Photo by Katherine Hanlon on Unsplash
 
Dzeja
15.02.2019

Sieviešu vārdi

Komentē
0
Saglabā

Dārta (Dariuša Suskas motīvs) [1]

Dzīvoja ilglaimīgi. Līdz viņam apnika,

Akāciju ziedu skauts, augšā debesdziņas
Neredzamas skatījās. Uz nevienu, uz viņu.
Sēdēja uz soliņa, augšā debesdziņas,
Vakar akācijziedi, krīt aiz viņa ziņas.

Viņš bija (un nebija), viņai krītot



Beatrise

Dzīvnieki savelk nakti sev ap pleciem,
Kamēr viņas ķermenis Kārtago manu
Kā audu armija
(Paver savus gurnus liktenim, pasaule,
Un radi vīru);

Kā kanibāls viņa apēd
Ziloņcilvēku manī. Perfektā divtulībā
Sekundes dzīvildzē, ko pārtrauca
Vārs čuksts plkst.  01.23 (10 dB):
"Cerības ir cietums!"

No rīta es vaicāju virvei,
Kā izdzīvot.
Atbildi, ko tā viņai
Jau bija sniegusi.


Ludmila

Pieradums nograuzt
Jūtas pa gabal…
Kā lapsas nograuž sev kājas,
Lai tiktu ārā
No mūžīgiem slazdiem.

Apātija ir mūsu jaunā mesija –
Uzticama kā ciankālijs viltus zobā,
Pastāvīga kā tukšums pēc novembra lietus.
Mēs to atzīmējam rītos un vakaros,
Bet vienmēr aizmirstam tās svētku dienas.

Kā februāri 13. – brāļa nāves dienu.
Viņš kategoriski atteicās no alkohola:
Viņa nāve bija neizbēgama.


Bella

Es tiešām gribu mīlēt         Tavu miesu –
Just sāpes kad        Viņa elš sāji
Iekrītu apziņas strupceļā    Baltas putas pilda
Esme kā no plīša        Viss vēršas cukurā


Madara

zaļgano cipariņu vienmuļības metronoms
dienu no dienas šai ceļmalas
oāzē izplūdes gāžu
jaunavīgā sniega ieskautā
Etiopijā tālbraucēju šķīstītavā
ar platmuguraino, plikpauraino
Svēto Pēteri

dienu no dienas viņš domā
dienu no dienas soli no ēteriskā
vakuuma viņa pasaule ir
guļamkonteiners un divi gāzes krāni viņš
ir gaistošs skatam un atmiņai
kā viņa mašīnās pildītā gāze

vēlmes ir visu ciešanu sakne
tēvs-barotājs sevi mierina
pulksteņdzegužojot starp mašīnu un
tās barību nostalģisks un praktisks
kā bārddzinis
žilešu laikmetā



Diāna

Pazudis, meklējot mājas
starp tējas tasi un pastētmaizi.
Garām kā biļešu kontrole

paiet ierasti gurni, stikls raso,
nezinādams, kādu biļetenu izvilks.
Diena sākusies jau katatoniska.

Kataleptisks dzimumakts sagaidāms
kā piecnieks par visu pareizo
ķeksīšu atzīmēšanu.

Nopūšu tējas skursteni, nokožu galvu maizītei
un glupi pasmaidu pats
par to, cik labi šis kadrs izskatītos
kādā mazbudžeta studentu filmā.


Elīza

Taranējos šajā Afrodītes templī –
vulgārs trojietis, piebriedis
paštīksmē un gandarījumā.
Pa labi, kreisi, augšup, lejup

grozu galvu, visus kaktus izokšķerēju,
guldzēdams riju priesterieņu brūvēto
nektāru, klumzāju un beržos, beržos, beržos
gar ogļu izgaismotajām rubīna sienām, lāsumainām,
pats par strauju sev, viss reibst, un
es izvemjos uz altāra.


Alise

viļņi kā skalpeļi šķeļ elpu —
janvāra Purvciema pievakares deja vu
putojas piekraste kā pārvārīts sautējums,
sauss, kaltis baļķēns, pret ko atspiest kāju —
kaut uz mirkli atspiest gaitu,
pazaudēt skatienu trumainajā plaisā,
atgūt to spodrāku, grodāku, atduļķotu.

izsmēķis rokā, bet ar to pilnīgi pietiek.
pilnīgi pietiek un neprasās. aļģes smird
lepni un uzstājīgi kā Saules karaļa galms,
to gan nemana, kāds ir atvēris debesu kanalizācijas slūžas,
slīd lēnām ledlauži virs, viss slīd, bet ne tu.
tev ir tava vieta, pat ja "pat ja" vairs beidzot nav.
tik skaisti. tik tālu un tik tuvu no šejienes.
jebkad un jebkur.


