Atis Dimants
pirms 4 gadiem
autorei galva jādakterē, ne jau sabiedrība. ja tik ļoti uztrauc citu (treniņbiedru, skolasbiedru, treneru, Daugavmalā sēdošu dīkdieņu) teiktais par kilogramiem, tad varbūt jāmeklē iemesls, kādēļ tik ļoti netic sev, saviem kilogramiem, un sajūtai, ka esi "normāla"? nez vai vaina ir "visos apkārtējajos"/ sabiedrībā...

par sportu (pats esmu trenējies skriešanu vairākus gadus): ir jāapzinās, cik daudz tajā spēlītē esi gatava likt un tālu iet. Un tas nav nekāds brīnunums un jaunums, ka PRO sports ir neveselīgs. Savukārt, ja kāds "otrās līgas" / "hobija" sportistam stāsta, ka tagad, lūk, esot būtiski 2kg nomest - lai tak iet dillēs.

Andis Kalviskis
pirms 4 gadiem
Domāju, ka nodomi skrējējām ir divejādi- vienas skrien prieka pēc, otrām līdzi seko sajūta - kā es izskatos? Tās, kuras nav narcistes, tad vairāk bauda skriešanas prieku, otrās - vai mani pamanīs? Pievērsīs uzmanību un atsogulos manas narcistiskās vēlmes...

Ivars Tillers
pirms 4 gadiem
"Vīrieši skrējējām uz ielas piedāvā iepazīties, jo acīmredzot domā, ka sievietes skrien, lai viņiem patiktu".

Skriešana man ir pilnīgi sveša pasaule, tādēļ būtu interesanti uzzināt,
1) ja iepazīšanās iniciatore būtu sieviete, vai feminisma teorijā uz viendzimuma attiecību iniciatores un skrienoša intereses objekta mijiedarbību arī attiecas sievietes seksuālās objektifikācijas kritika?
2) vai skriešana ir tāda specifiska izņēmuma joma, kurā neatkarīgi no dzimuma iepazīšanās tiek uzskatīta kā nevēlama? Piemēram kaitbordā sasveicināšanās, sarunas uzsākšana pludmalē ir daļa no sporta specifikas, un nespēju iedomāties kaitbordisti, kurai traucētu ķert kaifu rakstā minētās pārestības.
3) varbūt emocionālo trauslumu rada pilsētvide, un skrējējas pludmalē, līdzīgi pieguļošos hidrotērpos ietērptajām kaitbordistēm kļūst pašpārliecinātākas, līdz nevēlama sociālā mijiedarbība sagādāto neērtību skalā ierindojas lejasgalā līdzās daudz un dažādiem dzīves sīkumiem?

Sjūzī Džīz
pirms 4 gadiem
Man bija interesanti lasīt, paldies autorei! Tomēr pietrūka atkāpes par to, kāpēc vienām ērtāk skriet t-kreklā un šortos, kamēr citas dažādu iemeslu (un nenovērtēsim tos par zemu) izvēlas košu lūpukrāsu, meikapu un augumam pieguļošu apģērbu. Un vispār raksta un komentāru kopskatā, piemērotāks nosaukums gandrīz vai būtu "Sieviešu ķermeņi skrienot"?
Jā, un pietrūka man arī atkāpe par vecu sieviešu ķermeņiem sportā. Sieviete seniore atkailināta sportiskā apģērbā uz meža trases?
Prasās pēc turpinājuma!:-)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Es domāju, interesanti, vai par vecumu kādreiz kāds uzrakstīs. Kā tas ir kļūt vecam. Laikam jau nē. Laikam jau nav garlaicīgāka tēma kā vecums.
Ja salīdzina , kas jāpārcieš pašam vērojot novecošanos , kā izmainās ķermenis , kā izmainās prāts, rīcība utt. un tad vēl apkārtējo attieksme.

