(Turpinājums. Iepriekšējo šīs sērijas rakstu lasiet šeit.)
Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas prostitūciju definē kā "nodarbošanās veidu (gk. sievietēm) – seksuālo pakalpojumu sniegšanu par samaksu". Taču, neskatoties uz to, ka ierastā veidā vārdu "prostitūcija" attiecina tikai uz personu, kas nodarbojas ar prostitūciju, būtībā šis jēdziens ietver vismaz divas un visbiežāk trīs puses – personu, kas ar to nodarbojas, prostitūcijas klientu un suteneri. Tādējādi prostitūcija ietver nevis vienas personas seksuālā rakstura darbību, saistītu ar sava ķermeņa piedāvāšanu pret samaksu citu dzimumtieksmes apmierināšanai, bet gan sistēmu. Kāpēc lai "prostitūciju" nevarētu definēt kā atlīdzības piedāvāšanu personai ar nolūku stāties ar to dzimumsakaros? Šāda definīcija vērstu uzmanību uz prostitūcijas klientu, nevis personu, kas ar to nodarbojas. Tāpat prostitūcijas definīcija varētu ietvert cilvēka ķermeņa un seksualitātes laišanu komerctirgū, šajā gadījumā tiktu uzsvērta sutenera loma, tostarp arī sabiedrības nozīme, kas būtībā akceptē cilvēka ķermeņa un seksualitātes nonākšanu tirdzniecības sfērā. Prostitūcijas jēdziena definīcijas attiecināšana uz suteneriem un prostitūcijas klientiem novērstu fokusēšanos tikai uz personu, kas nodarbojas ar prostitūciju, un iekļautu tajā arī sociālo aspektu. Sabiedrībai kopumā, veidojot priekšstatu par prostitūciju, ir sava loma prostitūcijas jēdziena izpratnē. Šis jēdziens nav viennozīmīgs, tas aptver sutenerus, prostitūcijas klientus, personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, un sabiedrību; visas šīs puses kopumā veido prostitūcijas sistēmu. Pirms pievēršamies prostitūcijas sistēmas veidotāju raksturojumam, īsumā apskatīsim prostitūcijas kā sistēmas izpratnes piemēru Francijā.
Prostitūcijas jēdziena izvēršana Francijas tiesību aktos
Apspriežot likumprojektu par prostitūcijas apkarošanu, Francijas sabiedrība un likumdevējs nonāca pie secinājuma, ka efektīvai cīņai ar prostitūciju ir jāmaina prostitūcijas jēdziena izpratne. Rezultātā tapa 2016. gada 13. aprīļa Likums par cīņas pastiprināšanu pret prostitūcijas sistēmu un personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju atbalstu. Šis likums prostitūcijas sistēmā ietver ne tikai personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, bet arī ar sutenerus, prostitūcijas klientus un sabiedrību kopumā. Tas ievieš pienākumu brīdināt par nelikumīga satura izvietošanu interneta vietnēs un pastiprina aizsardzības pasākumus personām, kas ziņo par noziedzīgiem tīkliem. Tāpat jaunais likums pilnveido gan sociālā, gan juridiskā atbalsta sistēmu prostitūcijas un sutenerisma upuru vēlmei atbrīvoties no nodarbošanās ar prostitūciju. Lai veicinātu prostitūcijas jēdziena izpratnes maiņu, likums paredz arī sabiedrības informēšanas kampaņas un izpratnes veicināšanas pasākumus jauniešiem. Turklāt likums vispārina prostitūcijas izmantošanas pārkāpumus, attiecinot tos uz jebkuru prostitūcijas klientu: jebkurš prostitūcijas klients tiek saukts pie atbildības par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Lai stiprinātu cīņu ar prostitūciju, sutenerismu un cilvēku tirdzniecību, Francijas tiesību normas prostitūciju turpmāk uztver kā sociālo struktūru, kurā katram tās elementam – suteneram, klientam, sabiedrībai – ir sava loma.
Prostitūcijas sistēmas veidotāju raksturojums
Kā iepriekš tika minēts, ar prostitūcijas sistēmu saprot, no vienas puses, suteneru un prostitūcijas klientu, no otras – personu, kas nodarbojas ar prostitūciju.
