Foto: "Unsplash"
 
Vide
31.07.2019

Pērtiķis ar granātu klimata pārmaiņu priekšā

Komentē
4

 

Mēs, Homo sapiens, esam jauna suga, kas radusies vien pirms 3,5 miljoniem gadu, bet dzīvības vēsture kopumā ir nedaudz senāka par 4 miljardiem gadu. Cilvēks ir viena no vismazāk interesantajām primātu sugām – mums nekad nav piemitušas jebkādas īpaši izcilas īpašības, ja neskaita spēju manipulēt ar tuvākiem un tālākiem savas vai citu sugu pārstāvjiem. Tomēr, kaut neesam tik stipri kā lauvas, tik strauji kā gepardi, nedz arī tik lieliski peldētāji kā delfīni, Rietumu civilizācijas pārstāvji jau pirms vairākiem gadsimtiem ir iekarojuši gandrīz visu pasauli un pārvērtuši planētu par izejvielu avotu un tirgu. Tas licis pamatus globālajai ekonomikai, kas radās un turpina pastāvēt vienīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības dēļ. Reliģija ir atkāpusies malā, un (vismaz šobrīd) par zināšanām nevienu nededzina uz sārta, varbūt vien nomētā ar akmeņiem.

Zinātnes uzplaukums bija negaidīts pavērsiens cilvēces vēsturē – jauniegūto zināšanu pārbagātība devusi mums iespēju dzīvot labāk nekā jebkad agrāk. Raugoties no citas puses, mēs pārāk bieži līdzināmies pērtiķim ar granātu rokās. Mūsu ir kļuvis tik daudz, ka jau pirms dažiem gadu desmitiem cilvēkiem teorētiski bija jāapēd viss, kas lielāks par sienāzi, taču atkal talkā nāca zinātne, kas radīja bieži aprunāto ĢMO, un bada nāve jau kādu laiku nav starp cilvēces visaktuālākajām problēmām. Savukārt attieksme pret ĢMO ir kļuvusi par visvienkāršāko intelekta attīstības testu, kuram pāri tiek vien retais.

Tomēr ir viens process, kur pagaidām nepalīdz ne zinātniskie atklājumi, ne tehnoloģiju attīstība, – tās ir klimata pārmaiņas. Uz lielu strīdu fona skaidrs ir viens – ar Zemes atmosfēru kaut kas vairs nav tā, kā ir bijis iepriekš: paaugstinās gaisa temperatūra un karstuma viļņi kļuvuši par pierastu parādību. Mēs visi to ikdienišķi saucam par klimata pārmaiņām. Tomēr daudz mazāka vienprātība un pārliecība valda sarunās par prognozēm, kas saistītas ar šo pārmaiņu radītajām ekonomiskajām un ekoloģiskajām sekām. Pamazām rodas apjausma, ka mēs ne tikai nemākam raksturot to, kas noticis, bet arī neapjaušam, cik neatgriezeniskas ir šo notikumu sekas, nezinām, vai mēs ar to spēsim sadzīvot, un visbeidzot – nesaprotam, kas mums būtu jādara un vai vispār kaut ko esošajā notikumu gaitā ir iespējams mainīt.

Ir samērā daudz skeptiķu, kas runā par to, ka klimata pārmaiņas notiek arī bez cilvēku līdzdalības, un arī tā nav nepatiesība. Situācijas skaudrums ir nepiedodams: tagad, kad esam mainījuši visas Zemes ekosistēmas, mēs vairs nespējam atšķirt, cik liela ietekme planētas klimata pārmaiņās ir mūsu pašu roku darbam, un to, cik lielā mērā tas ir dabas ciklu rezultāts. Skeptiķi, tostarp ASV prezidents, nav mūsu lielākā problēma, jo to, cik plāna ir elpošanai izmantojamā atmosfēras daļa , mēs paši zinām – par to vēsta alpīnistu stāsti, tāpat to ir redzējis katrs, kas lidojis ar lidmašīnu. Šo dažu kilometru biezā (vai plānā) slānīša piekvēpināšana ar dūmiem ir tikai pāris mēnešu vai gadu jautājums. Cilvēku attīstības primitīvismu vislabāk var raksturot tas, ka mēs līdz šim fosilos resursus esam izmantojuši kā kurināmo (nafta, gāze, ogles), lai gan patiesībā no tiem var ražot gandrīz visu, kas mums ikdienā vajadzīgs, – zāles, plastmasu, pārtiku utt. Ja cilvēki pastāvēs arī nākotnē, viņi savus 21. gs. sākumā dzīvojušos priekštečus raksturos kā "tos neattīstītos, kas vēl dedzināja naftu".