random test
pirms 4 gadiem
Palasiet Žermēnu Grīru, piemēram, grāmatu The Change.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Meit, kāpēc tad tā? Es lai sēžu un lasu, kamēr citi sludinās savus viedokļus un spriedumus?
Kāpēc tāda netaisnība?
Nē. Man ir tāds priekšlikums - Jūs izlasiet un uzrakstiet par the change līdzīgi kā šī raksta autore, savukārt, es uzreiz komentāros pieslēgšos. Visticamāk paziņojot, ka dzīvē viss ir citādāk.
Viena lieta, ka es vēroju kas un kā notiek ar manu mammu, septiņdesmitgadnieci , cita lieta, ka mani sajūsmina tādi stāsti kā par Dž O kīfu , Luīzi Buržuā u.c. , bet vēl cita lieta, ka es sāku vērtēt savu dzīvi. Vienā brīdī es sapratu, ka es tikpat kā neko nezinu par svau omīti, kura bija ar mani kopā šai saulē 22 gadus. Tagad vācu atmiņas par viņu kā dārga trauka lauskas.
Bet vispār esmu jau tajā stadijā, ka sāku vērtēt , ka mammas mammai visas govis bija brūnās un milzīgās - ka pie tādas pieejot, kamēr tā gremoja - varēja sajust smaržu , kāda rodas, kad zāle pārvēršas pienā.
Bet tēta omei govis bija lielas, garkājainas, tumšas un tramīgas un ātras. Atceros, ka vienu sauca Abava - ļoti skaista govs, bet nu bez gala niķīga un bezkaunīga. Reiz viņa iemuka mežā un man tika pavelēts skriet viņai pakaļ un sagūstīt. Kad iegāju mežā, kļuvu par indiāņu mednieku - virsaiti, kuram jānoķer bizons, ar ko pabarot cilti.
Gribu iet gleznošanas kursos un sagleznot savu dzīvi - izlikt pie sienām gleznas ar govi, ar zirgu, ar tām striniņām, kkuras kā tādas citas pasaules vēstneses vakaros iznāca no meža un plūca zālīti āboliņa ataudzē
jā, esi sveicināts , vecums, kā vēl mums ies kas to laizin- daudz sarunāts un sasolīts un sadarīts dzīves laikā

random test
pirms 4 gadiem
Patīkami, ka rakstā veltīta uzmanība zinātnei, tomēr dažviet feministiskās atkāpes ir nepārliecinošas un šķiet nākam jau no pilnīgi citas operas. Mani (arī kā feministi) tomēr pārsteidz lielākā vairuma feministu nespēja vai kategoriska atteikšanās aptvert faktu, ka cilvēka ķermenis, īpaši labi trenēts un jo īpaši atkailināts, ir seksuāli ļoti pievilcīgs. Diena, kad mēs uz sportistiem skatīsimies tik pat objektīvi kā uz labi kalibrētu darba instrumentu, kad heteroseksuāli vīrieši uz sievietēm skatīsies tā, kā skatās heteroseksuālas sievietes pašas, nekad nepienāks. Tas nav seksisms. Nenoliedzami, komentāri var būt rupji, nevietā u.tml., bet ideja, ka tos motivē misogīnisks uzskats par sievieti ''kā nepilnīgu būtni, kurai nepieciešams palīdzēt sasniegt piepildījumu'' un nevis vienkārši seksuālu impulsu motivēta mirkļa reakcija, kuras izpausme ir tāda kādu konkrētā vīrieša intelekta līmenis vai kultūra atļauj, ir imho gadījums, kurā feminisma teorijas jau jūtami atkāpjas no realitātes.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
nū - nesakiet viss - visādi ķermeņi ir smuki -
maan iedeāli skaista šķiet tā sieviete, kurai ir sievišķīgas formas un kurai ir nevis stingri muskuļi, bet tāds viegls plāns tauku mētelītis
paši sportisti tik bieži saka, ka lai gūtu panākumus ir sevi jāmoca un jau jauni ir savus locekļus sastiepuši un savilkuši un jālieto zāles, ka es kā reiz domāju, ka nē - profesionālajam sportam
un tomēr - visu izšķir gars , kas ķermeni darbina - vienalga - sievietes vai vīrieša un tievs vai īss apaļs vai garš - galvenais kāds tas cilvēks ir - naidīgs vai draudzīgs , pretimnākošs vai augstprātīgs