Suteners. 1949. gadā ANO pieņemtā Konvencija par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses atzīst, ka prostitūcija ir nesavienojama ar cilvēka cieņu, un dalībvalstīm uzliek par pienākumu sodīt sutenerismu. Latvijas Republikas Krimināllikuma 165. pants definē sutenerismu kā personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju. Būtībā sutenerisms ir seksuālā ekspluatēšana. 21. gadsimtā galvenais suteneru instruments ir internets – sociālajos tīklos aizvien gados jaunāki suteneri saved kopā ar klientiem aizvien jaunākas meitenes. Seksuālā ekspluatēšana internetā ir ienesīga darbība, tā prasa nelielus ieguldījumus, daudz mazākus nekā narkotiku nelikumīgā tirdzniecība – ar pāris meitenēm un viesnīcas rezervēšanu uzreiz var tikt pie naudas, gūt peļņu. Sutenerisma apkarošanas ietvaros iepriekšminētais Francijas Likums par cīņas pastiprināšanu pret prostitūcijas sistēmu un personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju atbalstu, uzliek interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu piedalīties cīņā ar maksas seksuālo pakalpojumu saturošas informācijas izplatīšanu, nekavējoties ziņojot kompetentām valsts iestādēm par to, ka tiek publicēta jebkāda veida informācija, kas pārkāpj likumu par sutenerismu, kā arī informējot tās par šādas informācijas bloķēšanu.
Starptautiskā līmenī sutenerisma un cilvēku tirdzniecības tīklu peļņa aizvien palielinās seksuālo piedāvājumu daudzuma un atjaunošanas dēļ, kā arī personu brīvās pārvietošanās rezultātā Eiropas Savienībā. ANO uzskata, ka Eiropā 140000 personas tiek seksuāli ekspluatētas ar vidēji divu gadu izmantošanas intervālu. Tas nozīmē, ka ik gadu prostitūcijas sistēmā ir jāiesaista 70000 jaunu personu, lai apmierinātu seksuālo pakalpojumu pieprasījumu. Prostitūcijas tirgus ir ienesīgs, to atspoguļo arī Interpola 2001. gada pētījumu dati – sutenera vidējie ienākumi no vienas personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, ir apmēram 110000 eiro gadā. Tomēr tā saucamā seksuālā brīvība ir nevis prostitūtu pusē, bet gan suteneru un prostitūcijas klientu pusē, kuri izvēlas sievieti, vietu un sev tīkamus sievietes pazemošanas un vardarbības veidus.
Prostitūcijas klients. Maz zināms par vīriešiem, kas izmanto tarificētus seksuālos pakalpojumus. Pieejami kvalitatīvi pētījumi liecina, ka vīriešu vecums, kuri pērk seksu pirmo reizi, sniedzas no 14 līdz 49 gadiem. Daudzi vīrieši uzskata, ka sieviešu lielākā daļa tiek iesaistīta prostitūcijas tirgū ar viltību, krāpšanu vai varu. Tāpat viņi atzīst, ka iespējamās ievainojamības un nabadzības rezultātā sievietes ir kļuvušas par seksuālās ekspluatēšanas upurēm. Taču tas, ka viņi zina par sieviešu ekspluatēšanu, piespiedu prostitūciju vai cilvēku tirdzniecības upura faktu, klientus neattur no seksuālo pakalpojumu pirkšanas. Šajā sakarā jāprecizē, ka lielākā daļa prostitūcijas klientu nespēj atpazīt piespiedu prostitūcijas pazīmes. Nīderlandē varas iestādes klientiem un pārējām personām ir atvērušas atbalsta līniju anonīmai ziņošanai par jebkāda veida aizdomām par cilvēku tirdzniecību. Taču saskaņā ar oficiālajiem datiem tikai 3% no ziņotājiem ir privātpersonas, to vidū ir ne tikai klienti, bet arī upuru tuvinieki vai draugi. Turklāt ir konstatēts, ka apmēram 40% vīriešu attaisno vai pieļauj prostitūciju, pamatojoties uz to, ka tā samazinot izvarošanas iespēju. Pēc viņu domām, ja prostitūcija nepastāvētu, izvarošanas gadījumu skaits pieaugtu. Taču ASV veiktie pētījumi liecina par pretējo – pastāv reāla saistība starp legalizēto prostitūciju un izvarošanas gadījumu palielināšanos. Neskatoties uz to, ka daži vīrieši, kuri izmanto prostitūcijas pakalpojumus, attaisno savu rīcību, pamatojot to ar vīrieša seksuālo dabu, proti, vīriešiem mēdzot būt nekontrolējama seksuālā dziņa, apmēram 60% no seksa pircējiem atzīst savu vainu vai izjūt kaunu pēc nopirktā seksa. Piedevām aizvien populārāks kļūst uzskats, ka prostitūcija ir viens no izklaides veidiem. Saskaņā ar kādas nevalstiskās organizācijas datiem Spānijā aizvien vairāk jaunu vīriešu prostitūciju izmanto kā izklaides veidu. Daži domā, ka šāda tendence, kad vīrieši ar sievietēm un jaunietēm apejas kā ar seksa priekšmetiem, varētu būt iemesls pret sievietēm vērstajiem vardarbības uzliesmojumiem.
