Foto: LTV.lv
 
Aktualitātes
17.04.2019

Pieaudzis medijs pusaugu demokrātijā

Komentē
0
Saglabā

"Ielas puika" – tā LTV valdes priekšsēdētāju Eināru Gielu 4. aprīļa TV24 raidījumā "Uz līnijas" nosauca kāda sašutusi skatītāja. Viņu bija saniknojusi sabiedriskās televīzijas vadītāja valodas kvalitāte ("šis te, šo te"). Taču vājība uz norādāmajiem vietniekvārdiem nebija vienīgais Eināra Giela kompetences caurums. Jaunā LTV valdes priekšsēdētāja pieredze mediju darbā bija nulle, viņa biznesa vadības vēsturē bija aizdomīgas finanšu darbības, un viņš nespēja bez špikera nosaukt sabiedriskā medija vērtības. Giels ir atkāpies un, visticamāk, drīz būs aizmirsts, kolektīvajā atmiņā atstājot vien paša producēto Valentīna dienas ("šo romantisko svētku") video, kuru nežēlīgi, bet pamatoti gaismā cēla mediji. Taču problēma, kuru viņš tik spilgti simbolizēja, nekur nav pazudusi. Proti, Latvijas informatīvajai un kultūras telpai svarīgas institūcijas – sabiedriskās televīzijas – vadības izvēlē netika pielietoti labi sabiedrisko mediju pārvaldības standarti, bet drīzāk tāds kā "ai, derēs" princips. Tā ir ne tikai slikta, bet arī bīstama prakse.

Situācija atgādina stāstu par "lielāko kretīnu": 2005. gada Jūrmalgeitas skandālu – 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš domes sēdē atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru mēra amatam. Ančāns "paņēma un uzmeta" – viņš nenobalsoja par Hlevicki un par notikušo informēja KNAB. Pēc tam kad Hlevickim neizdevās kļūt par mēru, viens no shēmā iesaistītajiem personāžiem Andris Šķēle ierosināja kādā no mēra vietnieku amatiem iebalsot "lielāko kretīnu". Abas frāzes – "paņēma un uzmeta" un "lielākais kretīns" – dienas gaismu ieraudzīja, pateicoties LTV pētnieciskās žurnālistikas raidījumam "De facto", kurš publiskoja vairāku iesaistīto personu telefonsarunas. 2006. gadā abi citāti tika nominēti "Gada spārnotā izteiciena" balvai.

Es neapgalvoju, ka LTV valdes locekļu atlases komisija apzināti meklēja cilvēku, kurš atbilst Andra Šķēles savulaik formulētajam kritērijam, tāpat kā nevelku vienādības zīmi starp konkursa uzvarētāju un šādu apzīmējumu. Taču Giela apstiprināšana nepārprotami norāda uz atlases latiņas pieticīgo augstumu un atgādina, ka mūsu demokrātija joprojām dažās izpausmēs ir pusaudzis, kuram reizēm pietrūkst spējas izsvērti, pilnībā apzinoties savas darbības sekas, pieņemt sabiedrības interesēs balstītus lēmumus. "Pieaudzis medijs pusaugu demokrātijā" – pirms četriem gadiem, būdama LTV satura redaktore, es uzstājos ar publisku prezentāciju, kurai devu šādu nosaukumu, bet tas joprojām šķiet aktuāls. Toreiz stāstīju par nelabvēlīgajiem apstākļiem, kādos LTV ražo augstvērtīgu saturu un domā par attīstību (tolaik ēterā startēja vairāki spēcīgi ziņu un informatīvie raidījumi, citu vidū "Aizliegtais paņēmiens" un diskusija krievu valodā "Punkti uz i"). Šos apstākļus veidoja neadekvāts finansējums sabiedriskajiem medijiem, morāli un fiziski novecojušas telpas un aprīkojums, demokrātijas izpratnes caurumi lēmumu pieņēmēju vidū un sabiedriskā medija nozīmes nepārzināšana. Ir nomainījusies Saeima un lēmumu pieņēmēji, regulatora sastāvs arī cits, bet pusaudža gājieni joprojām nodevīgi liek sevi manīt. Un finansējums sabiedriskajiem medijiem, starp citu, joprojām ir nožēlojami zems – pašā Eiropas Savienības lejasgalā.