zini - man nepatīk viens slavens komponists, jo viņš saka, ka nevarot ciest nīdētājus un ņaudētājus un no tādiem bēgot - ja esi kristietis un tik labs un pareizs , tad grūti to ņaudekli uzklausīt? lai panīd, lai paraud - noklausies, tad ved pie realitātes, ka visie grūti , katram pa savam un esi izdarījis labāko , ko vari - otram devis savu laiku un savus vārdus - nu labi atkal ne vairs par tēmu - aizrāvos

Just Me
pirms 4 gadiem
Ir muļķīgi. vaimanāt par "sabiedrības standartiem", ja valstī vismaz pusei iedzīvotāju ir liekais svars. 

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
nu nedomāju gan, ka pusei ir liekais svars
liec no vecmāmiņas mierā - bet jaunā un jaunākā paaudze pamatā ir slaidi un skaisti cilvēki

Skarbulis Villijs
pirms 4 gadiem
>Sievietes ķermenis sportojot kļūst par publiski pieejamu objektu, kuru drīkst kritizēt, seksualizēt un kuru nepieciešams >pārveidot.

Izņemot sportošanu no teikuma, šis teikums tāpat ir patiess. Manuprāt, ir jānomainās vairākām paaudzēm, lai gan vīrieši, gan dažas sievietes iemācītos pienācīgi cienīt sievietes.

WhenWeAll FallAsleep
pirms 4 gadiem
Hammurapi, Abrahams un Rudzītis kopā nespētu tik nežēlīgu pasauli uzburt, kādā dažas sievietes nez kāpēc izvēlas dzīvot.

Liene Linde
pirms 4 gadiem
Izvēlas, ka uz ielas viņām svilpj un komentē viņu augumus?

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
man , protams, ir viedoklis. Mana sapņu pilsēta ir Stokholma. Braucu uz turieni , kad vien ir iespējams un parasti tas ir 2-3 , ir bijušas visas 10, reizes gadā.
Pati es dzīvoju pie liela Rīgas parka - Uzvaras parka.
Man ir draugs - tāds, kuru es Kosmosam pasūtīju, kad internetā biju izpētījusi foto sēriju ar ASV jūras kājniekiem. Meitenes darbā mani brīdināja, ka viņiem švaki ar intelektu, bet es šo brīdinājumu neņēmu vērā.

Lūk, to visu rakstu, jo pirmais, ko es ievēroju pie šīm skrējējām STO un RIG - ka pirmās nēsā un otrās nenēsā sportam paredzētos krūšturus. Ik pa laikam ar draugu iznāk iet cauri parkam un katru reizi pretī skrien kāda "sportiste", kura nespēj paūpēties par savu krūšu veselību un nopirkt atbilstošu krūsturi - tad nu skrien savu saimniecību pa gaisu mētādama, kas vienkārši ir piedauzīgi. Ejot ar savu vīrieti un redzot šādas sievietes , es patiesi domāju, ka viņas speciāli ta dara, lai pievērstu sev uzmanību.
Šorīt LTV1 Rīta PANORĀMĀ uztājās jaunā kultūras devas meitene - man nepatika tas apvienojums - asinssarkanas lūpas un dziļš dekoltē un skaļi tukši smiekli. Mans ideāls ir laika ziņu - Ramona Salmiņa - manuprāt, tādai jābūt sievietei valsts sektorā un sabiedriskais medijs ir valsts medijs.
Labi - atkal pa kreisi aizgāju. Gribu teikt, ka skrējējām jāpiedomā pie sava izskata. Es kā sieviete , kura bieži ir kopā ar savu vīrieti, kuram loti patīk sievietes , bieži dusmojos, ka skrējējas Latvijā biežāk izskatās pornogrāfiskas nevis sportiskas.

Otra lieta - es domāju, ka atkal sākums tomēr ir meklējams audzināšanā, izglītībā. Jo mazizglītotāks vīrietis , jauneklis ,puisis, jo nekulturālāka būs viņa attieksme un ne jau tikai pret sportistēm, pret cilvēkiem vispār.