Eižēnija (1)

Mana vasaļa vasalis nav mans vasalis:
Esamība divdaļās (neesmē un rakstos)
Zodiaks [2] (I LIKE KILLING PEOPLE
BECAUSE IT IS SO MUCH FUN IT IS
MORE FUN THAN KILLING WILD GAME)

Mani savieno ar zvaigžņu putekļiem,
Padarot par saules aptumsuma vasali. [3]
Es cīnījos ar alkām,
Nespējot sagremot to sakāvi
(Hineni Hineni).

Man labāk turēt mēli aiz zobiem [4]
(Gadu no gada,
Mēnesi no mēneša,
Dienu no dienas,
Domu no domas)
Un pacelt šo asins biķeri:
Mea culpa.

Eižēnija (2)

Ejot taisni caur fabulu pilīm,
Celtām no morāles putekļiem,
Cauri lielveikalu altāriem,
Garām ievainotiem praviešiem un
Raudošām neona ikonām

Līdz ar pērkamiem vīriešiem
Un sievietēm, kas pērk.

Cauri čūskas ādai uz
To koku.
Cauri robežai, kas iezīmē
Visas robežas.



Ligita

Šajā dzejolī nav dziļu domu
metaforu vai māksliniecisku izteiksmes līdzekļu
šis dzejolis nav konceptuāls
šis dzejolis nav manifests

tas ir sekls, liekulīgs un virspusējs
tāpat kā es
jo man apnicis izlikties gudrākam nekā esmu

šobrīd ir 17.27 (protams, ka nav
pagāja 10 sekundes,
                kamēr uzskribelēju šo teikumu,
jūti
        atkal pagāja)
un es to rakstu Lidiņā

                            mani sauc Kaspars Zalāns
un es strādāju muzeju apvienībā
                    kā sabiedrisko attiecību
"speciālists" (kaut gan nekāds fakin’ speciālists es neesmu
nekādā jomā
            tādēļ pašironiski saku
                                "cilvēks")
manos darba pienākumos ietilpst arī plakātu iznēsāšana pa kultūriestādēm
es bieži dodos uz Jauno Vietu
nest plakātiņus
                tajā strādā Jauka Meitene
lai slāpētu savu kaunu es nereti nopērku
kādu nieciņu no viņas
                es bieži iztēlojos ka viņas smaids
                nav vien aiz pieklājības
ka viņa tāpat kā es
fantazē par kopīgi ēstiem pelmeņiem zeķēs
skatoties True Detective
                tāpat alkst kopā braukt uz
bolderāju pa pludmali staigāties
es liekuļoju
(es zinu ka tas ir tuč creepy
bet tikai nevajag dirst
                    ka jūs to nekad neesat darījuši)
visvairāk es liekuļoju dzejā
godīgi sakot
                pierīšanās un viegli gūts pišuks
man sniedz krietni augstāku baudu
                    par jebkādiem Vērdiņiem un Brodskiem
(кстати, man vienīgajam šķiet
ka "jauno dzejnieku" (lai ko tas arī nozīmētu) paaudze jau ir atlasīta
un neviens jauns nafig vairs nav vajadzīgs?)
            šis ir grēksūdzes dzejolis
ar ko dalīties sociālajos tīklos
                un šausmināt skolēnu vecākus
                                    par dzejas degradāciju

tas nekad netiks ņemts par paraugu Literārajā Akadēmijā
tas ir truls un ne par ko
tāpat kā es
(bet vismaz rindiņas izskatās smuki)

[1] Vārdiem/ dzejoļu nosaukumiem nav nekāda semantiska vai jēdzieniska saistība ar dzejoļu saturu.
Autors ir tos izvēlējies, jo viņam patīk, kā tie skan.

[2] Skorpions tu elpo un dzer ūdeni.

[3] Mans zudums bija atradnes mīmika,
Mans nerīkoties bija darbības falsifikācija.

[4] Vai šie runājošie mērkaķi nezina,
Ka Ēdenē vietas pietiks visiem?

Tēmas

Kaspars Zalāns

Kaspars Zalāns studē žurnālistiku Glāzgovā. Ir darbojies gan Skotijas televīzijā, gan rakstījis mūzikas recenzijas, gan arī pielicis roku jauniešu raidījumam Latvijā. Brīvajā laika raksta dzeju un aiz...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!