Par Čili Gonsalesa filmu "Aizveries un spēlē klavieres!", 2018
Čili Gonsaless (Chilly Gonzales), īstajā vārdā Džeisons Čārlzs Beks (Jason Charles Beck), ir pianists, komponists, dziedātājs, producents, mūzikas skolotājs – iedvesmotājs. Ja nebūtu gadījies pirms filmas "Aizveries un spēlē klavieres!" (Shut Up and Play the Piano, 2018) noskatīšanās iepazīties ar tās žanru un galveno varoni, iespējams, to mierīgi varētu uztvert kā mākslas filmu vai mocumentary jeb kinodarbu, kurā izdomāti tēli un notikumi tiek attēloti kā dokumentāli. Taču bez maldināšanas – Čili ir pavisam reāla persona, patiess dzīves aktieris. Lavierējot starp elektro, repa un klaviermūzikas kombinācijām, viņa uzstāšanās mulsina kā skatītājus, tā klausītājus. Kanādā uzaugušais Čili Gonsaless piedzīvo vilšanos dzimtenes attieksmē pret savu daiļradi un pārceļas uz Vāciju, kur paziņo, ka ir Berlīnes underground prezidents. Jau pirmajā filmas minūtē Čili auditoriju atklāti pakļauj hipnozei.
Režisors Filips Jedike (Philipp Jedicke) manāmi centies filmas "Aizveries un spēlē klavieres!" skatītāju pietuvināt Gonsalesam atbilstoši viņa vēlmei būt mīlētam un ienīstam vienlīdzīgā daudzumā. Katra sastapšanās ar Gonsalesu ir kā šovs. Viņa pikantais raksturs un rīcības neprognozējamība precīzi atklājas dinamiskajā montāžā. Filmā apkopoti koncertu videoieraksti, arhīvu materiāli, teatrāli iespēlētas ainas, kā arī Čili, viņa draugu, skatuves biedru un līdzgaitnieku intervijas, kas atklāj, ka dažbrīd neciešamajā un riebīgajā Gonsalesā slēpjas arī cieņa, sirsnība, pateicība un nenoliedzami neparasta pievilcība, kuru viņš pats apzinās un izsakās, cik absurdi ir iedomāties, ka kāds cits varētu būt Čili Gonsaless.
Filmā izskan minējumi, ar ko mākslinieks atšķiras no izklaidētāja. Čili norāda, ka māksliniekam ir tieksme pašapmierināties. Un viņš arī atzīst, ka dažkārt pats sev sniedz baudu muzikāli. Taču ne velti 2000. gadā iznākušo Gonsalesa albumu sauc "The Entertainist", pēc kā attiecīgi noprotama Čili prioritārā loma. Viņaprāt, būt izklaidētājam nozīmē auditorijai sniegt mīlestību, kas ir Čili Gonsalesa galvenais uzdevums un lielākā aizrautība.
Savdabīgs ir arī kinodarba nosaukums – "Aizveries un spēlē klavieres!". Pavēles forma šķiet atbilstoša Gonsalesa pašpārliecībai un tiešajai komunikācijai ne tikai ar publiku, bet arī ar skatuves un sadarbības partneriem. Tikai šoreiz atšķirībā no Čili skaļi izteiktajiem pieprasījumiem un norādījumiem filmas nosaukums vērsts pret viņu pašu. Un Čili Gonsaless tā arī dara. Viņš spēlē klavieres, pierāda sevi kā brīnišķīgu komponistu, sniedz koncertu pēc koncerta un ieraksta vairākus albumus. Jaunākais no ierakstiem ar nosaukumu "Solo Piano III" nācis klajā šī gada septembrī.
Filmas laikā sev atkārtoti uzdodu jautājumu: "Kā iespējams, ka par Čili nebiju dzirdējusi agrāk?" Tā kā vairums Gonsalesa albumu pavisam brīvi atrodami un pieejami "Spotify", brīnīšanos var turpināt ilgi pēc kino zāles pamešanas, klausoties ne vien svaigākos Čili klaviermūzikas ierakstus, bet arī agrākos veikumus, kā "Über Alles" (1999), "The Entertainist" (2000), "Presidential Suite" (2002) un "Z" (2003), kas līdzās izsmalcinātajiem triphopa pārstāvjiem "Massive Attack" un kolorītajiem pašmāju underground izklaidētājiem "Origo Boys" stabili ieņēmuši vietu manā pēdējo nedēļu visvairāk atskaņoto albumu sarakstā.
Lai gan jau nosaukumā nolemts, ka filmas kulminācijai jābūt brīdim, kurā Gonsaless, beidzot klusēdams, ļaujas klavierspēlei, neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa ir arī iepriekšminēto albumu tapšanas laiks. Tajos ietverto elektronikas, repa un popmūzikas elementu savienojumi sākotnēji dzirdami Gonsalesa un viņa domubiedru deviņdesmito gadu vidū dibinātās muzikālās apvienības "The Shit" daiļradē. Ar grupas dalībniecēm "Peaches" un "Feist" sadarbību Čili turpinājis arī vēlāk. Tieši intervijas, uzstāšanās un aizskatuves arhīva materiāli ar "Peaches" un "Feist", kā arī "The Shit" performanču videoieraksti mani piesaistīja Gonsalesa personībai un muzikālajām dotībām, ar kurām teju pirms divdesmit gadiem tapušie skaņdarbi arī mūsdienu underground ausīm izklausītos pietiekami saprotami un pat moderni.
2018. gada pavasarī norisinājās Čili Gonsalesa organizētās jauno mūziķu meistarklases ar nosaukumu "The Gonzervatory", kurās konkursa kārtībā atlasītajiem dalībniekiem tika sniegta iespēja gūt padomus, attīstīt savas uzstāšanās prasmes un kopīgi muzicēt ar Čili. Projekta ideja Gonsalesam aizsākās no personīgās pieredzes, kā apgūt prasmes mūzikā un atrast tajā savu īsto vietu. Viņš vēlējās radīt vidi, kurā mūziķiem nebūtu jāizvēlas starp zināšanām un prieku, bet kurā tie varētu brīvi paust savas emocijas, nebaidoties kļūdīties. "The Gonzervatory" bija vieta, kurā Čili uzdevums vistiešākajā mērā bija iedvesmot jaunos mūziķus. Savukārt "Aizveries un spēlē klavieres!" kontekstā neatkarīgi no vecuma vai nodarbošanās filmas skatītājs var gūt iedrošinājumu dažkārt veselīgai visatļautībai, pašpārliecībai vai arī aizmirsties un ļauties Čili Gonsalesa provokatīvajām izklaidētāja spējām.
0