Foto - Anrijs Požarskis
 
Recenzija
11.10.2016

Simfoniskās aizkulises

Komentē
2

"Stop, stop, stop!" diriģents ar žestu lika orķestrim apklust pustaktī. Vidzemes koncertzāle Cēsīs sestdienas vēlā pēcpusdienā vēl bija tumša un tukša. Līdz koncerta sākumam bija atlikusi pusotra stunda. Zāles aizmugurē rosījās gaismotāji, iemēģinot katram skaņdarbam atbilstošāko apgaismojumu un apspriežot, vai koncertā izmantot virs skatuves iekārto balto ekrānu vai tomēr ne. "Boriss vienmēr uzskata, ka par tādām lietām skaidrībā izdosies nonākt pašā pēdējā brīdī un viss atrisināsies vislabākajā veidā tāpat," viens no viņiem teica. Pēc īsas apspriedes orķestra mēģinājums turpinājās. Pie diriģenta pults bija serbu izcelsmes mūziķis, komponists un pazīstamās ukraiņu grupas "Океан Ельзи" taustiņinstrumentālists Milošs Jeličs, viņš arī koncertā skanošo aranžējumu un instrumentāciju autors. Turpat līdzās uz skatuves ar akustisko ģitāru plecā un grūti iztulkojamu sejas izteiksmi stāvēja visa pasākuma vaininieks un skaņdarbu autors Boriss Grebenščikovs – melnās brillēs, sirmu bārdu, sporta kurpēs un sadriskātās džīnās, dažādu uzšuvju un nošuvju kopā saturētā vestē. Tobrīd, šķiet, skanēja dziesma "Навигатор". Vidzemes kamerorķestra mūziķi sekoja Jeliča norādēm, taču Grebenščikovs ieteica, ka nākamo akordu pēc īsas pauzes orķestris varētu pieskaņot viņa dziesmas frāzes sākumam.

Grebenščikova un Jeliča sadarbība bija sākusies šā gada sākumā Kijevā, vispirms iesaistot orķestri "Kijevas virtuozi". Kopā ar Borisa Grebenščikova grupas "Akvarium" dalībniekiem – īru izcelsmes bundzinieku Laiamu Bredliju (spēlējis kopā ar Van Morisonu, Šineidu O'Konoru, "The Chieftains" u.c.), ģitāristu Alekseju Zubarevu un citstarp reiz arī grupā "Kino" spēlējušo basistu Aleksandru Titovu tapa koncertprogramma "BG Symphonia", kuras pirmatskaņojums notika 28. septembrī Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā kapelā kopā ar kapelas simfonisko orķestri diriģenta Aleksandra Černušenko vadībā.

Jau vēlāk, Cēsu koncerta otrajā daļā uzrunājot publiku, Grebenščikovs sacīja, ka rokmūziķu vēlmi muzicēt kopā ar simfonisko orķestri neesot nemaz tik grūti izprast – "to, ko tu uz sintezatora nospēlē ar vienu roku", orķestrī atskaņo vairākas instrumentu grupas, un, saprotams, tas var būt tīkami, taču šoreiz tas neesot galvenais (lai gan – "kur gan bez tā"). Tā kā došanās koncertceļojumos kopā ar pastāvīgu simfonisko orķestri būtu loģistiski sarežģīts un dārgs pasākums, "BG Symphonia" programma tiek veidota, sadarbojoties ar katras konkrētās koncerta norises vietas mūziķiem. Šāds muzicēšanas modelis, protams, saistīts ar daudziem riskiem un grūtībām – vispirms jau tāpēc, ka orķestra mūziķiem jau laikus piesūtīto muzikālo materiālu iznāk mēģināt savā nodabā, bet Grebenščikovs un pārējie grupas dalībnieki pievienojas vien dažas dienas iepriekš vai pat tikai pašā koncerta dienā. Līdz ar to jau iepriekš paredzams, ka ikviens dažādās valstīs un pilsētās plānotais koncerts būs atšķirīgs – un ne jau tikai ar skaņdarbu atskaņošanas secību – un no it kā jau labi zināmajām dziesmām veidos, kā koncertā teica Grebenščikovs, pavisam citu stāstu.

Taču tieši tas noteikti bija arī iemesls, kāpēc vēl nepilnu stundu pirms koncerta sākuma viss pasākums šķita kā nedroši trausla un ļodzīga celtne jeb, atsaucoties uz paša Grebenščikova dziesmas tekstu, kā nams, kuru būvē, būvē, bet beigās vienalga tas var izrādīties tukšs. Mēģinājumu mūziķi beidza un ģērbtuvēs atgriezās 20 minūtes pirms koncerta sākuma, bija sākusi ierasties publika.

