Foto: "Unsplash"
 
Dzeja
08.11.2019

Skudras mājā

Komentē
3
Saglabā

SIRDS

Sacīja: "Sirds sprāgst no krūtīm laukā."

 

SMADZENES

Reiz kādam pusmūža vīrietim
sāka tecēt ārā smadzenes,
tā kā iztek veca baterija,
aizmirsta sen nelietotā ierīcē.

Naktīs smadzenes tecēja uz spilvena
no tās auss, uz kuras gulēja,
dienā tecēja pa nāsīm —
pa labo pāra un kreiso nepāra datumos.

Tas neprasīja pārāk daudz laika,
līdz galva bija iztecējusi sausa.
Tobrīd viņu jau novēroja speciālisti —
mediķi, neirologi, profesori.

Ne bez pārsteiguma tika secināts,
ka smadzeņu trūkums it nekādi
neietekmē vīrieša dzīves kvalitāti,
pat otrādi — nometa nedaudz liekā svara.

Tādējādi tika zinātniski pierādīts
tas, kas jau sen ir pierādīts praksē, —
šajā pasaulē bez smadzenēm
iespējams izdzīvot tīri labi.

 

PLANĒTA

Sacīja: "Man griežas galva."
Un viņa galva patiešām griezās —
par 360 grādiem kā pūcei,
ap kaklu kā planēta ap savu asi.

Viņš atkal pavēra muti,
plātīja to, bet nebija skaņas —
galvas planētai nebija atmosfēras,
tas nozīmē — planēta bija mēma.

Viņš aizvēra acis,
jo šajā puslodē iestājās nakts.
Divas sālsūdens lāses izspiedās tumsā —
pa vienai uz katra plaksta.

Vien kādā tālā teleskopā
kādā tāltālā galaktikā
astronomi nejauši pamanīja
debess ķermeni bez vārda.

"Vai uz šīs planētas
ir iespējama dzīvība?"
prātoja astronomi.
"Vai uz tās ir ūdens?"

"Nē," teica viens no viņiem.
"Miljardiem gadu tai rotēt ap sevi
savā vientuļajā, vientuļajā orbītā
šajā aukstajā, necilvēcīgajā visumā."

 

SKUDRAS MĀJĀ

Reiz kāda vīrieša galvā parādījās domas,
tā kā mājā mēdz iemitināties skudras
vai pārtikas kodes, tarakāni, peles.
Viņš bija satriekts, tas bija neizturami.

Viņš dauzījās ar pieri pret sienu,
viņš pūta dihlofosu ausīs,
viņš spieda galvu starp plaukstām,
lai saspiestu, sašķaidītu domu spēku.

Bet viņš bija pārāk vājš un domas —
pārāk stipras. Bija jau par vēlu,
domas jau bija iedējušas
savas dzīvelīgās oliņas viņa galvā.

Kad viņam atbrauca pakaļ,
viņš vairs nerunāja, nomocīts, uzvarēts.
"Fu, kas tad tas!" iesaucās viens no sanitāriem
un notrauca sev no rokas treknu, treknu skudru.

 

SVEŠĀ ĀDA

Sacīja: "Nejūtos savā ādā."
Un patiešām — palūkojās spogulī,
bet tur baloja pretī
pavisam sveša, bieza āda.

Sveša dzimumzīme uz kakla,
sveša rētiņa uz pieres,
vienīgi acis, izbīļa pilnās,
piederēja viņam pašam.

Viņš Pats saprata, ka naktī,
viņu glāstīdama,
viņa sieva viņu krāpusi,
krāpusi ar šo svešo.

Un arī Viņš Pats nebija bez vainas —
sev pieskardamies,
arī viņš savā ziņā bija krāpis
savu neuzticīgo sievu.

Cik tālu jau tikusi šī ēde, šī roze?
Viņš Pats prātoja.
Cik dziļi sniedzas
šī svešā, šī vēža saknes?

Kurš viņu iekalis šajās važās?
Vai tagad, lai tiktu brīvībā,
viņam jālien ārā no ādas?
Jānomauc sev āda pār acīm?

Vai arī jāsamierinās ar likteni?
Jāpieradina svešā āda?
Viņš Pats noglaudīja sevi.
O, jā, tas bija patīkami…

Bet kurš tagad nēsā
viņa paša ādu?
prātoja Viņš Pats,
turpinādams sevi glāstīt.

Un, ja nu es viņu atrastu un glāstītu,
vai tas nozīmē, ka es krāptu
gan pats sevi, gan savu sievu
pats ar sevi?

 

SKRŪVĪTE

Sacīja: "Tam nu gan trūkst vienas skrūvītes."
Un patiešām — drīz viņš pamanīja,
ka viena skrūvīte ir izkritusi,
tikai nevarēja saprast, kur.

Vakarā viņš sajuta sāpes vēderā,
brīžiem tās bija asas un durošas,
brīžiem trulas un velkošas,
bet brīžiem tās pārgāja vispār.

Kad viņu aizveda uz slimnīcu
un atvēra vaļā, ķirurgi viņam iekšā
ieraudzīja zobratus un starp tiem meklēto.
Viņš bija nejauši norijis izkritušo skrūvīti!

"Labs darbiņš, kas padarīts!" sprieda ķirurgi,
mazgādami rokas no mašīneļļas,
tumšas un biezas kā asinis.
"Drīz mēs varēsim labot pulksteņus!"

Taču neilgi pēc operācijas parādījās sūdzības
par tādu kā smaguma sajūtu vēderā.
Kad viņu atkal aizveda uz slimnīcu, atklājās —
ķirurgi bija aizmirsuši viņa vēderā skrūvgriezi!

 

PUBERTĀTE

Reiz kāds puisēns,
ģērbdamies uz skolu,
pamanīja, ka uz viņa vēdera
izaugusi telefona ciparu ripa.

Tas bija 2115. gads,
un viņam nebija ne jausmas,
kas tas vispār tāds ir
un vai tas ir normāli šajā vecumā.

Sākumā ripai nebija ciparu
un tā vēl negriezās līdz galam,
taču pamazām — ja drīkst tā teikt —
viss nostājās savās vietās.

Bet viņš pārstāja iet uz baseinu
un sāka bastot sporta stundas,
lai ģērbtuvē kāds nepamana.
Bērni tomēr mēdz būt nežēlīgi.

Kad paaugās, ripu amputēja,
operācija norisa veiksmīgi,
un tagad par šo anomāliju
atgādina vien neliela rēta.

Iepazinās ar meiteni, apprecējās,
izstāstīja viņai visu.
Viņa domāja, ka viņš ir īpašs,
un, viņam guļot, slepus glāstīja rētu.

Drīz piedzima bērni — dvīnīši,
pavisam normāli puikas,
lai gan pagaidām viņiem vien desmit,
tā ka viss vēl var gadīties.

 

ACIS

Sacīja: "Acis sprāgst no pieres laukā."

 

2017—2018

Arvis Viguls

Arvis Viguls ir trīs dzejoļu krājumu autors ("Istaba", 2009; "5:00", 2012; "Grāmata" 2018). Tulko un atdzejo no dažādām valodām diapazonā no cepumu reklāmām līdz operu ārijām. Patīk gatavot ēst, jo īp...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!