Dzeja
22.11.2019

Pitraga poēma

Komentē
0
Saglabā

man nekur nav jābūt
es atkal jau meloju mammai
brīdī kad viņa kavēja busu
uz Pitraga rupjmaižu ceha pusi

un šoreiz bez steigas
pasitis padusē saldētas plekstes
es nelaidos pāri kāpām
bet mierīgi bridu pa sēkli
uz Ozola kunga mājām

tur viņš jau stutēja tenisa dēli
starp smiltīs un otrādi iepūstām briežragu lustrām

sasist savu bioloģijas skolotāju galda tenisā
bija mans sapnis –
kā reiz kādu tālu gaidīt kas atbrauks
ar tumšzilu Fiat Punto

drīz Ozola kungs jau sildoties pumpējās liedagā
drīz mūsu plaukstās jau gūla saldētu plekšu raketes
drīz pret tenisa plakni jau plaukšķēja kaltēts strazda krūškurvis

drīz jau kāda somā kā kauss lidos
dzintarā iekusis ods
ar uzvarā paceltām rokām

(Pitrags 1995)

 

I; II; III; IV; V; VI

I

kad jūrai sākās krītamais
un kaijas guzgriezēs vāļājās piekrastes putās
kur vārgos vilnīšos šūpojās citzemju cigarešpaciņas
nebija ilgi līdz kontrabandas jūrnieki
pirmoreiz nokāpa mūspusē

II

ciema vienīgais lībietis toreiz
par ilgi aļņa aizkuņģī krāto naudu
nopirka pirmo televizoru ciemā
un viss ciems toreiz saspiedās airu mājā
un skatījās uz vienīgo televizoru
televizora atspulgā toreiz rādīja visu mūsu ciemu
kad satumsa visi devās mājās
jo tumsā atspulgs vairs nebija redzams
elektrību Pitragā ievilka citreiz

III

kad otrreiz atgriezās kontrabandas jūrnieki
tētis man uz lupināto zirņu svētkiem nopirka pirmo banānu Pitragā
neviens vēl nebija redzējis banānu dzīvajā
un tas diezgan drīz nokļuva pirmajā vietā
bet lībietis ar savu televizoru noslīdēja otrajā

IV

es zaļo banānu turēju rakstāmgalda atvilktnē
un pie manis pa vienam katru dienu drīkstēja ierasties viens
un es viņam rādīju atvilktnē banānu
viskārāk to lūkoja mans bioloģijas skolotājs – Ozola kungs
ap caurvēju svētkiem viņam jau pienācās otrreiz redzēt
banāns jau nu bija kļuvis pavisam mazs un melns
kā no mājām skumjās aizbraucis gliemezis
man atmiņā Ozola kungs pietupās pie atvilktnes
un viena asara nokrita uz avīzes
kas bija paklāta apakšā

IV

drīz Ozola kungs aizgāja no darba skolā
un pārvācās uz Saunagu
pa šoseju reti bet tomēr atplūda valodas
ka mans bijušais skolotājs pasācis iekampt
tādās reizēs es uzkāpu stāvkāpā
un ilgi skatījos vējā kas pūta no jūras

V

trešajā kontrabandas gadā lībietis nopirka videomagnetofonu
un vairs nekad nepameta topa pirmo vietu

(Pitrags 1995)

 

9

tieksme uz klaiņošanu numur 9
kas ar mani tad notika – neatceros
bet jābūt taču kam svarīgam
bet es tikai atceros
ka rītos cēlos kā parasti
gāju uz mežu pie lielā Kurmja kunga
kur strādāju zīļu kafijas dzirnavās
pārējo laiku vadot ar draugiem kāpās

(Marseļa 2015)

 

lietus smīlāšana atgādina
kā mēs puišeļu bariņš
Pitraga airu mājā
satupuši ap vecā lībieša televizoru
lūrējām "Donas Beižas" vienīgo sēriju ierakstā

kamēr ķēķī pār bļodas malu kāpa mīkla
kamēr es no dēļa sāna skrāpēju asara zvīņu
kamēr kā launags šūpojās jūra

(Sendenī 2015)

 

4 sapņi uz avīžu malām

1.

naktī sapņoju ka esmu vēl bēbītis
man ir gaišzilas drēbītes
es viens pats braukāju ratiņos un debesis slīd

un pirmais vārds ko iemācos ir Abba
un šis vārds parādās
un šis vārds spīd

2.

bija vēl agrs kā kafija rīts
un es teicu –
piedodiet Kurmja kungs
bet es ieeju blakus istabā
un domāju par Ozola kungu

3.
tālāk iztrūkst viens vārds

4.
šis vārds

(Pitrags 1995)

 

Abba

skolas laikā es biju mierīgs
un reizēm nepildīju mājasdarbus
jo uzvārds žurnālā atradās maznozīmīgā vietā
bet tad es iedomājos par Zviedrijas skolām
un –
kā gāja Abbai?
viņus taču droši vien izsauca
katru mīļu brīdi
un viņi bez mitas bija spiesti pildīt mājasdarbus
pat tādus kas uzdoti citā pasaules malā
Varbūt arī manus neizpildītos viņi dabūja atbildēt
par to es gribētu viņiem atvainoties
bet –
kur viņi ir?
ko viņi tagad dara?
vai vēl spēlē sintezatorus?
dažas viņu dziesmas man pat izsauc tādu kā klanīšanos
un atzīme ko varētu viņiem likt
ir 7 starp 8
10 ballu sistēmā

