Raksti
11.07.2013

Piezīmes uz Dziesmu svētku programmiņas malām

Komentē
0

Mazās lietas, skaistās detaļas, sagadīšanās un sakarības no nupat nosvinētajiem Dziesmu svētkiem vēl maļas pa galvu, ne lielie koncepti, ne secinājumi.

"Svētī debesīs šo zemi" +++ (maksimāli),

"Ar dziesmu dzīvībā" – ,

"Ziemeļblāzma" +.

Tomēr neturpinu, ar plusiem un mīnusiem vien pie dziesmām programmiņā es nevarēšu saglabāt atmiņā svētku sajūtas.

Pamanīju, ka Gido Kokars, Jānis Erenštreits un pat Jēkabs Ozoliņš bija goda virsdiriģenti, bet Jānis Zirnis – virsdiriģents. Kāpēc, pēc kādām pazīmēm tāds dalījums, nezinu, pēc vecuma? Bet tā bija labi. Jo ir taču redzams, ka Zirnis nav vecs, bet ir gudrs un stiprs, kad diriģē "Jāņu vakaru".

Nav vecs ne diriģēšanā, ne domāšanā arī 90 gadus vecais Gido Kokars. Jau pirmajā mēģinājumā, kad visi dziedātāji pieceldamies skaļi sumināja cienījamo meistaru, Kokars viņiem atbildēja apmēram tā – es gribu atjaunot padomju tradīciju, kas vēlāk aizmirsta: virsdiriģenti ir jāsagaida ar ovācijām no pirmā brīža un pēc dziesmas ar aplausiem jāpavada līdz pašai sēdvietai. Jūs man sākāt par vēlu!

Noslēguma koncerta rīta mēģinājumā pati dzirdēju, kā Igo nevarēja nodziedāt savu solo un, šķiet, neredzēja diriģentu no savas solista vislabākās vietas, jo viņam piestājās blakus nodot diriģenta žestus. Toties viņa neveselība vainagojās ar brīnišķīgo virsdiriģenta (!) Mārtiņa Klišāna solodziedājumu dziesmā "Svētī debesīs šo zemi". Ak, ja tas tā nebūtu sagadījies un šo lepno skaisto balsi mēs nedabūtu dzirdēt! Toties Daumants Kalniņš Vokālsimfoniskās mūzikas koncertā "Arēnā Rīga" nenodziedāja Lāčplēsi tā, kā Igo dziedāja jaunībā.

Trešdien Vokālsimfoniskās mūzikas koncertā bija satriecoši spēcīga 1. daļa – Jāzepa Mediņa "Latvju kapričo", it kā atgrieztos bērnībā un to klausītos pa radio vasarā laukos. Tad pašiem savs latvisks bolero no Ādolfa Skultes baleta "Brīvības sakta" nāca virsū kā vilnis augusta vētrā – Oskars Petrauskis ar saksofona solo un DJ Monsta muzicēja pārsteidzoši un nopietni reizē. Un vēl Jurjānu Andreja "Barkarola", Alfrēda Kalniņa un Raiņa kantāte "Pastardiena" – tik daudz greznuma vienā vakarā. Arī milzīgā un klausītajam milzīgi interesantā Pētera Barisona "Brīnumzeme" jeb Atlantīde. Manā vienkāršā klausītāja uztverē tovakar tikai Imanta Kalniņa mūzika turēja klasiķiem līdzi ar "Vecā Bābele, tu esi kritusi!" no oratorijas "Rīta cēliens", kas veltīta PSRS 60. gadadienai. Ak, Dies, kam tikai kas nav bijis veltīts, bet, ja sarakstīta tik interesanta mūzika, vienalga, kas to pasūtījis.

Tad es vēl nezināju, ka šajos svētkos man nebūs vienas lielas kulminācijas, bet vairākas sadalītas – visagrākā no tām bija koru skatē atjaunotajā kultūras namā "Ziemeļblāzma" ar katra kora dziedāto "Saulīti kā siera rituli", otrā bija Vokālsimfoniskās mūzikas koncertā, un tad tikai Noslēguma koncertā Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesmā". Dziesmu svētki jau nav viens pats vakars, bet ir vesels notikumu puķu pušķis. Gan jau citi arī nezināja, kā būs, pa vecam izķerot Noslēguma koncerta biļetes, bet ne Jāzepa Vītola jubilejas koncerta vai "Arēnas" brīnišķīgā koncerta biļetes.

Kad sestdien pie Dziesmu svētku estrādes vārtiem pirms koncerta dabiski izveidojās garumgara rinda, brīvprātīgā meitene operatīvi pateica priekšā, ka 9. vārti Ķīšezera pusē ir tukši. Visa rinda nogriezāmies turp – tikai kādiem pirmajiem 50 bija jāiet pa zāli un kurmju rakumiem, pārējiem jau tā bija krietni iemīdīta taka. Kā tas mēdz būt ar visu jauno dziesmu svētku kustībā.