Sabiedrība. Slepkavības, izvarošanas, agresija – personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, ir upuri. Šīs personas neapšaubāmi par vardarbību maksā visdārgāk. Klientu un suteneru vardarbība pret personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, vardarbība starp personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, – šī vardarbība visbiežāk paliek nezināma, netiek pietiekami pētīta. Taču kuram tas vispār rūp? Sabiedrībai, tiesībsargājošām iestādēm? Varbūt visu vienkārši uzgāzt personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, vai, gluži pretēji, palīdzēt viņām izkļūt no šīs elles? Vispirms vajadzētu mainīt priekšstatu par prostitūciju, apzināties, ka tā ir sistēma. Pārfrāzējot Francijas Ģimenes, bērnu lietu un sieviešu tiesību ministri Lorensu Rosiņolu (Laurence Rossignol), vajadzētu beidzot šķirties no seksa industrijas lobētājiem izdevīgā prostitūcijas romantiskā redzējuma, prostitūtas dēvējot par "mīlas priesterienēm" vai "prieka meitām". Tas neatbilst realitātei – prostitūcija ir ļoti vardarbīga pasaule, tā sākas krietni agrāk nekā pirmie maksas pakalpojumi par seksu un turpinās vēl ilgi pēc tam. Amerikāņu pētnieces Melisas Fārlejas (Melissa Farley) pētījumu rezultāti klīniskajā psiholoģijā liecina: piemēram, Vācijā 48% no aptaujātajām personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, apgalvo, ka bērnībā tikušas sistas un seksuāli izmantotas. Tāpat pētījumā norādīts, ka pret visām aptaujātajām personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, ir tikuši izteikti apvainojumi un draudi. Kanādā 76%, Savienotajās Valstīs 73% un Vācijā 63% no aptaujātajām personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, ir tikušas izvarotas. Savā būtībā prostitūcija ir vardarbība, jo tā ir daudzkārtējas negribētas dzimumattiecības. Vīrietis, ļaunprātīgi izmantodams savu ekonomisko pārākumu, nopērk to, ko viņš nevar iegūt par velti, – seksu ar sievieti, kas nevēlas šo seksu, jo viņa tam nepiekristu bez samaksas par to. Vai cilvēka ķermenis ir tirdzniecības prece? Spēcīgais seksa industrijas lobijs divdesmitā gadsimta 80. gados ļāva prostitūciju iekļaut starptautiskajā amatu grupā kā "sex work" (darbs seksa industrijā). Tā rezultātā suteneri kļuva par uzņēmējiem un prostitūcijas klienti – par vienkāršiem patērētājiem. Dažas Eiropas valstis, piemēram, Vācija, iekasē nodokļus par prostitūciju, papildinot valsts un pašvaldību budžetu. Prostitūcijas komercializācijas plauksmes rezultātā tiek veidoti "low cost" bordeļi, daži no tiem piedāvā pakalpojumu komplektus un akcijas – "happy hours" (laimīgās stundas). Vai sabiedrībai vajadzētu noteikt tāda veida attieksmi pret cilvēka ķermeni? Vai seksa industrijas lobētāju izveidotājam prostitūcijas konceptam par individuālo izvēli ir alternatīva? Tieši pieprasījums pēc seksa par naudu ir cēlonis prostitūcijai un prostitūcijas sistēmas ģenerēšanai. Tomēr prostitūcija nav neizbēgams lāsts vai fatālisms, ar kuru vajadzētu samierināties.
0