(Sicīlija 2015)

 

šodien visu dienu domāju –
kas ir ananāsi

pie tāfeles –
Ozola kungs

(Marseļa 2015)

 

vienā sētā Andorā ir brīnišķīgi citronkoki
tā vien prasās noraut citronu un atcerēties
kā mēs Pitraga garažiņās sēdējām ar draugiem
kā mēs izkratījām kāpu smiltis no kurpēm
un sasēdušies aplī laidām riņķī citronu
spiedām acīs sulu raudājām un smējāmies
viens par otru un paši par sevi
un starp citu rotaļājāmies ar kāju pirkstiem
it kā spēlētu klavieres
it kā uz klavierēm spēlētu pavadījumu
dziesmai par daiļavu Annu
un dziesma jau tiešām skanēja garažiņu kasešniekā
tā bija vienīgā kasete Pitragā un vienīgā dziesma
es nezinu kāpēc mums no valsts nepienāca citas kasetes
it kā mēs būtu citādāki
it kā mums pieaugot un izklīstot plašajā pasaulē
nevajadzētu zināt neko citu
dziesmas otrajā pantiņā starp citu ir pieminēti citronkoki Andorā

(Andora 2015)

 

229550

es jau ne pēc kā neizskatos
mani mierīgi var sajaukt
ar sestdienas rītā netālu no tālas vasaras kafejnīcas
zemē nosviestu saulē izbalējušu
"Hollywood" cigarešu paciņu
personas koda pēdējie cipari man ir aizmirsušies
bet pirmos vairs nespēju salikt jēdzīgā secībā
man ir pēdas izmērs
un tam neatbilstošas
caur Florences katoļu nabagmājas cedeli izsistas kurpītes
kad svaigais gaiss apnīk
un svaigs gaiss mīļie var apnikt
ja dzīvo ārā
es novelku vienu kurpīti
un iebāžu tur pusi sejas
un tad es atceros...
ō... es jā man parādās...
visādi skaitļi cipari un nenokārtoti rēķini
un tie raustās kā veci kalkulatori
pirms aizmigt pavisam
pēdējais ko no visa tā varu izvilkt
ir tāla rupjmaižu ceha durvju kods

(Florence 2015)

 

O jā var patiešām pārģērbties par dīrātu zivi
un pelnīt cepurē Katānijas tirgus laukumā
tas man daudz atgādina sestdienas Saunagā
kur ar kāpu draugiem braucām pārģērbties
par lupinātiem zirņu dēliem joka pēc
es vairs nezinu
varbūt esmu tiešām jau nojaucies prātiņā
saule ir karsta katru dienu
un jau trīsreiz divarpus stundās ir pietecējusi
melnmatainā bioloģijas erasmuss
piedāvājot vakara veldzi
bet es saku – līmenis kritīsies ar katru izsapņoto dienu
jo pašlaik mēs drīzāk esam kopā
nevis pēc gadiem pieciem
kad man viltus kārtā nāksies savākt mantiņas
un aizslīdēt kā neģēlim nēģim no murda
kamēr tu nēsāsi piena kannas no mūsu govīm
pie vientuļiem Sicīlijas mafijas pensionāriem
tāpēc paturi mani sev tagad
kā zivs patur skābekli žaunās
un nenāc pie manis rīt
bet drīzāk atspiedies pret tirgus sienu un skaties
kā es pūlos būt zivs vaiga sviedros
un es ik pa jonim pabolīšos uz tavu pusi
un – jā o jā – mēmi spēšu novērtēt
kā pulsē tava sirds kakla labajā pusītē

(Sicīlija 2015)

 