Par visu citu rakstā minēto. Arī būtu ko teikt. Visi kritizē visus. Ja palasa komentārus par - nezinu - Lindu Leen, vai Zletiņu - visiem ir viedoklis un kā saka šlesers -ciets . Kāpēc lai sportistes būtu izņēmums? Vai kas ārkārtējs.

Viens veids kā šo problēmu - aprunāšanu varētu atvieglot , ja sabiedrībā tiktu organizētas sarunāšanās . Lampas forumi ir viena veida formāts - reizi gadā, bet kāpēc sabiedriskajos medijos nav diskusiju raidījumi? Kāpēc visas Rietumu civilizācijas sarunājas, bet mēs nu jau 30 gadus kā brīvi , bet diskusiju raidījumi, tv sarunšovi mums tā arī nav ?

Sierrealiste
pirms 4 gadiem
Arī Rīta panorāmā redzēju minēto žurnālisti. Forša, koša sieviete. Neko nepiedienīgu izskatā un uzvedībā nesaskatīju. No vienas puses aģitējat brīvu sarunāšanos, no otras - gribētu visas sievietes iespiest konservatīvos vai pelēko peļu tēlos. Man vislabāk patīk sportot svaigā gaisā, velkot mugurā pēc iespējas mazāk apģērba, jo izbaudu tā saskarsmi ar ķermeni. Vienmēr domāju, kāpēc visiem, izņemot pašu ir tiesības noteikt, kad sievietei atkailināties, kad, nē. Jo, lūk, noteiktās situācijās tas kādam traucē, bet citās (reklāmas, mediji, skatuve), to gribas pabaudīt, respektīvi, objektivizācija.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
nezinu , cik forša vai neforša ir katra konkrētā sieviete, kuru ieraugu tv ekrānos - par to neņemos spriest. Tāpat man nav iebildumi pret skaistām krūtīm - pasarg dies , tieši otrādi - patīk, loti patīk sievietes krūtis, bet - man joprojām ir cerība, ka ja es ieslēgšu sabiedriskā medija rīta ziņu programmu - man nebūs jaskatās uz pusplikām izaicinoši foršām sievietēm un pasarg dies - pusplikiem vīriešiem - atkal ne gluži par tēmu - bet vienā rīta panorāmā abi ziņu žurnālisti pa studiju lēkāja līdzi kādai tur popgrupai un man tas likas nenormāli - ne tāpēc, ka manuprāt, zurnālisti nedrīkst mētāt pupus un rādīt plikus stilbus, bet tāpēc, ka rīta ziņas es slēdzu , lai uzzinātu, kas notiek. nevis skatītos kaut kādu tādu kratīšanos
Es nerakstīju, ka obligati vajadzētu aizliegt šortus un īspiedrukņu topus , bet ka vajadzētu lietot pareizu sporta krūsturi.
Ar sportu nodarboties man nepatīk. Varbūt tāpēc esmu hipohondriķe. Kad ģimenes ārstu prakse atradās blakus manai darba vietai , savu dakterīti apmeklēju vidēji reizi nedēļā. Lūk, iesapējās man krūtis. Vienu dienu, otru, trešo. Ceturtajā jau esmu pie dakterītes - tā un tā, lieta tāda. Viņa man liek parādīt kā es valkāju krūšturi. Nikna un aizvainota rādu . Nepareizi to darot, iespējams , ka tāpēc arī ir tās sāpes. Eju atpakaļ uz darbu bezgala nikna. Šitie sliņķi mediķi, bezatbildīkākie un vienladzīgākie no cilvēkiem. Piekasās krūšturim, tā vietā , lai mani nosūtītu uz izmeklējumiem.
Bet - joks tāds, ka salaboju un sakārtoju savus krūšturus un sāpes un krenķi pārgāja bez drapēm. Lūk, jautājums - cik mums ir mediķi , tik gudri kāda bija mana dr, kuri atrod laiku parunāt , izskaidrot, pamācīt. Ejot uz kalanētiku man ir sportam domāts krūšturis un sporta klubā neviens vīrietis nepievērš uzmanību un neko nesaka, jo esmu apģērbusies , lai sportotu , nevis lai amzieŗētos un savas krūtis šupinot pievērstu uzmanību. To es vēlējos pateikt. Ceru, ka ar otro piegājienu, tas kļuva saprotamāks.
Par to miesas kailumu piekrītu , patīkami , bet jārēķinās ar situācijām - kur to atļauties un kur nē.

