Foto: "Unsplash"
 
Festivāli
17.07.2019

Reivot "nepareizā" tērpā?

Komentē
9

Raksta autore ir Litschi, Berlīnē bāzētā apzinātības un klubu kultūras kolektīva "Rave Awareness" dalībniece. "Rave Awareness" ir treneru un aktīvistu kolektīvs no Berlīnes, kas strādā drošas izklaides jomā, regulāri vadot darbnīcas un seminārus pasākumu, festivālu un klubu notikumu organizatoriem. Kolektīva galvenais mērķis ir veidot apzinātāku izklaides kultūru, kurā ikviens var justies droši un ērti – neatkarīgi no dzimuma, seksuālās orientācijas, ādas krāsas, izcelsmes, izskata vai fiziskajām spējām."Rave Awareness" šogad piedalīsies festivālā "Komēta".

Iztēlojies: notiek mazs tehno mūzikas festivāls meža vidū esošā privātīpašumā, kuru īpašnieki ik pa laikam mēdz izīrēt. Reivu organizē draugu grupa, lai kopā ar vēl 80 cilvēkiem vienā reizē nosvinētu vairākas dzimšanas dienas.

Gatavojoties mūsu maiņai bārā, mēs ar dzīvokļa biedru nolēmām izmēģināt nelielu lomu spēli. Viņš kļuva par viņu – Gloriju, meiteni tīkliņzeķēs, tilla kleitā, lakādas zābakos un korsetē. Es paņēmu to, kas bija palicis skapī, – melnu un staipīgu niecīga izmēra tīkliņauduma kleitu, kas izcili piekļāvās manam ķermenim. Tā knapi piesedza manu dibenu, ko cauri izstaipītajam tīkliņaudumam varēja redzēt ikviens. Tāpat kā manas krūtis. Un jā, labā apgaismojumā izcili varēja redzēt arī manu klitoru.

Lūkojoties savā atspulgā, sāku smieties: bāc, cik seksīgi! Smējos arī tāpēc, ka pamatīgi uztraucos. Es zināju, ka šādā izskatā gatavojos parādīties astoņdesmit cilvēkiem.

Jau pirms tam zināju, ka mans tērps būs mazliet neierasts šādai ballītei un publikai. Tomēr negaidīju, ka tas raisīs tādu reakciju.

Pirmie cilvēki, kurus sastapām, kad bijām jaunajās lomās, bija mūsu dzīvokļa biedri, un viņi ļoti jauki mūs atbalstīja. Tomēr, nonākot ballītē, uzreiz dabūju realitātes sitienu pa seju – šī nebija droša vieta manam jaunajam tēlam.

Cilvēki skatījās uz mani samērā labvēlīgi, taču ar zināmu aizkaitinājumu, it kā es būtu apmaldījusies mežā. Mani pārņēma sajūta, ka visi no manis gaida kādu performanci. Glorija tikmēr ballītē iejutās ļoti ātri un kaut kur aizklīda jau pēc dažām minūtēm. Sapratu, ka manu draugu, vīrieti, kurš pārģērbies par sievieti un meklē jautrību, cilvēki pieņēma ātrāk nekā mani – sievieti, kas pašpārliecināti atklājusi savu ķermeni.

Tā nu es stāvēju viena pati. Nekas īpašs – ikdienā.

Tomēr šajā situācijā jutos pilnīgi neiederīga – pēc iespējas ātrāk vēlējos tikt prom. Bet vienlaikus negribēju parādīt, ka man trūkst pašpārliecinātības, lai reivotu šādā tērpā. Un kāpēc gan man vajadzētu to darīt? Es varu vilkt, ko un kad vēlos, un man nav jākaunas tāpēc, ka citi cilvēki to nevar pieņemt.

Tā nu es tiku līdz deju laukumam, kur mūzikas ritmā kustējās trīs pārējās meitenes. Uz mani blenza daži malā stāvoši īgņas. Šķita, ka viņi par mani runā – katrā ziņā viņi skatījās uz mani, kamēr apmainījās replikām. Es uzmetu acis Glorijai, kura muļķojās kopā ar citiem viesiem. Līdz šim neviens ar mani nebija runājis.

Un tā nu es sāku dejot. Uz īsu mirkli dejošana man ļāva justies labāk. Dejoju ļoti ekscentriski, jo tas likās atbilstoši manam tēlam un palīdzēja apslēpt lielo nedrošības izjūtu. Parasti es tā nedejoju. Tas bija kas jauns un aizraujošs, un, ja vien es iekšēji netrīcētu uztraukumā, būtu to pat izbaudījusi. Varu derēt, ka no malas izskatījos ļoti pašpārliecināta, tomēr manas emocijas vārījās. Es jutos izsista no sliedēm, ievainojama un daudz par daudz uzkrītoša.

Man šķita, ka esmu apzīmogojusi sevi kā prostitūtu, un tāpēc jutos mazvērtīgāka. Vai arī to izdarīja citi? Kāpēc viņu attieksme pret mani mainījās? Kāds bija viņu domu gājiens?

Tad pie manis pienāca kāda sieviete, smaidot pateicās un novilka krūšturi. Man tas šķita skaisti, un uz īsu mirkli es jutos iedrošināta, taču tad pārņēma sajūta, ka skatieni pastiprinās: nu ar kailām krūtīm skaisti un enerģiski dejoja divas sievietes.