Marseļa nav tas kas ir Pitrags

O Marseļa tu neremdināmās apetītes bumbuļžurka
tu ar saviem deviņsimt piecdesmit astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju
tomēr nestāvi ne tuvu manam dzimtajam Pitragam
kas nepakļaujas statistikas datiem
un tieši "nepakļaušanās" ir pitradznieku sirdsvārds
tu teiksi – bet mums ir "Marseljēza"
jā tev taisnība marseļieti bet ja man tagad
te būtu kasešnieks es tev uzliktu dziesmu
par Pitraga daiļavu Annu Griezīti
mana klasesbiedra māsu
kas skrien pa dzeltenām smiltīm
un nokrīt gar zemi
bet pēc tam pieceļas atkal un aizskrien projām
un tu aizmirstu savu "Marseljēzu"
kā akvārija zivs aizmirst kur viņa vispār dzīvo
tev vārds "nepakļaušanās" ir neizprotams
kā Pitraga mēram kebaba stieņa griešanās ap savu asi
tu nevienā acī neesi redzējis īstu protestu
piemēram kā Valters Spicbergs (Andra Spicberga dēls
bet Andris Spicbergs savukārt ir Annas Griezītes tēva arī Andra (sakritība?) biznesa partneris)
tātad – Valteru Spicbergu neielaiž Pitraga zaļumballē
kur tovakar uzstājas grupa "Otra puse"
bet viņš neiet mājās un neliekas gulēt
bet it kā iet uz māju pusi bet patiesībā
apmet līkumu un ielien estrādē caur vecā bērnudārza žoga otru pusi
tu teiksi – bet mums ir futbola fanu grautiņi
jā jums ir bet tas nav nekas salīdzinājumā
kā mēs tāds puišeļu bariņš savā laikā saklausījāmies "Abbu"
un ielauzāmies ciema aktīvākā lībieša siltumnīcā caur plēves sienu
un nospērām tur rūsēt pamesto vislielāko mehānisko rokas urbi
kādu man nācies redzēt
tad kā nu kurš – cits ar mopēdu cits riteni cits skriešus
tikām Saunagā un tur visiem bērziem kuriem bija pievienota trubiņa
un tecēja bērzu sulas jo bija marta mēnesis es tev teikšu jo tu jau nesaproti
kas ir bērzu sulas tātad – virs saunadznieku urbuma
izdarījām savu slepeno urbumu ar lielo lībieša urbi
un ievietojām caurumā mūsu ciema mēra
lauku mazmājiņā saspertās viņa ģimenes un laikam radinieku kakas
un pēc tam rūpīgi nomaskējām caurumu
ar veikli no bērza tāss izšķelptu aizdaru
sanāk ka tajā gadā saunadznieki martā svaigi malkoja
caur Pitraga mēra famīlijas renguļiem filtrētu bērzu sulu
kā mēs nosmējāmies līki tu nevari iedomāties
lūk tas ir protests jo "īstam protestam jābūt ar pēcgaršu" –
teica mans vectēvs
kurš tālāk par Mērsraga ostu dzērumā nebija ticis
un dzert arī jūs lāgā neprotat
kas tad tas ir – iedzert pastisa liķieri
un klaigāt pa ielām pēc divdesmit trijiem sūds tas ir
tad jau labāk nedzert vispār vai arī gluži otrādi –
izdzert visu alkoholu kas tobrīd ir reāli pieejams
tad gandrīz atslēgties kāpās
un skatīties pelēkajās debesīs
Un kad sāk līt marseļieti mēs nelecam kājās
un nemeklējam tuvāko patvērumu nē mēs paliekam guļot
un mūsu krekli pielīp pie miesām
un mūsu miesas iesūcas kāpās
tāpēc mūsu ir vairāk nekā tev piedāvāt spēj
Valsts statistikas pārvaldes dati,
kur pēc 2005. gada mērījumiem Pitragā dzīvo 44 cilvēki
smiekli nāk kā tu alojies Francijas pilsoni vai iebraucēj no Marokas vai Alžīrijas
paskaiti cik kreklu žāvējas Pitraga sētās
mūsu ir vismaz trīsreiz vairāk – tātad 122
bet 78 gabali ir iesūkušies dzeltenajās Pitraga smiltīs un nogaida
ko nogaida? – tu prasīsi
bet es atbildēšu –
neko viņi negaida
vispār neko
jo mums neko nevajag
mums viss jau ir
mums mūžīgi tuvojas Anna Griezīte
mūžīgi paklūp un mūžīgi pieceļas
un aizskrien projām uz mūžīgiem laikiem
un tas ir daudz vairāk
nekā bučas uz vaigiem

(Marseļa 2015)

 

Tava nākšana pie manis kļūst par manu iešanu pie tevis

naktī savā alā netālu no 9. šosejas
kas savieno Sortino ar Lentini
Sicīlijas dziļos laukos
dzirdu auto signāltauri
tam vajadzētu būt tumšzilam Fiat Punto –
vēl nodomāju pirms pabīdu malā milzīgu dzintaru ar vinnētu odu izņemu no somas dibena
rūpīgi noguldīto smokingu
saģērbjos sveču gaismā
un pārbaudu sasuku Sendenī arābu tirdziņā nokaulētajās saulesbrillēs
no 6 uz 5 eiro.
izeju uz ceļa bet neredzu nevienu mašīnu
varētu pat teikt – es vispār neko neredzu
ja vien asus kaktusus un tālumā ceļa zīmi
varbūt man tikai likās
tā var gadīties pēdējā laikā
eju alā un visu to pašu rūpīgi izdaru atpakaļ
apguļos bet atkal dzirdu īsu signālu
it kā kāds steidzami un ļoti aicinātu
it kā modinot purinātu – celies... tas varbūt ir svarīgi tev...
bet tad es domāju – nē
lai paliek kā ir
un lai dzēstu pēdējās šaubas
man šķiet ka es guļu līdz rītam

(Sicīlija 2015)

Tēmas

Andris Kalnozols

Dramaturgs un režisors (izrādes "Labākais cilvēks Tahkurannā" (2013), "Benzīnvīrs" (2015), "Aizvakar vienmēr" (2016)). Raksta romānu "Kalendārs mani sauc". Staigā apkārt.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!