Teorētiski Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzdevums bija vienkāršs: izsludināt konkursu uz vakancēm LTV valdē tā, lai tas būtu balstīts skaidri formulētos kritērijos, pārlasīt Eiropas Raidorganizāciju apvienības (European Broadcasting Union jeb EBU) 2015. gada memorandu "Pārvaldības principi sabiedriskajos medijos" (Governance Principles in Public Media), nolīgt personāla atlases kompāniju ar labu reputāciju un sabiedriskā medija specifikas izpratni, iedot tai rokās kritērijus un memorandu un izvirzīt uzdevumu atrast tirgū pieejamos labākos kandidātus. Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka kandidāti varētu pieteikties arī paši, ārpus mērķtiecīgiem meklējumiem. Konkursam būtu jāvainagojas ar rezultātu, kad amatā tiek apstiprināts labākais no labākajiem. Taču tas, ka konkursa rezultāts ir "amorietis Einārs", rāda, ka praksē viss noritējis pēc citiem principiem, kuriem maz saistību ar ambīcijām atrast labāko no labākajiem. To savā replikā LTV1 akcentēja arī LTV žurnālists Gundars Rēders.

Pieņemot, ka mēs tomēr gribam kļūt par pašapzinīgu un pieaugušu Eiropas demokrātiju, ir jāatceras, ka tāda nav iedomājama bez spēcīgiem sabiedriskajiem medijiem, kuri – un to ir vērts atkārtot – ir svarīga nacionālās informatīvās telpas un kultūrtelpas daļa, turklāt kalpo par kvalitatīvās žurnālistikas mērauklu un stiprina sabiedrības noturību pret draudiem. To, cik labi LTV kā sabiedriskais medijs savas funkcijas pilda, uzrāda "Sabiedriskā labuma tests" – auditorijas apmierinātības līmenis ir augsts (75%), un tas nozīmē, ka sabiedrība jūtas pārstāvēta un aizstāvēta, saņēmusi vērtīgu informāciju un iedvesmu. Taču sasniegt šādu apmierinātības līmeni nebūtu iespējams bez uzticības, un uzticība savukārt nav iespējama bez tāda vadītāja, kurš atbilst nodokļu maksātāju jeb sabiedriskā medija darba devēja gaidām – viņš vai viņa ir neatkarīgs no politiskajām interesēm, uzticīgs sabiedrisko mediju vērtībām, atsaucīgs auditorijas vajadzību uzklausīšanā un ir augstas raudzes mediju profesionālis. Pieminētajā Eiropas Raidorganizāciju apvienības memorandā uzsvērts – slikta sabiedriskā medija pārvaldība var novest pie lejupslīdes vairākās jomās. Var ciest "satura kvalitāte, auditorijas daļa, reputācija un leģitimitāte". Un "profesionālisma trūkums" ir viena no sliktas pārvaldības pazīmēm.

Šis raksts ir ābeces stilā, apskatot šķietami pašsaprotamas lietas. Bet man šķiet, ka situācija paģērē tieši šādu komunikāciju. Pusaudžu vecāki zina – reizēm ir jāatkārto zināmais un it kā acīmredzamais, lai pusaudzis apstātos, padomātu un pieņemtu izsvērtu lēmumu.

Rita Ruduša

Rita Ruduša ir latviešu žurnāliste, redaktore un tulkotāja, grāmatas "Pagrīdes citādība" autore. Ir suns, divritenis un vājība uz lēno žurnālistiku, nav partijas piederības.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!