Pirmie vīrieši, kuri "uzdrošinājās" ar mani parunāt, man pie reizes pieskārās. Abi nevērīgi uzlika rokas uz maniem gurniem, ļoti tuvu dibenam. Tas bija smagi. Šāda situācija mēdza atkārtoties, kad biju tīne. Tolaik man tas šķita normāli, mazāk nepatīkami. Šodien es skaidri apzinos, ka šāda rīcība ir tieša robežu pārkāpšana, kas liek man noskurināties riebumā. Tas ir diezgan dīvaini, jo it kā nekas nav mainījies – tādi paši pieskārieni un skatieni kā pirms 10 vai 15 gadiem. Tomēr tagad mani draugi ietur feministisku pieeju, kad dodas ballēties vai vienkārši kopīgi pavada laiku. Vietās, kur es uzturos un eju ballēties, arvien retāk saskaros ar seksismu. Droši vien tādēļ abu vīriešu attieksme tagad man šķita kā sitiens pa seju.

Labi, atpakaļ pie reiva.

Es vairs nevēlējos justies kā gaļas gabals iekāres bistro. Bet, paga, vēlreiz – kādēļ gan man tā vajadzētu justies? Atguvu pašpārliecinātību un par savām sajūtām un novērojumiem parunāju ar Gloriju. Izteicu vēlmi uzturēties viņas tuvumā, jo tādējādi jutos drošāk.

Tas mani tik tiešām nokaitināja – biju atkarīga no cita cilvēka (vīrieša), lai justos drošāk.

Neilgi pēc sarunas ar Gloriju kāds puisis sāka ar mani jauki flirtēt. Saskatījos ar Gloriju, tas man lika sajusties drošāk. OK, forši! Jautāju šim puisim, vai viņš gribētu turpināt sarunu pa ceļam uz bāru, jo vēlējos dzērienu. Viņš piekrita un maigi aplika roku ap manu vidukli, lai kopā dotos uz bāru. Bams, atkal sajutos nedroši, par spīti tam, ka viņš bija pirmais vīrietis, kurš uzdrošinājās ar mani parunāt, nevis tikai blenza. Atradu ieganstu, lai viņu pamestu, jo jutos seksualizēta. ATKAL.

Iespraucos sarunā starp Gloriju un namatēvu un pajautāju, vai viņš ir apmierināts ar ballīti. Viņš atbildēja, ka "ļoti novērtē mūsu pūles", taču nepaskaidroja, ko ar to domājis. Tad viņš atzina, ka mans tērps viņu mulsina. Viņam neesot skaidrs, kā ar mani sarunāties, kur skatīties, un tas padara viņu nervozu, jo viņš saprot, ka ar šādu reakciju mani seksualizē. Tas bija lieliski – beidzot varēju izteikt, cik ļoti mani kaitina tas, ka neviens ar mani nerunā. Visi tikai stāv un blenž vai arī, ja tomēr uzdrošinās sākt sarunu, aiztiek manus gurnus.

Sarunai pievienojās otrs namatēvs. Viņš gribēja kaut ko pajautāt savam draugam un man vispār nepievērsa uzmanību. Es sasveicinājos un uzdevu jautājumu, kā viņam klājas. Ieraugot mani, viņa acis iekvēlojās un (kāds pārsteigums!) viņš uzlika vienu roku uz maniem gurniem un otru (ko neteiksi!) uz mana dibena. Šļupstot viņš stāstīja, cik stilīga ir šī ballīte. Mani nokaitināja tas, cik brīvi viņš aiztika manu dibenu. Bet es tikai turpināju smaidīt, jo nevēlējos kādam izbojāt ballīti, īpaši tās rīkotājiem. Turklāt "pati biju vainīga", ka šādi apģērbos.

Bet kāpēc viņš tik brīvi aiztika manu dibenu? Vai viņš būtu to darījis arī tad, ja man mugurā būtu sporta bikses un t-krekls?

Mirkli pēc tam sarunai pievienojās sieviete, kura atzina, ka, mani ieraugot, viņa jutās ļoti iedvesmota un vēlētos ģērbties tikpat atklāti, tomēr neuzdrīkstas to darīt. Mēs parunājām, viņa pateicās man par tik atklātu dalīšanos savās sajūtās un pieredzē. Oho! Sajutos spēcināta un daudz mierīgāka.

Aptuveni pēc stundas reivu pārņēma alkohola un narkotiku efekts. Cilvēki pierada pie seksīgi tērptās meitenes, un es labāk varēju saplūst ar pūli. Bija pienācis laiks šajā tērpā iztrakoties. Mežonīgi nodejojos ap stieni un ļāvos ekscentriskām kustībām, kas bija domātas tikai man un nevienam citam. Vienkārši tāpēc, ka tas man lika justies labi.

Tas bija apbrīnojami. Atbrīvojoši. Tā bija brīnišķīga un vērtīga pieredze, ko es labprāt atkārtotu. Bet drošā vietā! Un tāpēc trīsreiz priekā par izpratnes pilnām ballītēm!

P.S. Nākamajā rītā aizgāju līdz tai pašai deju grīdai, tērpusies sporta biksēs un t-kreklā. Vēlējos pavērot trešās reiva dienas gaisotni. Ceļā uz turieni manu smīnu izsauca kāds cilvēks. Tas bija tas pats ballītes namatēvs, kurš iepriekšējā naktī bija atzinis, ka mana āriene viņu dara nedrošu. Tagad viņš dejoja stringos un hokeja plecu sargos. Nekā cita viņam mugurā nebija.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
9

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!