Bibliotēka
18.01.2011

Sēru dienasgrāmata

Komentē
0

 

1977. gada 29. oktobris

Teikumā „Viņa vairs necieš” – uz ko, uz kuru attiecas „viņa”? Ko nozīmē šī tagadne?

 

29. oktobris

Doma – pārsteidzoša, bet ne skumdinoša – ka viņa man nav bijusi „viss”. Citādi es nebūtu uzrakstījis darbus. Laikā, kad es viņu kopu, precīzāk, tos sešus mēnešus, viņa bija  man „viss”, un es pilnīgi aizmirsu, ka esmu rakstījis. Es tikai izmisīgi biju viņai. Agrāk viņa sevi padarīja caurspīdīgu, lai es varētu rakstīt.

 

9. novembris

Krustu šķērsu ceļoju pa savu sēru ceļu.

Pats sāpīgākais brīdis nemitīgi atgriežas: vārdi, ko viņa man teica pēdējā agonijas izelpā, abstrakts, neizturams sāpju perēklis, kas ik pa brīdim manī atdzīvojas („Manu R., manu R.” – „Esmu te” – „Tu esi neērti apsēdies”).

Tīras sēras, kam nav nekādas daļas gar dzīves pārmaiņām, vientulību utt. Mīlestības attiecību svītrojums, neaizpildāms tukšums.

Arvien mazāk ir ko rakstīt, ko teikt, izņemot šo (bet to es nevaru nevienam atklāt).

 

10. novembris

Mani pārsteidz tas, cik prombūtne ir abstrakta; un tomēr tā dziļi sāp, plosa sirdi. Tādēļ es labāk saprotu abstrakciju: tā ir prombūtne, bet sāpes, prombūtnes sāpes – tātad varbūt mīlestība?

 

11. novembris

Vientulība = nebūt kopā ne ar vienu, kam varētu teikt: atgriezīšos tikos un tikos, vai arī – kam varētu piezvanīt (lai pateiktu): nu, re, esmu atpakaļ.

 

16. novembris

Tagad visur – uz ielas, kafejnīcā es redzu katru indivīdu tādā kā nenovēršamā pirms-nāves stadijā, izsakoties pavisam tieši, – kā mirstīgo. Un vienlaicīgi es redzu arī to, ka viņi izturas tā, it kā to nezinātu.

 

17. novembris

(Skumju lēkme),

(jo V. man uzrakstīja, ka joprojām redz mam. Rieijā, ģērbušos pelēkās drānās).

Sēras – briesmīgs reģions, kurā man vairs nav bail.

 

1978. gada 12. februāris

Sarežģītas (nepatīkamas, drosmi laupošas) izjūtas augstsirdības trūkuma dēļ. Tādēļ ciešu.

Es varu to saistīt tikai ar mam. tēlu, tik ārkārtīgi augstsirdīgu (iedomājieties, viņa man teica: tu esi labs).

Es ticēju, ka, viņai aizejot, sublimēšu šo aiziešanu, pilnveidojot „labestību”, atmetot visu zemisko, greizsirdību, narcismu. Bet es kļūstu arvien mazāk „cēls”, „augstsirdīgs”.

 

1978. gada 12. februāris

Sniegs, daudz sniega Parīzē, tas ir neparasti.

Atkārtoju sev aizvien no jauna un tādēļ ciešu: viņas nekad vairs nebūs te, viņa to neredzēs, nevarēšu viņai to izstāstīt.

 

1978. gada 18. februāris

Biju domājis, ka mam. nāve mani padarīs „stiprāku”, vismaz pieņemamu sabiedrības vienaldzībai. Bet ir noticis tieši pretējais: esmu kļuvis vēl ievainojamāks (parasti: katra mazākā sīkuma dēļ jūtos atstāts).

 

1978. gada 2. marts

Tas, kas man palīdz izturēt mam. nāvi, kaut kādā mērā līdzinās iespējai izbaudīt brīvību.

 

3. aprīlis

Izmisums: šis vārds ir pārāk teatrāls, daļa no valodas.

Akmens.

 

(Ieraksts bez datuma.)

Par retumu – jā, mūsu verbalizācijai, teiktajiem vārdiem mēs nepiešķīrām lielu nozīmi, – bet tās nekad nebija banalitātes, muļķības – pārteikšanās...

 

Ap 1978. gada 12. aprīli

Rakstīt, lai atcerētos? Nevis, lai es atcerētos, bet lai cīnītos ar aizmirstības radītām ciešanām tādēļ, ka, liekas, tās būs absolūtas. Pavisam drīz – „vairs nekādu pēdu” – nekur, nevienā.

Monumenta nepieciešamība.

Memento illam vixisse.[1]

 

No franču valodas tulkojušas Ieva Lapinska un Vineta Berga.


 

[1] Atceries, ka viņa ir dzīvojusi.

Rolāns Barts

Barts ir dzimis 1915. gadā vidusšķiras protestantu ģimenē. Pēc gada jūras kaujā gāja bojā viņa tēvs, flotes virsnieks, un Rolāns izauga, dzīvodams kopā ar māti un vecvecākiem Bajonā, nelielā pilsētiņā

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!