Latvijas Soviet Story
Katja Vecele (Wezel), Haidelbergas Universitāte
Rakstā ir apskatīta Latvijas atmiņas politikas specifika attiecībā uz Otrā pasaules kara un okupācijas laika represiju uztveri. Autore saista politizētu pieeju vēsturei Latvijā ar visaptveroša tiesiska represiju izvērtējuma trūkumu. Ņemot vērā, ka Latvijā dokumentāru liecību nepilnību dēļ, kā arī tāpēc, ka kopš represijām pagājis ilgs laiks, nebija iespējama sava ‘Nirnberga’, vēstures netaisnību labošana tika pārcelta uz politiku, kur Staļina un Hitlera režīmu noziegumu salīdzināšana kļuva par Latvijas Eiropas politikas sastāvdaļu, kas nav saprotama daudziem Rietumeiropas iedzīvotājiem, piemēram, vāciešiem. Autore aicina atturēties no vēstures izpētes politizācijas, neatbildēt uz propagandu ar propagandu un uzturēt kritisku un analītisku pieeju 20. gadsimta notikumiem.
Toreiz un tagad: padomju un postpadomju pieredzes salīdzināšana latviešu autobiogrāfijās
Martiņš Kaprāns, Latvijas Universitāte
Rakstā tiek aplūkots, kā Latvijā pēc neatkarības atgūšanas izdotajās autobiogrāfijās veidojas attiecības starp padomju un postpadomju pieredzi. Kopumā tiek analizētas 24 autobiogrāfijas, kuru autori lielākoties ir bijušās padomju inteliģences pārstāvji vai arī bijušās padomju amatpersonas. Pētījuma analītisko instrumentāriju veido Sociālās reprezentācijas teorija, kā arī naratīvu analīze. Analīzes gaitā tiek identificēti trīs tipiskākie kadrējumi (frames) – nostalģiskais, progresīvais un kontinuitātes – kas organizē pieredžu salīdzināšanu. Tāpat iegūtie rezultāti liecina par divu dažādu kontekstu – profesionālā un pašaizsardzības – klātbūtni, autobiogrāfiem salīdzinot dažādās pieredzes.
Latvijas nesekmīgās parlamentārās diskusijas par sabiedrības daudzveidības jautājumiem
Iveta Kažoka, PROVIDUS
Ivetas Kažokas raksts ir veltīts deliberatīvās demokrātijas teorētiskajā literatūrā maz apskatītai problēmai – proti, komunikācijas pārtrūkšanai apstākļos, ja interese uzturēt komunikāciju ir tikai vienai no iesaistītajām pusēm. Tēmas konteksts: Latvijas parlamentāro partiju vairākuma atteikšanās plenārsēdē skaidrot savus balsojumus un iesaistīties diskusijā par konkrētām likumdošanas iniciatīvām attiecībā uz nepilsoņu un nelatviešu jautājumiem. Referātā tiek analizēti un izvirzīti apspriešanai jautājumi par šādas rīcības iemesliem, saskanību ar normatīviem demokrātijas un parlamentārisma priekšstatiem, kā arī iespējamām sekām. Referāta autore nonāk pie secinājuma, ka šo situāciju nevar atrisināt ar komunikatīviem paņēmieniem un piedāvā trīs stratēģiskas alternatīvas: jautājuma juridiskošanu, tehnokratizēšanu vai padarīšanu par politiskās kaulēšanās objektu.
0