Jau ceturto gadu "Riga IFF" iekļauta programma "Artdocfest/Riga". Tajā tiks demonstrētas 11 filmas, kā arī gaidāmas tikšanās ar filmu veidotājiem un nozīmīgas diskusijas.
Šogad "Artdocfest/Riga" filmu klāsts gan tematiskajā, gan radošajā ziņā izceļas ar daudzveidību, vienlaikus saglabājot līdzšinējo reglamentu. Visas filmas ir Latvijas pirmizrādes, kas izraudzītas atbilstoši "Artdocfest" manifestā definētajiem principiem. Galvenais atlases kritērijs ir filmas mākslinieciskais augstvērtīgums. Kā ierasts, publikai būs iespēja pēc katra kinoseansa apspriest filmu ar tās autoriem.
2017. gada programmu atklās filma "Pārāk brīvs cilvēks" ("Слишком свободный человек"), kas piedzīvoja savu pirmizrādi pilnībā izpirktā seansā lielākajā Maskavas kinozālē ar 1500 sēdvietām. Ļoti drīz tā pārspēja Krievijā uz dokumentālā kino seansiem pārdoto biļešu rekordu, bet pēc tam saņēma kinokritiķu balvu kā 2016. gada labākā filma.
Saglabājot fokusējumu pievērsties aktuālām tēmām, "Artdocfest/Riga" izrādīs tādas filmas, kā, piemēram, "Oļega izvēle" ("Выбор Олега"), ko tās autori dažādu iemeslu dēļ nevar izrādīt Krievijā. Arī Krievijā izrādīto un "Artdocfest" apbalvoto Latvijas filmu "Kailā dzīvība". Īpaši izceļams darbs, kas kļuva ne vien par kinematogrāfisku, bet arī sabiedrisku notikumu šī gada Berlīnes kinofestivālā, ir "Process: Krievijas valsts pret Oļegu Sencovu" ("Процесс. Российское государство против Олега Сенцова"). Filma seko Krimā dzimušajam režisoram un aktīvistam, kam piespriests 20 gadu cietumsods. Filma izraisījusi plašus protestus pasaulē – gan Eiropas Filmu Akadēmija, gan tādas personības kā Pedro Almodovars un Džonijs Deps izteikuši savu atbalstu Sencova atbrīvošanai.
Skatītājus gaidīs Lietuvas un Ukrainas dokumentālā kino skolas klasiķu veikums. "Galvenā loma" ("Главная роль") – režisora Sergeja Bukovska radītais paša mātes portrets – saņēma Ukrainas pirmo nacionālo kino balvu kā labākā dokumentālā filma. Savukārt Audrjusa Stoņa poētiskais audekls "Sieviete un ledājs" ("Женщина и ледник") ir godalgots daudzos starptautiskos kinofestivālos.
Klasika mijas ar avangardu. Tāds, piemēram, ir Pēterburgas kinoskolas studentes darbs "Truši starmešu gaismā" ("Кролики в свете фар"). Šī filma uzņemta stilā, ko kinokritiķe un mākslas zinātniece Zara Abdullajeva apzīmējusi kā "post-dok", un uzlūkojama kā provokācija konservatīvai publikai. Ar pieminēto gan provokatīvo filmu klāsts šogad nav izsmelts.
Katra "Artdocfest/Riga" filma sniedz ierosmi diskusijām, tāpēc filmu programmu papildinās četri diskusiju vakari par tēmām, kas saistītas ar kino un politiku.
Zara Abdullajeva ieradīsies festivālā, lai vadītu tradicionālās žurnāla "Isskustvo kino" apaļā galdadiskusijas, kas kļuvušas par neatņemamu "Artdocfest/Riga" sastāvdaļu. Šo diskusiju pastāvīgais vadītājs, bijušais žurnāla galvenais redaktors Daniils Dondurejs, ar savu filozofa un analītiķa talantu piešķīra aktuālajiem dokumentālā kinematogrāfa jautājumiem apjomīgu skanējumu un globālas jēgas. Šīs diskusijas Rīgā būs pirmās žurnāla jaunajā vēsturē pēc Daniila Dondureja aiziešanas mūžībā.
Tēmu "Krievijas kino un kino par Krieviju. Ar ko tie atšķiras?" apspriedīs dažādu valstu kinematogrāfisti. Diskusijas moderatori būs žurnāla jaunais galvenais redaktors Antons Doļins un viņa vietniece Zara Abdullajeva, bet pasākumu atbalstīs telekanāls "Nastojašeje vremja".
"Radio Svoboda" apaļais galds šoreiz veltīts tēmai "Dokumentālā kino varoņi un antivaroņi". Te viens no apskatītajiem piemēriem būs šī gada programmā iekļautā filma "Oļega izvēle", kuras autori kopā ar Krievijas virsnieku dodas uz karu Ukrainā.
Telekanāla "Nastojašeje vremja", kas pārraida krievu valodā visā pasaulē, arī Baltijas valstīs, apaļais galds notiks par galvenokārt reģionāli aktuālu tēmu: "Baltijas kino. Tradicionālisms vai integrācija". Tomēr organizētāji ir pārliecināti, ka šī tēma ir svarīga visām Eiropas valstīm.
Savukārt apaļais galds, kas tiek rīkots ar Adenauera fonda atbalstu, ir veltīts tēmai "Propaganda. Instrumenti un uzdevumi". Baltijas iedzīvotāji beidzamajā laikā sākuši personīgi izjust propagandas uzbrukumus no kaimiņvalsts puses. Tomēr sabiedrībā nav vienotas izpratnes par to, kas ir šo uzbrukumu praktiskā jēga. Diskusija ar audiovizuālā satura veidotāju piedalīšanos, kā arī kopīga propagandas tehnoloģiju analīze palīdzēs pietuvoties to stratēģiju un uzdevumu izpratnei, ko izvirza valsts, kas izvērtusi plašu informatīvo karu. Pie apaļā galda sēdīsies Krievijas un Latvijas dokumentālisti, politiķi un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Ievērojot aplūkojamo tēmu svarīgumu un aktualitāti, katra no šīm apaļā galda diskusijām tiks publicēta un translēta plašsaziņas līdzekļos aiz Latvijas robežām. Divas no apaļā galda diskusijām tiks pirmo reizi pārraidītas Latvijā tiešajā ēterā, "LSM" kanālā.
Šoruden Rīgā gaidāma ne viena vien paneļdiskusija profesionāļiem. Lai tajās piedalītos, atbrauks vairāki desmiti viesu no dažādām valstīm. Tiks rīkota arī tiešsaistes sinematēkas "Artdoc.Media" prezentācija. Pirmo reizi "Artdocfest/Riga" ietvaros notiks bijušo PSRS valstu neatkarīgo filmu projektu publiskās prezentācijas, kas tiek rīkotas sadarbībā ar Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu.
Pēc programmas noslēguma tiks pasniegta skatītāju simpātiju balva: nobalsot par savu favorīti būs iespējams feisbuka grupā "Artdocfest/Riga".
Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad norisināsies no 7. līdz 17. septembrim. Apskatīt pilnu "Artdocfest/Riga" programmu, kā arī iegādāties biļetes iespējams festivāla mājaslapā.
"Riga IFF" top ar ES programmas "Radošā Eiropa – MEDIA", Nacionālā Kino centra, Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
0