Sierrealiste
pirms 4 gadiem
Lielai daļai uzrakstītā var tikai piekrist un ieteikt izlasīt visiem un ņemt vērā.

No otras puses - radās pārdomas par to, vai tiekšanās pēc personīgajai estētikas izpratnei atbilstošas ķermeņa formas mūsdienās dažos burbuļos netiek demonizēta? Mana pieredze: esmu svarā zem klasiskā ĶMI, fiziski aktīva, ēdu daudz, bet veselīgi, ar reproduktīvo veselību viss kārtībā. Pie tam, ak, kāda augstprātīga atļaušanās, - sev patīku tāda, kāda esmu. Lai gan esmu gatava ieguldīt darbu un ievērot zināmu disciplīnu, lai šo stāvokli saglabātu pēc 30, un priecājos, ka izdodas. Saprotu, ka dažādu iemeslu dēļ, ne visas to var. Taču ik pa laikam saņemu komentārus par to, ka laikam vispār neēdu utml. Kāda paziņa pat norādīja, ka man "nav dibena". Ilgu laiku ignorēju, smaidīju... Līdz kādu dienu pieķēru sevi skatāmies spogulī ar domu - varbūt ar mani tiešām kaut kas nav kārtībā? Varbūt esmu pārāk slaida? Protams, seko doma, nez, kā ar šo ir sievietēm, kuras mazāk atbilst daudzu uzskatam par to, kas ir pievilcīgs. Tomēr gribētu uzsvērt - padomājiet, pirms komentēt arī slaidu cilvēku fizisko formu. Nedomājiet, ka mēs esam fair game, jo it kā atbilstam kaut kādam daļā sabiedrības pieņemamam standartam.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
ir tāda vācu rakstniece Julia Zeh , manuprāt, jūtjūbī var atrast intervijas ar viņu. Lūk kādā no sarunu šoviem viņa stāsta par šīm izmaiņam saiedrībā , ka fiziskais izskats sāk dominēt pār prātu, pār idejām , pār jebko citu, kas varētu attiekties uz cilvēku. Ka piemēram, veikali drogas ir pārpilni ar produkciju - uzacītei šito , skropstiņai šito, kāju pirkstiņiem šito, matu saknītēm šo, matu galiņiem atkal šo , bet kājstarpīte bez šitā aizies bojā līdz ar tevi pašu.
Viņa aicina izvērtēt reklāmas - ka viss ir baudai, pret vecumu un pret sāpēm. Ka nekas cits netiek reklamēts. Arī mūsu Peteris Kļava nesen smuki pateica, ka cilvēki kļuvuši par vēderu un iegurņa baudas vergiem un bērnus padara par taustiņu robotiem.

Kad es to klausījos - es tā kā sašutu - ka variantu jau nav - medicīna, jau kļūst nenormāli dārga un nepieejama, kāpēc tā kritizēt, ka cilvēki aizrautīgi sporto un par sevi rūpējas. Bet ka šī novirze no prāta - galvas dominances uz vēdera, iegurņa dominanci nāk kopā ar visādām citādām izmaiņām sabiedrībā - tam gan es gribu piekrist. Un droši vien, ka būtu vērtīgi, ja par to arī pie mums vairāk izteiktos gudrāki un zinošāki cilvēki , kuri procesus spēj vērtēt kopsakarībās .