Aizkulisēs no skaļruņiem ik pēc piecām minūtēm atskanēja brīdinājumi par laiku, kas vēl atlicis līdz koncerta sākumam. Vidzemes koncertzāles namam vismaz fiziskā nozīmē tukšums nedraudēja, jo dažas minūtes pirms septiņiem zāle bija pilna. Mūziķi tikmēr vēl gludināja savus uzstāšanās kreklus (pārsvarā cieņā bija melna krāsa un tumši toņi), sporta apavus nomainīja pret koncerta zābakiem, grupas tehniķis aizdedza sandalkoka kvēpināmos kociņus, dažs veica jogas vingrinājumus. Uz skatuves vispirms uznāca un vietas ieņēma orķestris. Sastājušies aplī, grupas dalībnieki noskaitīja sev vien zināmu lūgšanu, burvju vārdus vai mantru, un koncerts varēja sākties. Pirmajos pāris skaņdarbos – "Сирин" un "Очарованный тобой" – vēl bija jūtama tāda kā nedroša un nogaidoša taustīšanās, pat žonglēšana pašu mūziķu starpā un arī starp publiku un uz skatuves esošajiem, bet koncerta pirmās daļas noslēgums ar "Stella Maris" finālā skanošo 8. gadsimta lūgšanas "Ave Maris Stella" latīņu teksta dziedājumu kora izpildījumā, kā šķita, aizrāva ne vien pašus mūziķus, bet arī publiku.

Aizkulisēs Grebenščikovs ar saviem grupas biedriem atgriezās aptuveni tādā noskaņojumā, kādu varētu iztēloties valdām komandas ģērbtuvē hokeja spēles starplaikā, kad pēc pirmā perioda rezultāts ir neizšķirts. Laiams Bredlijs nesatricināmi turpināja svilpot "Stella Maris" melodiju, bet Grebenščikovs tūdaļ pat dedzīgi sāka skaidrot, ka koncerta laikā ir sapratis, kā divus skaņdarbus – gan "Stella Maris", gan "Сирин" – būtu iespējams šādā atskaņošanas formātā vēl vairāk izvērst un paplašināt, un tas noteikti ir jāizdara jau nākamajā koncertā – nākamās dienas vakarā. Tika apspriestas un izvērtētas arī uzlabojamās vietas, jo īpaši pastiprināto elektrisko instrumentu saspēlē ar orķestri.

Līdzīgi kā daudzi mūsu reģiona un nu jau pāris paaudžu pārstāvji, es nekādi nespēju būt objektīvi bezkaislīgs Borisa Grebenščikova un grupas "Akvarium" darbošanās vērtētājs. Lai gan kopš tā laika aizritējuši jau pārdesmit gadi, vidusskolas periods, kad līdz ar vīna "Монастырская изба" dzeršanu draugu dzīvokļos un sēdēšanu uz grīdas visu cauru nakti bija jācenšas izlobīt, ko gan tādu "patiesībā" Grebenščikovs vēlējies pateikt kādā no albuma "Равноденствие" gabaliem, apziņā ir atstājis kaut kādus nospiedumus. Laika gaitā tiem pāri gan nosēdusies pārliecība, ka nekādas daudzas apslēptas patiesības viņa dziesmās meklēt nav jēgas, – šķiet, ikviens viņa veikuma pazinējs (pa ja to nebūs gatavs atzīt) būs pamanījis, ka vārdi un pat melodijas bieži vien mēdz atkārtoties dažādās pat ar ievērojamu gadu distanci tapušās dziesmās (par to, ka BG "visu mūžu raksta vienu un to pašu dziesmu" pārsteidzošā kārtā reizēm spēj vienoties gan viņa fani, gan noliedzēji), un tātad tam visam laikam jau būtu jābūt par kaut ko vienu: vien nav zināms, par ko īsti.

Koncerta otrajā daļā skanēja tādi labi zināmi numuri kā "Не могу оторвать глаз от тебя", "Туман над Янцзы", "Навигатор" u.c., bet visu noslēdza laikam gan apjomīgākais, albumos neiekļautais un sarežģītības dēļ koncertos visai reti spēlētais "simforoka" skaņdarbs "Fauns" ("Фавн"), kurā, ja vien ir vēlēšanās, var saklausīt atsauces uz Klodu Debisī un vēl visādiem Grebenščikovam tuviem avotiem. Tieši gandrīz 10 minūtes garais un lielākoties instrumentālais "Fauns" (un nevis faktiski vienīgais programmā iekļautais un publikas noteikti iemīļotais "ātrais gabals" "Стаканы") kļuva par visa pasākuma atslēgu, izpelnījās stāvovācijas, un tieši "Fauns" tika nospēlēts arī atkārtoti – kā "piedeva pēc piedevām", kurās gan bija tikai viena dziesma: vēl no 20. gadsimta 90. gadu pirmās puses nākusī "Prieka diena" ("День радости"). Tajā gan tika izlaists ievadpants par veco Semjonu, kurš izlīdis no lokomotīves kurtuves un grasās mūs visus aprīt (arī labs atspēriena punkts patieso nozīmju meklētājiem).

Redzot publikas reakciju un mūziķu sejas uzreiz pēc nokāpšanas no skatuves, šķita, ka tieši prieks arī ir pats galvenais un gadu desmitiem kaut kādā dīvainā ceļā aiz "vieniem un tiem pašiem vārdiem, vienas un tās pašas melodijas" labi glabātais un sekmīgi pie možuma uzturētais noslēpums. "Prieks atbraukt uz tādu vietu, kur viss vienkārši darbojas," pēc koncerta pāri pielijušajam un jau tumšajam Cēsu centrālajam laukumam dodoties uz viesnīcu, vēl noteica viens no grupas dalībniekiem.

Tēmas

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!