Laikraksts "Pēdējā brīdī", 1928. gada 17. novembrī
Uzzinot, ka dzejnieku pāris Aspazija un Rainis saslimuši, vakar, kopā ar redakcijas fotogrāfu apmeklēju dzejniekus viņu dzīvoklī. Dzejnieki, lai gan vēl stipri saguruši, tomēr tik taču atspirguši, ka viss laiks nav jāpavada vienīgi gultā; var jau piecelties un pāriet no vienas istabas otrā. Bijuši arī apmeklētāji. Atnesuši ziedus. "Esmu saguris jau kopš pagājušās svētdienas," stāsta Rainis. "Otrdien bija jāiet uz Saeimas sēdi – arī tas nenāca veselībai par labu. Bez tam mājā jāpieņem apmeklētāji, tā kā nedabū kārtīgi atpūsties. Šodien bija atnācis prof. L. Bakmanis, kurš iebraucis no Stokholmas uz Latvijas valsts desmit gadu jubilejas svinībām. Veselības ziņā vairāk ciešu arī tamdēļ, ka šogad veseļošanās nolūkā nebiju izbraucis uz ārzemēm."
"Vai pašlaik strādājat pie kāda lielāka literāra darba?"
"Maz jau tieku pie strādāšanas. Liekas, ka tagad būtu vairāk laika nodoties literārajam darbam, jo atkritusi Izglītības ministrijas vadība. Toties atkal veselība neļauj daudz strādāt. Pašlaik pēc tautas pasaku motīviem rakstu jaunu bērnu lugu no kustoņu dzīves. Ceru šogad to nobeigt. Bez tam uz jaunu gadu ceru izdot bērnu dzeju grāmatu. Nākošā gadā domāju nobeigt kopotus rakstus. Pēdējos sējumos būs vēstules, runas, dienas grāmatas, biogrāfija."
Dzejniece Aspazija jau vairāk kā nedēļu stipri sagurusi, kamdēļ neko nopietnu nevarot strādāt. Lūdzu, lai pastāsta par saviem nodomiem nākotnē.
"Labāk neteikšu neko," saka dzejniece. "Ja kādam pastāstu par saviem turpmākiem darbiem, tad parasti neko tamlīdzīgu nepadaru. Gan jau redzēs, kad būs kautkas padarīts."
Vēl dažus mirkļus uzkavējos sarunās un atvados, novēlēdams dzejniekiem drīz atspirgt un rosīgi nodoties iemīļotajam darbam.
F.P.
0