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Tas pats Pēteris Kļava reiz teica, ka, ja bankas konts, figūra un brendi ir vienîgais, ar ko cilvēks var sevi apliecināt, tad tad ir bedīgi.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
zini, bija tāda filma - neatceros ne nosaukumu, ne autorus , tikai to, ka tur galveno lomu spēlēja Džons Travolta. Filma bija par to, kā ASV viens normāls advokāts iesaistās - negribīgi un bez degsmes - nelielas pilsētiņas cīņā pret vietējo oligarhu par dabas piesārņošanu , konkrēti ķīmisko atkritumu izgāšanu upē , no kuras cilvēki ņem ūdeni un slimo ar vēžiem un mirst. Tas advokāts iedegas par to lietu un beigās uzvar to oligarhu, bet zaudē visu - viņam nākas slēgt pat kontu bankā un knapi izkļūt no situācijas, ka šo pašu neiesēdina cietumā.
Un lūk beigu kadri -atceros loti aptuveni jo tas bija sen - noteik tiesa, kurā to advokātu , nē, kurā pazino , ka tas advokāts nav vainīgs un viņam prasa konta numuru. Advokāts saka - man nav vairs sava konta. Tā tiesnese šokā - nu kā nav konta? Kā var šodien būt par cilvēku, ja nav savas adreses , sava konta, savas apdrošināšanas polises. Tai brīdī es beidzot salūzu un pieņēmu , ka tā ir izcila filma. Ka var gan būt visādi.
Ko es gribēju teikt - ka tie jau esam mēs paši, kuri vērtē cilvēkus pēc kontiem un izskata. Nu es nestaigāju briljantos un brendu drēbēs. Bet - tas ir neticami - padomā - pat skolās un valsts iestādēs , ja teiksi labdien un pasmaidīsi - varbūt tikai viens no desmit cilvēkiem atbildēs sveicienam. Nesen kā reiz gāju ar vienu papīru cauri iestādes gaiteņiem un kabinetiem un domāju - nenīdi un nenikojies - nu nevajag nevienam tavu labdien un nemēģini smaidīt - nokārto un pazūdi . Tā kā - laikam jau tomēr ir ļoti cieša saistība starp balsi un atbalsi.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Es vēlreiz izlasīju rakstu un aizdomājos - ja reiz sportiste, kurai tomēr salīdzinoši ir laba fiziskā sagatavotība un slaidas aprises, jūtas pazemota, noniecināta, aizskarta utt. - tad kā lai jūtas nesportiska sieviete ar izplūdušu augumu - šausmas un ārprāts. No otras puses, manuprāt, problēma ir pavisam kaut kur citur - un tie ir mazvērtības kompleksi un slimīga jeb saasināta reakcija uz apkārtējiem. Tāpēc pareizi jau saki, ka pasaule ir tāda, kāds esi pats.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
kā lai pasaka - es feministes neuzskatu par feministēm par konjunktūristēm gan.

Objektifikācija ir izturēšanās pret sievieti kā pret ķermeni, kura vērtību nosaka citu iespējas to izmantot.

Piemēŗam, pirms kādām pāris nedēļām ar draugu braucām ar riteņiem - vienā posmā tāds sastrēgums. Es draugam saku, mēģinam tikt garām, mēs tā kā steidzāmies.
Braucot garām ieraudzījām, ka puišu riteņbraucēju rinda izveidojusies aiz meitnes, kurai plāni svārki, kurus cilā vējš un skatam paver pliku dupsi - nē nu gan jau , ka bija stringi - bet nu tāds jaunas meitenes pliks dupsis - par velti - objektifikācija uz līdzenas vietas

atkal atkārtošos, ka feisbukā feministes mani atdraugoja, jo es viņām pārmetu liekulību - viņas žēlojas, ka esot resnas un jūtot sabiedrības nepatiku, kamēr iepazīšanās sludinājumos apalītes vien tiek meklētas, tievās un kaulainās vien eksotikai pa retam pieprasitas
tā kā - autores vēstījums manā sapratnē un manā dzīves pieredzē ir ļoti apstrīdams

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Ja esi izglītots un garīgi attīstīts cilvēks, tad sadzīvo ar savu ķermeni vai ar prieku to maini, lai justos labāk vai savādāk. Bet dzīvot pastāvīgā sasprindzinājumā, mēģinot uztvert katru ne tādu vārdu vai skatienu... Un tad vainot apkārtējos par to, ka pati jūtas diskomfortā... 

