Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

 
Komentārs
05.11.2015

Sapinušies ierastajā praksē

Komentē
1
Saglabā

Politiķi Latvijā nereti sūdzas, ka prese un sabiedrība viegli izvēlas paviršus secinājumus par politisko lēmumu pieņemšanu (motivāciju, mehānismu). Tam varētu piekrist, tomēr veids, kādā šonedēļ notika satiksmes ministra demisija, liecina, ka paši politiķi šo izpratnes trūkumu veicina.

Proti, uzsverot, ka, nebūdams nedz Anrija Matīsa darba cienītājs, nedz pēlējs, šī teksta autors – ja vadās pēc publiski izskanējušās (tātad pašu politiķu akceptētās) informācijas – neko nesaprot. Jo fons, ko veido publiskā informācija, ir apmēram šāds.

3. novembra valdības sēdes atklātās daļas iesākumā dienas vidū ministri, to skaitā Matīss, ziņo par sasniegto šā gada laikā. Mazliet atgādina PSKP stilistiku, bet lai nu būtu. Jebkurā gadījumā satiksmes ministrs sišanā sev pa plecu piedalās kā pilnvērtīgs uzsitējs, neizpelnoties nekādas komandas vadītājas piezīmes. Sēde turpinās līdz teju vai pusnaktij, un tās slēgtajā daļā, kurā tiek spriests arī par aviokompāniju "airBaltic", notiek kaut kas tāds, kas liek Straujumai, sagaidot rīta gaismu, paziņot, ka Matīss ir zaudējis viņas uzticību, un paģērēt šī kunga demisiju. Vienlaicīgi premjere preses konferencē 4. novembra pusdienlaikā vairākkārtīgi uzsver, ka neko noziedzīgu ministrs izdarījis nav un vispār esot paveicis arī daudz laba.

Labi, tātad publika tiek vedināta saprast, ka ar "airBaltic" ir kaut kādas pamatīgas ziepes. Nē, steidz mierināt Straujuma, viss esot kārtībā. Vienkārši Matīsam esot pietrūcis nākotnes redzējuma par uzņēmuma tālāku attīstību. Savdabīgs arguments. Pirmkārt, tad nav saprotams, kāpēc atbrīvot krēslu nav palūgts arī čupiņai citu ministru, kuri neizceļas ar izlēmīgumu un domas skaidrību. Otrkārt, grūti iedomāties situāciju, kad premjere būtu aicinājusi ministru beidzot piedāvāt kādus konkrētus priekšlikumus, savukārt ministrs būtu lepni atcirtis: nē, nepiedāvāšu vis! Un tad nu nekas nav atlicis, kā parādīt durvis. Tātad ticamāka liekas versija, ka pati Straujuma ļāvusi Matīsam ilgstoši mīņāties uz vietas "airBaltic" jautājumā, tātad arī pati ir līdzatbildīga par to, ka problēma "ielaista".

Izdarot zināmu intelektuālu piepūli, no Straujumas paustā var izšķetināt, ka Matīsam tiek inkriminēts tas, ka viņš publiski izbrāķējis vienu potenciālo "airBaltic" investoru, bet pats neko labāku nav varējis atrast un ģeķīgā kārtā pats šo nokritizēto variantu uz valdības sēdi atstiepis. Dumji, protams, bet vai tas ir pietiekams iemesls demisijas pieprasīšanai? Turklāt budžeta pieņemšanas laikā, kad tradicionāli valdošās koalīcijas cenšas izdarīt iespējami maz kustību.

