Jau šosestdien, 7. septembrī, Rīgā norisināsies "Baltās nakts" pasākumi, kas tradicionāli iezīmē Dzejas dienu sākumu. Ar diviem pasākumiem šo dienu atzīmēs arī "Satori", piedāvājot sarunu par dzeju interneta laikmetā un ikgadējo Dzejnieku diskotēku, kuras laikā tiks vākti paraksti LMA Dzejas katedras dibināšanai.
"Balto nakti" sāksim jau plkst. 18:00, kad peldošajā mākslas centrā "Noass" aicināsim klausīties, domāt un runāt par dzejas formas un uztveres metamorfozēm interneta laikmetā diskusijā "// www.internets.lv/dzeja 404 error not found". "Internets ir izmainījis visas dzīves un mākslas sfēras, arī dzeju. Dzejoļus sociālajos tīklos, blogos vai pat komentāros var publicēt ikviens, un daudziem tā ir arī pirmā vieta, kur saņemt atsauksmes no lasītājiem," gaidāmās diskusijas tēmu iezīmē tās vadītājs, "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners. "Lai kopīgi noskaidrotu, kādā virzienā dzeju ved mūsdienu tehnoloģijas, diskusijas dalībnieki un klausītāji tiks aicināti domāt par šādiem jautājumiem: kā interneta šķietami bezgalīgais plašums, tiešsaišu labirinti un komunikācija ir izmainījusi un turpina mainīt dzeju? Vai internets ir izmainījis to, kā dzeja tiek lasīta un rakstīta? Kāpēc un vai interneta laikmetā ir vajadzīgs izdot grāmatas? Vai internets ir padarījis iespējamas tādas dzejas formas, kādu nebija iepriekš?"
Sarunā piedalīsies fotogrāfe Vika Eksta, dzejnieks Edvards Kuks, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, skolotāja un dzejniece Daina Sirmā, kā arī dzejnieks, filozofs un interneta žurnāla "Punctum" galvenais redaktors Artis Ostups.
Savukārt ar mērķi labot vēsturisku un kliedzošu netaisnību plkst. 21:00 "Satori" un MVT Vasaras māja atbalstīs Latvijas brīvo dzejnieku iniciatīvu, rīkojot parakstu vākšanas kampaņu un diskotēku Dzejas katedras dibināšanai Latvijas Mākslas akadēmijā.
"Līdz šim brīdim Latvijas dzejnieki ir cietuši no šokējošas vēsturiskas netaisnības – augstākās dzejas izglītības iespēju trūkums ir licis tiem šo mākslu apgūt kā autodidaktiem, nereti vientulībā, bez vajadzīgajiem resursiem, atbalsta un starptautiskas karjeras iespējām," teikts idejas autoru paziņojumā presei. "Par spīti tam, ka jau pirms 100 gadiem dzejnieki Rainis un Eižens Bergs iestājās par šādas katedras izveidi Latvijas Mākslas akadēmijā, līdz pat šim brīdim iecere nav īstenojusies. Kā liecina pētnieku uzietie arhīvu materiāli, viens no iemesliem tam ir vairāku ievērojamu 20. gadsimta pirmās puses latviešu mākslinieku parakstīts dokuments, kurā šī iecere kritizēta un noraidīta. Tolaik Dzejas katedras izveidi neatbalstīja arī tās iecerētās mājvietas – Latvijas Mākslas akadēmijas – vadība."
Kā uzsver viens no LMA Dzejas katedras izveides iniciatīvas atbalstītājiem, dzejnieks, literatūrzinātnieks Raimonds Ķirķis, ir pienācis laiks labot pagātnes kļūdas. "Tā kā šogad akadēmija svin simtgadi, nolēmām aicināt akadēmiju un tās rektoru apsvērt ideju par tādas katedras dibināšanu šogad," stāsta Ķirķis. Šīs idejas aizstāvībai izveidots īpašs manifests, ko 7. septembra pasākumā kopā ar klātesošajiem latviešu dzejniekiem varēs parakstīt ikviens apmeklētājs.
Ieceri atbalsta arī Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, gleznotājs Kristaps Zariņš. "Pašreizējā laikmetā rodas dažādas neformālas un reizē pārsteidzošas idejas un domas. Droši vien tas ir jauno garīgo prātu risinājums, lai aktualizētu dzeju un sekmētu sabiedrības vēlēšanos domāt par dzeju un kultūru," aģentūrai "LETA" sacīja Zariņš, piebilstot, ka jaunā katedra būtu iederīgs papildinājums LMA Humanitāro zinātņu katedrai, kur pasniedz gan filozofiju, gan svešvalodas, kā arī semiotiku, ētiku un estētiku. "Viss ir iespējams. Kad doma no garīgās matērijas pārvēršas materiālajā, tad visādi var notikt," teica Zariņš.
7. septembra pasākuma laikā būs iespējams ne tikai iepazīties ar katedras dibināšanas manifestu un to parakstīt, bet arī izdejoties, klausīties dzeju un aplūkot simt gadus vecus dokumentu oriģinālus, kas ļauj izsekot dzejnieka Eižena Berga iecerei dibināt Dzejas katedru LMA un apstākļiem, kas šo sapni aprāva.
Latvijas brīvie dzejnieki pasākumā lasīs savus dzejoļus un atskaņos dziesmas, tā izrādot atbalstu šai iecerei. Brīvos dzejniekus pārstāvēs Sergejs Timofejevs, Kirils Ēcis, Aivars Madris, Elvīra Bloma, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš, Edvards Kuks, Anna Belkovska, Lote Vilma Vītiņa, Raimonds Ķirķis, Henriks Eliass Zēgners un Marija Luīze Meļķe.
Ieeja abos pasākumos, kā vienmēr, bez maksas.
0