Komentārs
13.06.2016

Rietumu kreisie intelektuāļi un pašradīti šķēršļi

Komentē
3

Eiropas kreiso pēdējo gadu vērienīgākais politiskais projekts, šķiet, lemts neveiksmei, un pie tā vainojami būs paši kreisie.

Runa ir par šopavasar izveidoto kustību "DiEM25", kas ap sevi pulcē tādus pazīstamus un jaudīgus personāžus kā Grieķijas bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs, filozofs un politiskais aktīvists Srečko Horvats u.c.

Savukārt skeptiskais vērtējums radās, ar visnotaļ simpatizējošu ieinteresētību noskatoties divarpus stundas ilgo "DiEM25" saietu (pēc skaita otro) šā gada 23. martā Romā. Iemesli, manuprāt, ir divi.

Pirmais un svarīgākais. Varufakis vairākkārtīgi uzsver, ka "DiEM25" ir "kustība", "platforma", nevis jauna politiska partija vai partiju koalīcija. Var saprast motivāciju: kustības uzmanības centrā esošās problēmas – sākot ar varas leģitimitāti, beidzot ar ekoloģiju – ir vienlīdz svarīgas cilvēkiem ar dažādām politiskajām simpātijām, reliģiskajiem uzskatiem utt. Tomēr vienlaikus šī izplūdusī forma rada jautājumu par pašas "DiEM25" leģitimitāti, kad tā izvirza prasības varai.

Formulēšu citādi. 1) Daudziem kustības aktīvistu viedokļiem var piekrist, tādēļ saturiski man "negriež ausīs", ka viņi "pieprasa", piemēram, Eiropas Savienībai vairāk finanšu līdzekļu novirzīt nefosilās enerģētikas attīstībai. 2) Tomēr tikpat pašsaprotami ir tas – ja kustība kaut ko "pieprasa" dalībvalstu valdībām, valdības atbild: "Mēs atskaitāmies saviem vēlētājiem, nevis jums. Mēs esam ievēlēti, bet kas esat jūs, prasītāji? Jūs vispār nepiedalāties un negrasāties piedalīties jebkādās vēlēšanās, attiecīgi kāds ir jūsu "mandāts"?" Un uz šādiem pretjautājumiem nevar atbildēt, atsaucoties uz socioloģiskām aptaujām, kas varbūt apliecina publikas atbalstu jūsu prasībām, atsaucoties uz savu izglītības līmeni, labajiem nodomiem un sazin ko vēl.

Šī ir tradicionālā "kustību" kā politiskas aktivitātes formas problēma – tas, ka jūs varat sapulcināt uz mītiņu kaut simt, divsimt tūkstošu, nepalīdz, ja jūs atsakāties sacensties ar konkurentiem vēlēšanās. Labākajā gadījumā jūsos ieklausīsies, bet nevienai ievēlētai amatpersonai principā tas nav jādara.

Līdz ar to "DiEM25" – lai kādas "zvaigznes" te pulcētos, lai cik interesantas lietas tiktu runātas – paliks diskusiju forums.

Otrais. Līderi ir nepieciešami, tomēr Rietumu kreisajiem dīvainā kārtā (bet varbūt nekā dīvaina tur nav?) ir slieksme konstruēt t.s. kulta figūras. Savukārt kulta figūras ātri vien kļūst paštaisnas un sāk uzvesties sliktākajās autoritāru līderu tradīcijās – tipisks piemērs ir Noams Čomskis, kurš, šķiet, ne tikai ir pārliecināts, ka viņam jebkurā jautājumā ir taisnība, bet kurš (esmu par to lasījis vismaz antropoloģijas kā zinātnes kontekstā) arī spēj uzrīkot pretēja viedokļa paudējiem īstu mobingu. Tas, kādu sevis pielūgsmi kultivē vai vienkārši pieļauj Varufakis un Asanžs, ir nesimpātiski.