Cik noprotams, premjere nav apmierināta ar konsultējošā uzņēmuma "Prudentia" atrasto investoru un ir nikna uz Matīsu, ka valdība spiesta izvēlētos "mazāko ļaunumu". Tātad viņa ir pārliecināta, ka tirgus konjunktūra aviokompāniju segmentā ir tāda, ka varēja atrast kaut ko būtiski labāku? Pirmkārt, neesmu par to pārliecināts, otrkārt, ja viņai bija kas labāks padomā, vai tiešām jāsaprot, ka viņa devusi Matīsam vērtīgus padomus, bet šis, resgalis, tos bezkaunīgi ignorējis? Vai arī viņai vienkārši liekas, ka var atrast labāku investoru? Un uz "liekas" pamata tiek atlaists ministrs? Cik garš, tik plats – kaut kas, kā saka, nelīmējas.

Tātad labticīgs cilvēks no oficiālās versijas par demisiju gudrs netiek, un viņam nekas cits neatliek, kā mesties minējumos. Proti, ka "airBaltic" ir tikai iegansts, un vai nu Matīsa vadītajā nozarē ir kādas citas interešu sadursmes, vai arī viņa izstumšana no Gogoļa ielas 3 ir saistīta ar iekšējiem procesiem "Vienotībā".

Papildu garšu sazvērestības teoriju izvirzīšanai dod tas, ka abos gadījumos ir auglīga augsne teoriju briedināšanai. Nav noslēpums: Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir tik, smalki izsakoties, naudietilpīgi projekti un nozares (dzelzceļš, ostas, autoceļi, telekomunikācijas), ka ir, par ko pagrūstīties. Un gan jau sava taisnība ir viedoklim, ka kaut kādā brīdī melns kaķis izskrējis pa vidu Matīsam un partijas vadītājai Āboltiņai (pēdējā patiešām publiski paudusi savu skepsi par ministra darba kvalitāti). Īsi sakot, ir kur izvērsties kombināciju virpināšanai un izcakošanai.

Pilnīgi pieļauju un saprotu, ka tā politiskās elites daļa, kurai par notikušo ir pilnīgāks skatījums, publikas versijas uztver un uztvers nicīgi vai īdzīgi ("nu nav tā!"). Tomēr – atkārtošos – tas ir likumsakarīgs rezultāts tam, kā pati elite komunicē ar sabiedrību.

Respektīvi, pārcilājot prātā iespējami līdzīgus gadījumus, kad ministrs tiek atlaists situācijā, kur viņš, rupji sakot, nav nedz apzadzies, nedz amorāli uzvedies, kad oficiālā versija par viņa nomaiņas nepieciešamību neliekas ticama, nekas jauks atmiņā neuzpeld. Pat tādā ļoti specifiskā veidojumā kā Ķīnas kompartija kadru izmaiņu skaidrošanai gan tiek lietoti dažādi eifēmismi, tomēr principā visiem ir skaidrs, ka biedru iegāzusi viņa korumpētība. Matīsa gadījumā demonstrētais argumentācijas līmenis vairāk atgādina Kremli vai kādu citu autoritāru sistēmu. Vai monarhu galmus, kur posteņu piešķiršana un atņemšana vairumā gadījumu jēdzīgi komentēta netika, jo tas vienkārši netika uzskatīts par vajadzīgu.

Savukārt demokrātiskās valstīs par normu tiek uzskatīts modelis, kad ministrs vai valsts vadītājs domstarpību gadījumā viedokļu atšķirību saturu izklāsta publikai – tā ir noticis gan Francijā un Lielbritānijā, gan Grieķijā un Brazīlijā. Skaidrs, ka arī Rietumu demokrātijās plaukst un zeļ politikas t.s. nepubliskā daļa, tomēr joprojām vērtību sistēmā atrodas apziņa, ka lēmumus ir nepieciešams maksimāli argumentēt.

Tas, kādēļ Latvijā ir cita prakse, ir atsevišķa tēma – pieļauju, ka kaut kādā brīdī politikas nepubliskā daļa ieguva tai nepienācīgi lielu īpatsvaru. Savukārt politikas aktieri ir pārāk pieraduši pie šāda modeļa vai pazaudējuši iemaņas strādāt citādi.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!