs
piesūcies saulē kūstošiem
cilvēku taukiem
vārgākos aizved ķerrās
stiprākie turas
līdz klusi sprakšķot
nolobās visa āda

 

***

it kā varētu visu salāpīt sakopt iztīrīt
pārbraukt ar mitru lupatu un skaties
atkal spīd
nospodrināt tējkarotes ar skaidru
sudraba auskarus un baltās krosenes ar zobpastu
kad mamma jaunībā tenisa čībiņas pucēja ar zobu pulveri
un visa tāda balta kā ar tikumiņu gāja uz skolas balli
viņa vēl nezināja
ko nozīmē pārgulēt ar traktoristu
lai viņš atbrauktu izvagot kartupeļus

 

***

meit
kad būsi nolikusi savas vieglās dienas
un beidzot noparkojusies pazemes stāvvietas stūrī
tev būs jāatrod kaudzē sakrauti velēnu vecīši
jāuzveļ plecos un jāturpina nest
līdz mugura izlieksies gotiskā arkā
un pakrūtē tieši zem krūštura iespiestās līnijas
sāpīgi uzziedēs bezmaksas roze
tad zināsi
ka esi kļuvusi par īstu zelteni
ar centneru smagu bizi
tāpat kā es

 

NACIONĀLAIS ROMANTISMS

pagāni ievij matos saknes
un paliek guļam ozolu svētbirzī
zem cirvja krustveida ēnas
kas sabiezē jo dienas jo vairāk
materializējoties kādā zilā rītausmā
kad pilskalna pakājē uzvalkos ģērbušies vīri
slej godavārtus apaļīgam onkulim
bet pietvīkušas sievas tautiskās blūzēs
lej krūzēs svaigi taisītu jāņogu padzērienu

 

BURVĪGI

ja aizkariem sedziņām galdautiem
trauku dvieļiem un apakšsvārkiem
piešuj baltu pašas tamborētu
kokvilnas špicīti (var arī lina)
viss nokārtojas un atrisinās
nebūšanas uzsūcas pašas
bet ja vīrieša dzērienam trīs dienas pēc kārtas
pievieno mēnešreižu asinis
no viņa vairs ne atkauties
staigās pakaļ uzstājīgi kladzinādams kā gailis
pieliecies nu pieliecies
ja apniks un gribēsi tikt no šī vaļā
sarīvē cūkas sarus un pieber ēdienam
bet ja gribi atrast citu…

 

***

kā mana mugura iegulst sēdekļa atzveltnē
kā mans augums atrod sev vietu
šais stūrainajās lielākoties vīriešu būvētajās pilsētās

es gribu iet pa daudzu pēdu iemītu taciņu
kas saudzīgi apmet līkumu koka saknei
pat tad ja tā ir vēl viena skramba zemes vaigā

 

***

mūsu bērni jau kļuvuši veci
tas smagums plecos
es nezinu vai vēl degs
pat nezinu vai vēl sāpēs
nu duriet kur vajag
grieziet ja liekas ka līdzēs
šujiet ar diegiem
kas uzsūcas paši un izgaist kaut kur
ķermeņa tumšajās zālēs

 

***

vai tagad ir pietiekami kluss
vai tagad var dzirdēt
kā augot lēni izliecas mēness ragi
kā smiltis runā

es mēģinu iedomāties
ka visi kailie lapu koki ir cilvēki
ļoti daudz cilvēku kopā
viņi stāv mierīgi
augšup paceltām rokām
un vējā vieglītēm lokās

Agrita Grīnvalde

Agrita Grīnvalde ir dzimusi 1978. gadā. Studējusi kultūras teoriju un vēsturi LKA, literāro rediģēšanu LU. Strādā Modes muzejā. Reizumis raksta. 2013. gada Jauno autoru semināra un Literārās akadēmija...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!