Atgriežos pie pirmās tēzes, jo tā uzdod būtiskus – lai arī nepatīkamus – jautājumus, kas skar teksta autoru personīgi. Proti, jautājums ir par to, cik efektīva ir līdzdalība politikā, ja tiek mēģināts ietekmēt t.s. sabiedrisko domu, bet nenotiek iesaiste politiskajās/varas struktūrās un to īstenotajos mehānismos. Pārformulēju: iespējams, Varufakis & Co. patiešām uzskata, ka var sasniegt rezultātu, kā dažkārt saka, uzturot tēmu publiskajā diskursā, popularizējot savus uzstādījumus cerībā, ka tas maina vēlētāju domas, kas savukārt maina politiku. Jautājums: vai tā ir?

Atkāpe. Domāju, ka šis jautājums nodarbina arī Bērniju Sandersu. Lai ko es personīgi domāju par šo personāžu, viņš nenoliedzami ir uztaustījis kaut ko ļoti būtisku ASV sabiedrībā un no šī viedokļa ieguvis pamatotu popularitāti. Kas notiks tālāk, pēc tam kad Sanderss objektīvu iemeslu dēļ izstāsies no cīņas par ASV prezidenta posteni? Ir lasīts, ka viņš apsverot kādas "kustības" izveides iespēju, lai uzturētu paša un atbalstītāju ideju klātbūtni ASV politikā. "Kustība"... Vēl salīdzinoši nesen jau bija tāda, kas, likās, mainīs ASV iekšpolitisko diskursu toņkārtā "nekad vairs nebūs tā kā iepriekš". "Occupy Wall Street". Un kas mums "no tā visa" ir šodien?

Kaut kas te "nestrādā". Varufaka draugs, bet kritiska vērtējuma spēju saglabājušais filozofs Slavojs Žižeks saka, ka "kustību" problēma ir to "karnevāla" (Mihaila Bahtina interpretācijā) daba, raksturs.

Atgriežoties pie jautājuma, vai iespējams ietekmēt politiku ar viedokļa paušanu (to galu galā var arī atsevišķi indivīdi). Problēma, manuprāt, ir tā, ka viedokļa paudējs – lai cik saturiski interesants, lai cik atpazīstamību iemantojis – neizbēgami tiek "nobrendots". Un tas savukārt nozīmē, ka izteikšanās platformas viņam piedāvā līdzīgu uzskatu paudēji. Jau minētais Žižeks it kā vārās gandrīz nepārtraukti dažādās auditorijās Eiropā un ASV, publicē rakstus, komentē utt. Bet – kaut kā nav gadījies pamanīt, ka viņu lūdz izteikties platformas, kas sevi identificē kā politiski konservatīvas, labēji centriskas utt. Žižeks (viņš šajā gadījumā ir piemērs) ir autoritāte puslīdz līdzīgi domājošo aprindās. Bet ne ārpus tām. Un tā nav nedz Žižeka, nedz "ārpusējo" vaina.

Tātad: vispārinātais sabiedriskais aktīvists, intelektuālis, manuprāt, maldās, ja viņam liekas, ka, neiesaistoties "tradicionālajā" politikā, viņš varēs kaut kā ietekmēt plašāku publiku.

Līdz ar to, piemēram, minētais Srečko Horvats ir nepārprotami, kā saka, gaiša galva, bet viņa ietekme politikā objektīvi būs mazāka nekā, piedodiet, cietpaurainiem biedriem no Vācijas "Die Linke" partijas. Intelektuāļiem un aktīvistiem patīk brīvības, neangažētības sajūta. Bet tā ir, baidos, tikai sajūta. Žižeks reiz teica: "Mēs jūtamies brīvi, jo mums nav valodas, lai artikulētu mūsu nebrīvību." Sakot, ka mēs "neiesaistoties" saglabājam brīvību, turklāt vēl kaut ko ietekmējam, mēs tikai demonstrējam – apzināti vai neapzināti – savu nevēlēšanos artikulēt reālo situāciju. Politikā ir spēles noteikumi – nepatīkami, muļķīgi utt. Bet tie tomēr nosaka spēli. Ja gribi ietekmēt politiku, ir jābūt gatavam nebrīvībai.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!