Buks Artis
pirms 2 mēnešiem
Man tā tīri teorētiski interesē, cik lielā mērā dzimtās valodas mācību programmā mācību saturs, kam ir vairāk teorētisks raksturs, nevis funkcionāla nozīmība - piem., lietvārdu iedalījums deklinācijās, skaldījums daļās, darbības vārdu konjugācijas, dubultloceklis, sintaksē vārdu savienojumu attieksmju veidi, u.c., kā arī jau mirušu tekstu (Rainis, Virza, Upīts u.c.) kuru pandektos vai katrs pārdesmitais vārds mūsdienu cilvēkam nav zināms, - "bērnus un jauniešus pievērš lasīšanai, attīstot viņu domāšanu un valodu"? Izņemot, protams, nedaudzus vidusskolēnus, kuros jūtama vēlme pēc skolas absolvēšanas doties studēt filoloģiju. Žēl, ka par to Jundze nav sīkāk izteicies. Varbut kādā publikācijā tas plašāk tiks izklāstīts?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!