Kāda tad ir situācija ar mūsu izpratni par klimata pārmaiņām un gāzu sastāva maiņām atmosfērā? Šajā sakarā ir svarīgi pateikt divas lietas. Pirmkārt, lai izprastu procesus, kas norisinās atmosfērā, un spētu veikt kaut kādas prognozes, ir jābūt klimata fiziķim – ne biologam, ne vienkārši fiziķim, ne klimatologam un meteorologam, bet tieši klimata fiziķim. Atmosfēra ir daudz sarežģītāka sistēma, nekā cilvēki parasti iedomājas: ozona slānis atrodas mezosfērā starp 15 un 35 km augstumu, un tas ir slānis, kur atmosfēra jonizē Saules vēju, savukārt mezosfēras augšējos slāņos – starp 50 un 85 km augstumu – sadeg vairums meteoru. Zemes atmosfēras augšējais slānis – eksosfēra – beidzas apmēram 7000 km augstumā. Par klimata pārmaiņām mēs saucam ar atmosfēras temperatūras svārstībām saistītās parādības gaisa slānī, kas atrodas tuvu Zemes virsmai, taču ietekmi uz šo plāno slānīti spēj radīt arī procesi, kas notiek 7000 km augstumā, jo tā ir vienota sistēma. Vai cilvēki ir jebkad mērījuši temperatūras un gāzu sastāva izmaiņas visos atmosfēras slāņos ilgstošā laika posmā? Atbilde ir negatīva. Tādēļ mūsu spējas veikt prognozes ir minimālas – mēs nezinām gandrīz neko par to, kas mūs gaida.

Otra lieta ir cilvēku ietekme uz lokālajām ekosistēmām. Cilvēku darbība lokālā mērogā uz klimatu var radīt pat būtiskāku iespaidu nekā globālie procesi. Cilvēks ir atmežojis milzīgas sauszemes platības, un tas ir sācies pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Piemēram, kad romiešu karaspēks 2. gs. p.m.ē. pārcēlās pāri Vidusjūrai, lai iekarotu feniķiešu dibināto Kartāgu, tas esot pārvietojies milzīgu koku ēnā. Šobrīd prāvie Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu meži jau sen ir izzuduši, bet Sahāras un citi mazāk zināmie tuksneši ir vairākkārt izpletušies. Kāpēc tas ir slikti? Jo tieši meži ir tie, kas spēj radīt stabilu mikroklimatu: karstumā augsne neizžūst dažu dienu laikā, zemākās vietas nekļūst par purviem, augsnes veidošanās procesi mežos turpinās un tās biezums pieaug, meži akumulē gigantiskus ūdens daudzumus, aizkavē strauju sniega kušanu, pazemina gaisa temperatūru, aizkavē tropisko gaisa masu nonākšanu ziemeļu reģionos. Pēc meža izciršanas augsni ātri vien aizpūš vējš vai – tropiskajās zemēs – aizskalo lietus. Respektīvi, tas, ko daba veidojusi gadu simteņiem, tiek iznīcināts dažos gados, un cilvēkiem sākas bada laiki. Gandrīz vai ik dienu ziņās pieminētie zemes nobrukumi, plūdi, pali, iznīcinātie sējumi, applūdinātās un sagrautās mājas, ciemati un pilsētiņas, postošās viesuļvētras vienmēr būs mazāk bīstamas vietās, kur ir palicis mežs, jo koku saknes sacementē augsni, augi akumulē lieko mitrumu, samazina straumju ātrumu un novērš eroziju. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka mežu izciršana planetārā mērogā un stādīto mežaudžu pārvēršana par "sakārtotām" monokultūrām pati par sevi maina klimatu daudz vairāk nekā jebkādu "siltumnīcas" gāzu koncentrācijas pārdabisks pieaugums. Mežu iznīcināšana, ūdenskrātuves, kas ietekmē upju dabisko plūdumu, ceļu būve, pilsētas – tas viss ietekmē atmosfēras zemāko slāņu temperatūru.

Atgriežoties pie zināšanu un zinātnes tēmas klimata pārmaiņu kontekstā – mūsu dzīves kvalitāte ir uzlabojusies, pateicoties zinātnei: cilvēki dzīvo ilgāk, mazāk slimo, labāk ēd. Paradoksāli, bet arī mūsu globālās "uzvaras" pār dabu ir nodrošinājusi zinātne. Tagad zinātnei ir laiks nodrošināt cilvēces izdzīvošanu globālo klimata pārmaiņu laikā, jo Zeme ir vienīgā vieta, kur varam pastāvēt, lai ko mums nestāstītu tādas personības kā Īlons Masks. Šeit parādās problēma: to faktoru vidū, kas stimulē inovācijas un ekonomikas izaugsmi, ir valstu izcelsme, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vietējā klimata bardzība. Anglosakšu zemes, kā arī tālāk ziemeļos esošās Eiropas valstis vēsturiski ir bijušas inovatīvākas, un šo valstu ekonomiku tieši ietekmē to universitāšu kvalitāte un augstās vietas reitingos. Respektīvi, ja līdz šim tieši aukstais klimats ir mudinājis cilvēkus izprast dabas noslēpumus, pastāv iespēja, ka, klimatam kļūstot siltākam, mums vairs nebūs stimula tik ļoti piepūlēties – izglītības sistēmu atkal varēsim balstīt uz reliģiskajām tradīcijām un vadoņu iegribām. Ja klimata pārmaiņām būs šādas sekas, tas var kļūt par civilizācijas kapraci, vēl pirms cilvēku miljardu radītie atkritumi un fizioloģiskās darbības galaprodukti mūs piebeigs fiziski.

Indriķis Krams

Biologs. Profesors Tartu Universitātē, asociētais profesors Latvijas Universitātē un vadošais pētnieks Daugavpils Universitātē. Veic pētījumus un interesējas par putniem, cilvēkiem, kukaiņiem, mikrobi...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!