Mežaparka estrādes tukšās rindas, kad uznāca visi sievu un vīru kori, gan izskatījās briesmīgi. Pat nezinu, kā man vairāk bija žēl – vai skaisto atmiņu par sieviešu kopkori pirms gadiem 20, kad tas no malas līdz malai piepildīja skatuvi, vai 2013. gada sešas rindas vīru, kam bija jānodzied "Mūžam zili" tā, ka viss Mežaparks noskan. Es likvidētu vispār tādu uznācienu un šo dziesmu un "Meiteni baltās zeķēs" pārrakstītu jauktajiem koriem. Kā jau tas ir izdarīts ar Imanta Kalniņa un Knuta Skujenieka  "Lūgšanu". Varēju to nodziedāt saviem bērniem par lielu izbrīnu priekšā un pārrunāt versijas, ko gan īsti nozīmē "kamēr vēl dreb mana roka". Bet manas skumjas apturēja kāds tenors, teikdams, ka turēsies vīru korī līdz pēdējam, tad jau labāk lai jaukto koru vīri nāk viņiem palīgā.

Tautas mūziķi un dejotāji Noslēguma koncertā bija tiešām svaigi – nu tik ļoti, varbūt arī tāpēc, ka negaidīti. Atkal Agris Daņiļevičs, varētu teikt, un atkal lieliski – "Apkal manu kumeliņu ar veciemi dālderiem" ir skaista deja, labi vārdi, jautra mūzika, kā vēsa ūdens malks pārkarsušajā ģenerālmēģinājumā. Un tiešām tas bija Daniļevičs, kas dziedāja Pūces etnogrāfiskā ansambļa sastāvā?! Arī īsta laba ūdens dziedātājiem ne brīdi nepietrūka, paldies no mammām.

Bet tā sestdiena, ak vai! Nepajautāju nevienam no mākslinieciskās vadības – vai tas ir profesionāli? Tautas tērpos dziedāt estrādē no desmitiem rītā karstā saulē līdz pusčetriem pievakarē un tad atkal to pašu vēlreiz tajā pašā dienā no septiņiem vakarā līdz tālu pāri pusnaktij? Nav jau labi, bet vēl dažas reizes šajos svētkos man uznāca doma – re, kur atkal laikam darbojas kādi citi nezināmi kritēriji, ne profesionālie. Nemodināju savus dziedātājus uz gājienu, kamēr svētdienas rītā nebiju no dežūraptiekas atnesusi jaunu devu "Homeovox". Bez balsīm vakarvakarā tie atnāca mājās.

Kad teicu, ka man "Līgo!" programma liekas par garu, saņēmu no dziedātājiem pretī, ka nevar būt par garu, ja viņi ir gatavi palikt estrādē līdz pirmdienas rītam – vai tad ir kāda nozīme, cikos beidzas svinīgās programmas daļa un sākas romantiskā nakts daļa? Nu tad arī atnāca pārlaimīgi, kā pēdējo estrādē sešos no rīta ar Māri Sirmo nodziedājuši "Gaismas pili"; diez ko gludi nav skanējis, bet pašiem paticis ārkārtīgi.

Koristi vēl pavasarī nezināja, kā lai dzied "Dod, Dieviņi, dodamo", savā starpā runāja par to nesaprotamo dziesmu, ko virsdiriģents Māris Sirmais brauc pa zonu mēģinājumiem mācīdams – un katru reizi atkārtojot: klusāk, vēl klusāk, tagad nedziediet, tikai nodomājiet – jā, tagad bija tā, kā jābūt. Un tad brīnums notika Noslēgumā, un visi visu saprata un bija gandarīti par savu varēšanu. Tāpat kā toreiz, kad pirmoreiz visi kopā nodziedāja "Saule, Pērkons, Daugava", sajūsmināti paši par sevi – tik dziļš piano tik lielam skolēnu kopkorim. Nu, šajos svētkos lielais piano kopkorim bija atņemts un atdots zēnu koriem, kāpums nesanāca.

Jau tagad varēja, bet nākamajos svētkos noteikti jāievieš floristu sacensības ar puķu vainagiem, tāpat kā rokdarbnieki lepojas tautastērpu skatē. Tā ir vesela liela joma – kas viss jauns un šķietami neiespējams tiek likts meitām galvā: raspodiņi sacenšas ar liepu ziediem, tikai studentu neļķes pret vienīgi frēziju vainagiem, plīvurpuķes un miežu vārpas, rozes, rozītes un – šogad manas favorītes – melleņu mētras! Tramvajā ieraudzīju divas meitenes ar citplanētiskiem noziedējušu liepu bumbiņu vainagiem! Pajautāju, vai pinusi mamma vai floriste? Nu, vispār floriste, bet izdomāja kopā ar mammu, kas ir dziedājusi "Dzintarā".

Savu vainagu es uzpinu no četriem pušķiem dārza puķu, kas augušas aiz Skanstes ielas vecajos dārziņos, kurus sauc par Lapeņu koloniju – no vārda "lapenīte". Jauka sieviete pie Vidzemes tirgus tur nes tirgot puķes no sava dārza. Mana tautumeita tikai pirmsgājiena vakarā izdomāja, ka zīļu vainagu grib nomainīt pret puķu, kad viss jau bija slēgts, bet Miera ielas floriste atteica, jo pasūtījumu daudz, pīšot visu nakti. Un es gludināju tautastērpu, pinu vainagu un domāju, ka tāda mīloša jaunrade visu Dziesmu svētku laiku notiek katrā mājā, kur ir kāds dziedātājs vai dejotājs.

Guna Kalniņa

Guna Kalniņa ir valodas konsultante, literārā redaktore un ilggadēja žurnāla "Rīgas Laiks" valodas kvalitātes kontrolētāja.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!