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Precizēju - (..) tad tas ir bēdīgi.

dzimmijs13
pirms 4 gadiem
Nu pag - visu minēto visticamāk, varēja attiecināt arī uz Senās Grieķijas atlētiem. Tad sākumā sievietes pat nepielaida sacensību vērošanā, iespējams, lai netraumētu sportistu psihi.
Bet labi, ja jau nedrīkstam skatīties uz sieviešu ķermeņiem (nemaz nevajag svilpt vai kaut kā saukt - neizprotamā kārtā sievietes uzreiz jūt ka uz viņām skatās), tad varbūt jāievieš stingra publiskā segregācija? Kā šariata pasaulē - tikai bez apspiešanas. Tad būs labi?

Sierrealiste
pirms 4 gadiem
Manuprāt, vienkārši. Skaties, bet neblenz un nekomentē. Mēdz būt arī tā, ka cilvēkam vienkārši šķiet, ka viņu visi kritiski nopēta. Tad tā paša problēma. Bet es esmu no tām feministēm, kurām dziļi riebj "safe space" ideja. :)

dzimmijs13
pirms 4 gadiem
Labi, komentējis neesmu (starp citu, arī neesmu pat tā īsti saskāries ar kādu nebūt garāmgājējas komentēšanu... varbūt tāpēc ka dzīvoju mazpilsētā? Varbūt vienkārši neesmu pamanījis - arī iespējams, atzīstu) bet par skatīties drīkst, bet blenzt nedrīkst -
Tas ir kā, tātad jāpaskatās, ātri jānovēršas, tad atkal drīkst? :)

Gunta Klivere
pirms 4 gadiem
Latvijas vīrieši jau ir zaķīši - tikpat kā neblenž, un komentē tikai barā vai dzērumā. Atgriežoties no kādām karstākām ārzemēm, ir tāds atvieglojums ienākt Rīgas lidostā, kur tu nevienam neinteresē nekādā nozīmē. Bet es ļoti labi saprotu to cepienu, pati izvēlos skriet pēc iespējas tad un tur, kur neviens mani nevēros. Tikai tagad patiesībā par to aizdomājos... un nav jau tā, ka tas līdzcilvēku viedoklis ko daudz nozīmētu. Bet, nu, aptuveni tā pati motivācija kā izvēloties tualeti ar durvīm un viesnīcā atsevišķu istabu. Ir lietas, kurās negribas dalīties. Bet, tas ir tad, ja es skrienu pati savam priekam, nevis, lai sevi parādītu. Domāju, abas iespējas ir ticamas. Kas ir patiešam stulbi, tās ir dzeltenās preses publikācijas ar kādas slavenības kāju vai dibenu close-up un virsrakstu "Āāā, re kur viņai ir celulīts!" Nu jā, par vīriešiem kaut kā tā neraksta.

dzimmijs13
pirms 4 gadiem
Bet tad kā vīrietis varu atbildēt - nekad nelasu tāda tipa rakstus kā "viņai celulīts, vai tamlīdzīgi"... un , padomājot, savā paziņu lokā arī nezinu vīrieti, kurš tādus lasītu (te gan uzreiz - varbūt vienkārši nezinu).
Tā ka - vai tikai šādu rakstu mērķauditorija nav sievietes?

Gunta Klivere
pirms 4 gadiem
Nu, viena versija ir tāda, ka vīrieši tikai skatās bildes))) Jo heteroseksuālam vīrietim sievietes dibens interesē neatkarīgi no konteksta. Lai gan, vēl viens Latvijas paradokss: jebkurš raksts, kura varone ir sieviete, neatkarīgi no vecuma (nu, labi, līdz 70 varbūt), vienmēr saņem tādus komentārus kā "nesmuka kuce, es nu gan viņu nekad..." Varētu domāt, kāds piedāvā. Un 1 no 100- " a es gan labprāt!" :D
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!