Pieminekļu karu loma 21. gadsimtā

Robert, ar interesi lasu Jūsu rakstus, vēlos piedāvāt Jums sadarbību. Lūdzu, atsaucieties man uz e pastu [email protected]. Ar cieņu, Viesturs Tamužs.

Ko lai iesaak ar K. Ulmana pieminekli? Vai veel kaut kur Eiropaa muusdienaas celj pieminekljus cilveekiem, kuri:

1) ar brunjotu speeku padzen likumiigi ieveeleetu parlamentu;
2) peec pirmaa pieprasiijuma ielaizh savaa valstii sveshu armiju;
3) chakli straadaa kaa okupantu izpilddirektori...

"turpmākam progresam ir nepieciešama savdabīga morāla "grēku atlaišana", pēc kuras vairs netiktu uzskatīts, ka par katru nodarījumu kādam ir tiesības pieprasīt gandarījumu nākamajām septiņām paaudzēm" - bet cik tas viss neiedomājami subjektīvi, parāda pat pavirša analīze. Piemēram, tikai ātrumā, kad šodienas iebraucēji Eiropā no Ziemeļāfrikas sāk runāt ka vēlas tikai savākt savu parādu no eiropiešu kolonizatoriem, tad kaut kā piemirst ka tuksneša ciltis bija melno vergu transportētājas, eiropiešiem nevajadzēja pašiem rīkot apgrūtinošas ekspedīcijas. Un rasisms kā tāds nebūt nav tikai "balto" prerogatīva.
Un principā. "pareizā", "nepareizā" vēsture - tas taču mainās nepārtraukti! Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos kā mums skolā mācīja "mazākā ļaunuma" koncepciju, tad tā bija ka arī cariskā Krievija principā bija apkārtējo tautu kolonizatore, taču labāk ka krievi, nevis kaut kādi tur vācieši piemēram, īpaši ņemot vērā apstākli ka pateicoties krieviem visas apkārtējās nācijas ieguvušas laimi dzīvot komunisma cēlāju pusē. Un pēc visiem zināmiem notikumiem, deviņdesmito gadu pirmajā pusē, to pašu "mazākā ļaunuma" koncepciju vienkārši pavērsa otrādi, neizmainot principu. Proti, principā slikti ka baltu ciltis pakļāva vācu krustneši, taču - tas ir mazāks ļaunums kā ja būtu pakļāvuši krievi, jo pateicoties tam pagāni ieguva kristietības gaismu, un pats galvenais, iespēja dzīvot rietumeiropiešu kultūrvidē, kas rezultātā novedusi pie iespējas dzīvot demokrātijas pusē. Duālistiska vienkonceptualitāte.

Pieminekļu demontāža jau tikai viens no aspektiem, līdzīga nelaime ir ar klasiskajiem literārajiem darbiem, ja atmiņa neviļ, Lindgrēnas "Pepijai Garzeķei" tika pārmests rasisms (nudien pat domādams neizdomāsi), un kāda aktīvisti (vai precīzāk, aktīvistes) pieprasīja pārstrādāt. Lai bērnu nesamaitā (nevēlos "pierunāt", bet klusībā gaidu kad no Dantes Komēdijas pieprasīs aizvākt Muhameda tēlu, kurš šķeltnieku ellē pats sevi plosa - lai neaizvaino jūtas - paši ziniet kam). Nu, vienīgā cerība ka šās šodienas politkorektās literārās revidēšanas blēņas būs tik pat īslaicīgas kā astoņpadsmitā gadsimta Šekspīra pārrakstīšanas "mode"... Par tēlniecības pieminekļiem protams, bēdīgāk, ja literāros darbus tik salīdzinoši viegli neiznīcināsi, tad tie ir oriģināla veidolā neatjaunojami. Starp citu, ne tikai "netaisnības labošana" ir bīstama pieminekļiem, arī reliģiskā pārliecība. vai "ticīgo jūtas", dēļ kuras uzspridzina Budas statujas Bamjānā vai asīriešu tēlniecības (pat kolonnas ieskaitot) darbus Sīrijā. Nu jā, ideoloģija, vai reliģija, reizēm identiskas izpausmes...