Komentārs
29.07.2019

Šausmināšanās – ierasta un bezjēdzīga reakcija

Komentē
2
Saglabā

Jaunā Lielbritānijas Konservatīvo līdera un attiecīgi valdības vadītāja trūkumi ir labi zināmi. Sagroza faktus – savulaik kā žurnālists, vēlāk kā politiķis. Nekautrējas kā sasniegumu interpretēt neveiksmi. Stils svarīgāks nekā saturs. Tā var turpināt. Šāds fons prognozējami daļā Lielbritānijas ekspertu un vēlētāju izraisa to, ko latviešu valodā sauc par klusām šausmām, Borisam Džonsonam kļūstot par valdības vadītāju valstij – un, nebūsim uzpūtīgi, arī Eiropai kopumā – īpaši sarežģītā posmā.

Manuprāt, šis politiķis ir atbilstošs laikam. Tas nav nekāds mierinājums vai attaisnojums, bet nodēvēt Džonsonu par anomāliju un daļas britu elektorāta kolektīva neprāta pazīmi arī nevar. Džonsons vienkārši ir kliedzoši spilgtāks pārstāvis politikai, kāda tā ir. Mānīt vēlētāju ir slikti, bet – ar ko saturiski ētiskāka ir acu pievēršana uz politiskā darījuma partnera nepārprotamajiem trūkumiem, par ko saistībā ar nu jau "aizejošo" Eiropas Komisiju šausminājās korupcijas un tiesu varas eksperti, piemēram, Bulgārijā? Džonsonam, šķiet, ir problēmas ar turēšanos pie principiem, bet ar ko labāka ir jau topošā Eiropas Komisija, kuras vadītāja pievēra acis uz jaunievēlētā Eiropas Parlamenta konservatīvajā EPP grupā ietilpstošo Ungārijas valdošās partijas pārstāvju izdarībām, lai saņemtu orbanistu balsis?

Nesaprotu arī brīnīšanos vai šausmināšanos par to, ka, izvēloties Džonsonu, uzvaru svin Konservatīvo partijas – formulēsim, cik iespējams, korekti – kategoriskāk noskaņotais spārns. Arī šajā ziņā notiekošais iekļaujas tendencē, kurā aktīvs mazākums diktē struktūrā savus noteikumus. Līdzīgi, starp citu, ir britu Leiboristu nometnē, jo Džeremijs Korbins pārstāv kreiso centristu partijas radikālāko flangu. Var arī teikt, ka Donalds Tramps un Bērnijs Sanderss nav tradicionāli attiecīgi Republikāņu un Demokrātu pārstāvji. No šīs tendences izriet arī secinājums: ja jūs, cienījamie vēlētāji, nevēlaties, lai partijās, par kurām balsojat, virsroku ņemtu radikālās grupas, esiet tik laipni un paši kļūstiet par partiju biedriem!

Pukošanās par Džonsonu un viņam līdzīgajiem politikā rosina arī, iespējams, negaidītu secinājumu: neraugoties uz izteikti kritiskiem politikas un politiķu vērtējumiem mūsdienās, mēs patiesībā sliecamies ticēt progresam. Proti, ja runa ir par valstsvīriem, kuri darbojušies līdz, teiksim, 20. gadsimta vidum (vienalga, vai runa būtu par Bismarku vai Čērčilu), neviens nebrīnās par to, ka šo cilvēku raksturi un idejas bijušas raibas kā dzeņa vēders. Dīvainības un nejēdzības tiek uztvertas kā normālas konkrētajiem vēsturiskajiem personāžiem. Vienlaicīgi mēs acīmredzot vēlamies ticēt, ka mūsdienās nu gan varas virsotnēs šādiem ļaudīm nav vietas (jo demokrātija, vispārējas vēlēšanu tiesības, mediju kontrole utt.). Izrādās, ka nekas politisko aktieru trupās nav mainījies. Gaišo ticību progresam (tehnoloģijās, medicīnā, dzīves līmenī utt.) kautrīgi esam attiecinājuši arī uz politisko varu. Šķiet, kļūdaini, jo varas mehānismi un iekšējā loģika nemainās.

