3. marta vakarā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika pasniegta pirmā Latvijas Nacionālā dizaina gada balva. Apbalvošanas ceremonijā no 20 finālistiem tika izcelti trīs labākie pieteikumi – datu vizualizācijas rīks "Infogram", izstādes stendu dizains "Civilizācijas nospiedumi" (Ilze Kalnbērziņa-Praz) un bērnu balansa ritenītis "Brum Brum" (Krišjānis Jermaks).
Pirmā vieta ir piešķirta vienam no diviem finālā iekļautajiem digitālajiem risinājumiem – tīmeklī bāzētai aplikācijai "Infogram". Konkursa rezultāti apliecina žūrijas mūsdienīgo nostāju – cilvēki ir aicināti novērtēt konkursa darbu, kas nesaistās ar tradicionālu sabiedrības uztveri par Latvijā ražotu dizainu. To nevar aptaustīt, uzvilkt mugurā, nevar spriest par tā priekšrocībām, raugoties statiskā attēlā. Taču godalgotais datu vizualizācijas rīks ir konkurētspējīgs produkts ne tikai valsts, bet arī starptautiskajā mērogā. Piecu darbības gadu laikā "Infogram" no triju dibinātāju komandas ir attīstījies līdz vairāk nekā trīsdesmit cilvēku veidotam produktam, ko atšķirīgās pasaules vietās izmanto 2,8 miljoni lietotāju – cilvēku daudzums, kas pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Latvijas Nacionālā dizaina gada balva ir Kultūras ministrijas iniciatīva, kas vērsta uz Latvijas dizaina attīstības un kvalitātes paaugstināšanu ar mērķi izmantot dizaina potenciālu valsts uzņēmējdarbības attīstībā. Laikā, kad tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jebkura inovācija ir imitējama ļoti īsā laikā, kvalitatīva lietotāja pieredze ir būtiska uzņēmuma pievienotā vērtība. Tā ir dizaina domāšanas integrācija ne tikai produkta izskatā vai darbībā, bet arī uzņēmumā kopumā, paredzot, ka lietotāja saskarsme ar to ir daļa no rūpīgi pārdomātas sistēmas. Labs dizains atrodas nemitīgā attīstībā, ir grūti realizējams un tādējādi arī ļoti sarežģīti replicējams. Tas nodrošina uzņēmējdarbības priekšrocības un rosina inovatīvu risinājumu izstrādi. Apbalvošanas ceremonijas laikā godalgotā dizaineru komanda uzsvēra: "Infogram" ir uz dizainu orientēts uzņēmums, kas apzinās, ka produkta attīstība un darbības ilgtspējība ir balstīta uz lietotāju centrētu dizainu. Par dizainu kā vienu no prioritātēm runā daudzi uzņēmumi, taču realitātē inovācija rodas tad, kad uz desmit produkta izstrādātāju komandu ir vismaz viens dizainers. "Infogram" komandā divi dizaineri strādā ar desmit inženieru komandu.
Organizatoru pārstāvji no dizaina biroja H2E Ingūna Elere un Holgers Elers
Ne mazākas uzmanības vērts par konkursantu darbiem ir arī pašas gada balvas dizains. Līdzās elegantai grafiskajai identitātei, mūsdienīgai komunikācijai un ciešai mijiedarbībai ar lietotāju Nacionālā balva aptver veselu rīcību kopumu, kas ir izstrādāts vienotas servisa dizaina sistēmas darbībai. Šī sistēma aptver divas lietotāju mērķa grupas, katrai piedāvājot atbilstošu risinājumu – dizaina nozarē strādājošie saņem profesionālu starptautiskas žūrijas novērtējumu, savukārt ar jomu tiešā veidā nesaistītā sabiedrības daļa tiek informēta par aktuālo Latvijas dizainā. Līdzās konkursam un apbalvošanas pasākumam Latvijas Mākslas akadēmijā tika organizēta diskusija "Dizaina rīcība / Design Doing", savukārt no 4. marta līdz 9. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma retrospekcija ar 20 finālistu darbiem. Izstādes laikā muzejs organizēs izglītojošas aktivitātes – sērijas "Vārds dizainam" pasākumus, ģimenes dienas un dažādas citas norises, kurās aicinās iesaistīties gan apmeklētājus, gan konkursa finālistus.
Balvas ietvaros tika prezentētas vairākas novitātes. Lielākā atšķirība no citiem Latvijā organizētiem konkursiem un starptautiskiem dizaina izvērtēšanas pasākumiem ir organizatoru atteikšanās no pieteikumu dalīšanās kategorijās. Izvēlēto formātu konkursa organizatori komentē kā vienīgo piemēroto veidu, kādā mūsdienās ir iespējams vērtēt starpdisciplināru dizaina projektu. Uzskatāma priekšrocība, ko demonstrē šāds formāts, ir spēja raudzīties uz katru pieteikumu kā unikālu dizaina projektu. Katrs darbs tiek izvērtēts, balstoties uz identiskiem vērtēšanas kritērijiem, neatkarīgi no tā vai tas ir produkta, grafikas, modes vai pakalpojuma dizaina darbs. Lai arī sākotnēji šī pieeja var šķist mulsinoša skatītājam, kurš ir pieradis vērtēt dizainu salīdzinot, konkursa būtība šo faktoru izslēdz jau pašā sākumā. Piesakoties konkursam, dalībnieki norāda sava projekta inovāciju, izaicinājumus, sabiedrisko un ekonomisko nozīmi un mērīšanas parametrus, kuri spēj apliecināt, ka projekts funkcionē veiksmīgi. Tas ļauj raudzīties uz dizainu kā uz faktiem un pierādījumiem balstītu nozari.
Starp jaunievedumiem ir arī starptautiskas žūrijas komanda, kurā piedalās jomas profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm. Šāda jaukta tipa vērtēšanas sistēma izslēdz interešu virzīšanu, turklāt cilvēks, kurš ikdienā nav saistīts ar Latvijā izstrādātu dizainu, var ievērot būtiskas nianses, kas, iespējams, vietējiem ekspertiem ir palikušas nepamanītas.
"Infogram" dizaineri (Jānis Godiņš, Irina Ganeviča) un žūrijas pārstāvji Robert Thiemann un Stéphane Vial
Kopējais finālistu sastāvs norāda, ka visplašāk divdesmit nominēto darbu grupā ir pārstāvēts produktu un izstāžu dizains. Zemākie rādītāji ir tehnoloģiju inovāciju un pakalpojumu dizaina jomā, taču jāatzīmē, ka konkursantu sastāvs pagaidām vēl neilustrē precīzo dizaina situāciju valstī. No tehnoloģiju un digitālajiem uzņēmumiem finālā ir tikai divi interaktīvā dizaina risinājumi, taču tas, domājams, turpmākajos gados mainīsies. Konkursa struktūra, organizācija un pirmās balvas rezultāti ir starta punkts jaunam un progresīvam sabiedrības skatījumam uz dizainu.
0