Šāda distancēta Džonsona kā politiska darboņa tipāža aplūkošana, protams, neatbild uz jautājumu par Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību nākotni. Jaunā premjera uzruna parlamentā lielāku skaidrību nenesa, jo tajā tika atkārtots vien iepriekš paustais. Eksperti norāda uz to, ka Džonsons pamatīgāk nekā citi premjeri nomainījis ministru personālo sastāvu un jaunā komanda Brexit jautājumā varētu būt vairāk atvērta "no deal" (bez vienošanās) modelim. Šādā aspektā Džonsons, iespējams, iekļausies vēl kādā šodienas politikas tendencē. Ilgstoši bija pieņemts uzskatīt, ka t.s. populisti, iegūstot reālu varu un atbildību, kļūst spējīgāki rast kompromisus. Savukārt pēdējo gadu laikā mēs redzam, ka šāds algoritms nav universāls – piemēram, Itālijā pie varas nonākušie spēki turpina apgalvot, ka var vienlaicīgi samazināt nodokļus un palielināt sociālos maksājumus, pat ja tas nozīmē konfliktus ar pārējo eirozonu un veselo saprātu (joprojām uzskatu, ka palielināt valsts parādu, kura apkalpošana galu galā arī kaut ko maksā, nav prātīgi). Arī Džonsona kabineta gadījumā virkne ekspertu pieļauj, ka nekāda kursa "mīkstināšana" pēc varas iegūšanas nenotiks. "Reālpolitikas" koncepts sāk izskatīties ļodzīgs – neesmu sajūsmā, bet tas vismaz jāņem vērā.

Jāpiebilst gan, ka šī valdība varēs rēķināties ar ļoti niecīgu (divas balsis) reālo vairākumu parlamentā, turklāt Džonsonam jāņem vērā, ka Skotijas sabiedrības vairākums Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības vērtē negatīvi. Būs traģiskomiski, ja saukļi par savas vietas atgūšanu pasaulē Karalistei beigsies ar Skotijas atdalīšanos.

Ja pareizi saprotu, Brexit ir sašķēlis britu sabiedrību sen nepieredzētā apmērā. Nenoliedzami, Džonsons pats ir aktīvi piedalījies šajā procesā, bet šķiet pieļaujami izteikt hipotēzi, ka viņš ir arī šīs sašķeltības "produkts", izpausme. Kad tu ar savu oponentu vairs nespēj sarunāties, ir psiholoģiski vieglāk atbalstīt radikālus risinājumus, kurus tu neatbalstītu, ja domstarpības būtu palikušas "normas" līmenī. Jo nesamierināmākas pretrunas un vairāk savstarpējo aizvainojumu, jo vieglāk sev un saviem domubiedriem pamatot, ka kompromisu laiks ir beidzies, jo nav taču iespējams kompromiss ar "tādiem kā VIŅI". Domu gaitā un rīcībā, kas konfliktā neiesaistītajiem liekas neloģiska, parādās alternatīva loģika, izšķirošās kaujas patoss. "Jo tāpat nekad vairs nebūs tā, kā bija."

Par spīti sarežģītajai vēsturei 20. gadsimtā (kari, impērijas sabrukums, sociālie nemieri), Lielbritānijai ilgstoši gājis secen šāds psiholoģiskais klimats (atšķirībā no, piemēram, Spānijas ar tās pilsoņu karu trīsdesmitajos gados). Džonsons ir tikai organiska notiekošā sastāvdaļa. Daudz būtiskāk – kā britu sabiedrība atrisinās šo vismaz pēdējos trīs gadsimtus (kopš pilsoņu kara 17. gadsimtā) nepieredzēto krīzi.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!